“Jums, iespējams, pārlietas inficētas asinis!” VADC izsūta 178 brīdinājuma vēstules 0
Eksprestests atsijāšanai
Aldis nesen pārcieta operāciju Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) un drīz pēc tam savā pastkastītē saņēma vēstuli, pēc kuras izlasīšanas ilgi nevarēja nomierināties. “Par iespējamu inficēšanos ar infekcijas slimību un veselības pārbaudes veikšanas nepieciešamību” – tāds bija šī vēstījuma virsraksts. Slimnīcas vadības parakstītajā vēstulē ir norādīts, ka Valsts asinsdonoru centrs (VADC) ir piegādājis slimnīcai asinis, kurās ir konstatētas antivielas pret hepatītu C, un pacientiem, kuru ārstniecībā ir izmantotas VADC piegādātās asinis, pastāv neliels risks būt inficētiem ar hepatītu C. Pacientam tika ieteikts vērsties pie ģimenes ārsta, lai nosūta uz analīzēm. Tās tad apliecinātu, vai Aldis ar pārlietajām asinīm ir inficēts ar veselībai bīstamo C hepatītu.
“Analīžu rezultātu gaidīšanas laiks bija drausmīgs, jo netiku vaļā no domas: ja nu esmu inficēts, tad man sevi būs jābendē ar stiprām zālēm, lai tiktu vaļā no šīs drausmīgās infekcijas. Tam vajadzēs naudu, būs jālūdz kādam, lai ziedo… No domām vien naktīs aizmigt nevarēju,” stāsta Aldis. Par laimi, izrādījās, ka inficēšanās nebija notikusi.
Asinsdonoru centrs gada laikā 28 slimnīcām nosūtījis 178 šādas brīdinājuma vēstules par iespējamu inficēšanos ar C hepatītu. Katrā ārstniecības iestādē ir noteikta iekšējā kārtība, kā tiek noskaidrots, kuram slimniekam pārlietas iespējami inficētās asinis, un pēc tam tiek rakstītas līdzīgas vēstules kā Aldim. Diezin vai ir kāds pacients, kurš saņemto rakstveida sūtījumu noliek malā ar domu, ka gan jau viss būs kārtībā, un mierīgi dodas gulēt.
Kārtība, kā informējams pacients, noteikta Epidemioloģiskās drošības likumā, taču Asinsdonoru centrs brīdinājuma vēstules sācis rakstīt tikai 2015. gada nogalē, kad iegādājies jaunu asiņu analizatoru. Šogad tas antivielas pret hepatītu C uzrādījis 190 asiņu paraugos. Lai pilnībā pārliecinātos, ka donora asinis patiešām ir inficētas, jāveic retrospektīvās izmeklēšanas procedūra, ko dara Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) laboratorijā. Pārtestējot šos 190 paraugus, izrādījās, ka infekcija ir tikai 38 paraugos.
Kad donors pirmo reizi ierodas nodot asinis, viņam ir jāaizpilda anketa, kur ir arī jautājums, vai ir bijusi saslimšana ar vīrushepatītu un saskarsme ar C hepatīta slimnieku. Donoru nodaļas vadītāja Tamāra Kļaveniece stāsta, ka visiem donoriem tiek veikts C hepatīta eksprestests. 2013. gadā tests pozitīvu rezultātu uzrādīja 115 personām, 2014. gadā – 172, bet 2015. gadā – 91 personai. No šiem cilvēkiem asinis netiek ņemtas, viņus nosūta pie ģimenes ārsta, kurš pacientu norīko uz laboratoriju, lai apstiprinātu, ka pirmreizējā testa rezultāts nav bijis maldinošs.
Taču, kad cilvēks jau kļuvis par donoru un asinis nodod atkārtoti, šādu pirmreizēju testu vairs neveic, un donora noņemtās asinis vēlāk analizē minētais analizators. “No 2015. gada decembra centrs antivielu testēšanai izmanto jaunu sistēmu “Roche Cobas”, kas ir stipri jutīgāka nekā iepriekšējā, kura tika lietota no 1995. gada. Tagad testēšanu iespējams veikt molekulārā līmenī, nosakot vīrusu daļiņu klātbūtni asinīs daudz mazākā koncentrācijā un īsākā laikā pēc vīrusa iekļūšanas organismā,” stāsta VADC direktore Iveta Ozoliņa.
Tātad šogad bijuši 190 gadījumi, kad minētais jaunais analizators pēkšņi uzrāda pozitīvu C hepatīta rezultātu donoram, kam senāk pirmreizējā testā viss ir bijis kārtībā. “Valdības noteikumi liek šādam donoram sākt retrospektīvās izmeklēšanas procedūru, kas nozīmē, ka mums ir jāpārtestē iepriekšējās donācijas asiņu paraugi. Asinsdonora centram ir arhīvs, kur katra donora asiņu paraugi tiek glabāti piecus gadus. Kad iepriekš ņemtais asiņu paraugs tiek pārtestēts ar centra jauno iekārtu, nereti šāda donora asinīs uzrādās vāji pozitīvs C hepatīta rezultāts. Šajā brīdī mēs ziņojam slimnīcām par aizdomām, ka pacientiem varētu būt pārlietas ar C hepatītu inficētas asinis,” pastāstīja I. Ozoliņa.
