Individuālā zāļu kompensācijas – vien mirāža. Kā mainīt neloģisko sistēmu? 0
Valsts radītā individuālā zāļu kompensācijas sistēma palīdzībai retos un specifiskos vēža gadījumos ir kā mirāža – uz papīra pastāv, bet reāli palīdzēt cilvēkiem nespēj, jo ir neloģiska un neefektīva, atzīst Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Latvijā ik gadu būtiski aug vēža slimnieku skaits, kas lūdz sabiedrības atbalstu zāļu iegādei ar Ziedot.lv starpniecību. Šogad 9 mēnešos tie bija jau 46 vēža slimnieki, kam kopā zāļu iegādei nepieciešami 1,3 miljoni eiro.
Gadījumos, kad vēža slimniekam ir noteikta diagnoze, kuras ārstēšanai valsts kompensācijas sistēmā zāles nav iekļautas, ārsts, pamatojoties uz konsilija lēmumu, var izrakstīt zāles, kuras pacients var lūgt saņemt individuālās kompensācijas ietvaros. Pacients raksta iesniegumu Nacionālajam veselības dienestam (NVD), kas izvērtē katru gadījumu. Maksimālā kompensācijas summa vienam pacientam gadā ir 14 228,72 eiro. Kaut gan vairāk nekā pusei jeb 52% pacientu, kas meklē Ziedot.lv palīdzību, ir piešķirta individuālā kompensācija, kā atzīst R.Dimanta, vairumā gadījumu šī summa ir pārāk maza, lai segtu pat viena zāļu kursa izmaksas, kas ir no 7000–108 000 eiro. Summa, kas ik mēnesi ir jāpiemaksā no saviem ienākumiem arī pēc individuālās kompensācijas saņemšanas, cilvēkam pat ar salīdzinoši labiem ienākumiem ir nesamaksājama – no 883 līdz 13 563 eiro jeb vidēji 8830 eiro mēnesī. Salīdzinājumam, vidējā darba alga Latvijā 2017. gada 1.ceturksnī pēc nodokļu nomaksas bija 648 eiro.
Izmaksas vienam no biežāk izrakstītajiem vēža medikamentiem, kura iegādei pacienti lūdz Ziedot.lv palīdzību
• Ārsts izraksta zāles – viena iepakojuma cena ir 1703,58 eiro;
• Vienam ārstēšanās kursam vajag 52 iepakojumus, kas kopā maksā 88 586,16 eiro;
• Valsts individuālā kompensācija – 14 228,72 eiro, sedz tikai 8,35 iepakojumu iegādi;
• 14 iepakojumus par 23850,12 eiro apmaksā zāļu ražotājs;
• Pacientam pašam ir jāsamaksā par 29,6 zāļu iepakojumiem – kopā 50 507,32 eiro!
Ņemot vērā milzīgo pacienta līdzmaksājumu, lielākā daļa valsts individuālo kompensāciju vispār neizmanto, atzīst R.Dimanta. Līdz ar to valsts par katru šādu pacientu ietaupa 14,2 tūkstošus eiro gadā, kas paliek vienkārši neizmantoti, ja vien pacients nav gana uzņēmīgs, lai zāļu iegādei savāktu ziedojumus līdzmaksājuma segšanai.
Būtiski, ka 90% vēža slimnieku, kas meklē Ziedot.lv palīdzību, ir darbspējīgā vecumā. Tie ir cilvēki, kas strādā, maksā valstij nodokļus. Vairāk nekā trešdaļai jeb 34% apgādībā ir nepilngadīgi bērni.
Vēršanās pēc sabiedrības atbalsta šiem smagi slimajiem cilvēkiem nes līdzi arī virkni citu problēmu:
• Pacients nevar saglabāt savu konfidencialitāti un informācija par viņa slimību kļūst publiska;
• Nav zināms, cik ilgi medikamenti būs jālieto – vienu reizi, mūža garumā vai citādi;
• NVD sniegtās atbildes vēstules ir ļoti sarežģītas, nesaprotams, kas apgrūtina iespēju slimajam cilvēkam saprast savas tiesības un rast ātru risinājumu;
• NVD lēmumu par kompensāciju sniedz ilgi – mēneša laikā, bet vēža slimniekiem ir svarīga katra diena;
• Meklējot risinājumus, vēršas plašumā zāļu pasūtīšana no Indijas, kas negarantē zāļu kvalitāti;
• Daudzi pacienti zāļu iegādei ņem ātros kredītus, ieķīlā vai pārdod nekustamos īpašumus, kas noved nabadzībā pacienta ģimeni, bērnus.
Kā uzsver R.Dimanta, lielais sabiedrības ziedojumu apmērs pacientu līdzmaksājumu segšanai ir skaidrs signāls tam, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā ir būtiskas problēmas, kam jārod risinājums.
Risinājums – zāles iekļaut kompensācijas sistēmā
Kā norāda Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas (LVEA) vadītāja Daiga Behmane, NVD no kompensējamo medikamentu budžeta šogad vairāk līdzekļu nekā agrāk atvēlējis individuālās kompensācijas nodrošināšanai.
Taču tas šobrīd nav izmaksu efektīvi un arī pacientiem nesniedz plānoto ieguvumu, jo:
• Individuālā kompensācija ir pieejama tikai ierobežotam pacientu skaitam, jo ir spēkā definētas gada maksimālās kompensācijas summas un pastāv augsti līdzmaksājumi;
• Tas rada nevienlīdzību pakalpojuma pieejamībā. Turklāt individuālā kompensācija valstij un pacientiem izmaksā dārgāk nekā tas būtu, ja šie medikamenti būtu iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā (KZS).
Tāpēc LVEA iesniegusi priekšikumus Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Sabiedrības veselības apakškomisijai, aicinot individuālās kompensācijas izmaksas maksimāli aizstāt ar šo un jaunu medikamentu iekļaušanu KZS.
Jaunās zāles būtiski palielina dzīves ilgumu
Lietuviešu ārstu veikts pētījums par viņu reģistrā esošo hroniskā mieloīda leikēmijas (HML) pacientu 5 gadu dzīvildzi atkarībā no inovatīvu zāļu pieejamības līmeņa apliecina – jo lielāks pacientu skaits saņem jaunās zāles, jo labāki rezultāti. Kā liecina pētījums, periodā no 2000.–2004. gadam tikai 1.5% diagnosticēto HML pacientu saņēma jaunās zāles, jo tolaik tās nebija iekļautas valsts kompensējamo zāļu sarakstā un kopumā visu šajā laikā diagnosticēto HML pacientu 5 gadu relatīvā dzīvildze bija 33%. 2005.–2009. gadā diagnosticēto vidū jau 30.6% saņēma jaunās zāles valsts kompensācijas ietvaros ar ierobežojumiem un 5 gadu relatīvā dzīvildze sasniedza 55%. 2010.–2013 gadā diagnosticēto pacientu vidū jaunās zāles saņēma jau 69.1% pacientu, tai skaitā arī tie, kuri bija vecāki par 75 gadiem un, lai gan apsekošanas laiks šai grupai nebija tik garš kā pārējām, tāpēc 5 gadu relatīvā dzīvildze nav nosakāma, tendence liecina par labāku rezultātu.
(Avots: Chronic myeloid leukemia incidence, survival and accessibility of tyrosine kinase inhibitors: a report from population-based Lithuanian haematological disease registry 2000–2013 Tumas Beinortas , Ilma Tavorienė, Tadas Žvirblis, Rolandas Gerbutavičius, Mindaugas Jurgutis and Laimonas Griškevičius)