Daudz viltus rezultātu
Jāpiebilst, ka iepriekšējā “Abbatt” firmas ražotā iekārta (to izmantojot vairāk nekā 80% Eiropas valstu asinsdonoru centri) nav bijusi tik jutīga, ar tik daudzām analīzēm saceļot viltus trauksmi. Piemēram, 2013. gadā, kad centrā vēl nebija jaunās testēšanas sistēmas, antivielas pret hepatītu C uzrādīja 130 asiņu paraugos. Pārtestējot tos LIC laboratorijā, pozitīvs rezultāts atklājās 111, tātad 85% pareizi, 15% – viltus rezultāti. Savukārt šā gada pārtestēšanas rezultāts rāda, ka pozitīvi ir tikai 20% no tiem paraugiem, kurus jaunā iekārta sākotnēji uzskatīja par inficētiem.
Medicīnas tehnologs Gints Cīrulis pastāstīja, ka, piemēram, tepat kaimiņvalstī Lietuvā šis viltus rezultātu atbirums ir 10 – 15%, kamēr Latvijā – piecreiz vairāk.
Tāpēc varētu jautāt: vai vēstuļu nav izsūtīts par daudz un līdz ar to pacienti baidīti vairāk? Asinsdonoru centrs brīdinājuma vēstules slimnīcām izsūta ļoti savlaicīgi – pirms asiņu paraugs ir pārtestēts Infektoloģijas centrā. No vienas puses, ir labāk, ka pacients laikus saņem informāciju un dodas pārbaudīties. Bet, no otras puses, ja jau reiz par valsts naudu ir nopirkta tik dārga iekārta, tad tai vajadzētu būt arī ļoti precīzai un valstij nevajadzētu lieki tērēt līdzekļus, lai pārtestētu precīzās aparatūras rezultātus. Kā pastāstīja RAKUS finanšu direktors Kārlis Smilga, ja LIC veic divus testus, tad tie ir 50 eiro, bet, ja ir nepieciešams veikt arī trešo testu, tad kopā tie jau ir simts eiro par vienu asiņu paraugu.
Par inficētajām personām nav informācijas
Tomēr jaunās tehnikas jutīgums izgaismo vēl kādu problēmu. Tā kā agrākā iekārta neuzrādīja vāji pozitīvos infekcijas rezultātus, tad par šiem paraugiem nekādu aizdomu nebija. Un tātad nebija arī vēstuļu pacientu pastkastītēs. Tādēļ iespējams, ka dažs cilvēks mierīgi dzīvo un vēl šodien nezina, ka, iespējams, inficēts asiņu pārliešanas laikā…
Bet cik tad no 178 vēstuļu saņēmējiem tiešām bija inficēti? To neviens nezina! Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC), kam jārūpējas par epidemioloģisko uzraudzību valstī, nav informācijas, cik no tām personām, kurām pārlietas, iespējams, inficētas asinis un kurām ārstniecības iestādes lūgušas doties pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu izmeklēties, patiešām atklājies hepatīts C. Šāda informācija netiek apkopota.
Arī epidemioloģiskā izmeklēšana tad, ja cilvēks ir inficējies slimnīcā, kur viņam veiktas medicīniskas manipulācijas bez asiņu pārliešanas, ir dārga, jo jāpatērē ļoti lieli resursi. “Jāpārbauda gan operējošais ķirurgs, gan asistenti, gan operācijas māsas, vai viņi nav vīrusa nēsātāji. Jāpārbauda visi palātas biedri, vai vīruss nav pārnests medicīnas personālam, veicot injekcijas un nenomainot cimdus,” skaidro valsts galvenais infektologs Uga Dumpis.
Savukārt, lai pierādītu, ka pacients ir inficējies tieši no donora asinīm, ir jāveic specifiskas genotipēšanas analīzes, ar kuru palīdzību tiek noskaidrots, vai pacienta C hepatīta genoma sakrīt ar donora genomu, skaidroja Asinsdonoru centra direktore. Uga Dumpis norādīja, ka Latvijā nav nevienas sertificētas laboratorijas, kur šādas analīzes var veikt. To varot izdarīt ārzemēs, un tas izmaksātu tūkstošus.
Veselības inspekcijas preses sekretāre Agita Antonāne informēja, ka inspekcija šogad ir saņēmusi tikai vienu sūdzību par iespējamu inficēšanos ar C hepatītu slimnīcā, taču netiek izpausts, kādā veidā tas varētu būt noticis, jo patlaban notiekot izmeklēšana un inspekcijai trūkst precīzākas informācijas.
Vai divi miljoni palīdzētu?
Arī reģionālajās slimnīcās ir asiņu sagatavošanas nodaļas, no kurām uz Asinsdonoru centru sūta visus asiņu paraugus testēšanai. “Asinsdonoru centra reorganizācijas plānā bija iestrādāts piedāvājums par asiņu plazmas apstarošanu, kad plazmai tiek pievienots medikaments un pēc tam tā tiek apstarota ultravioletajā gaismā. Tad tiktu iznīdēta visa infekcija un plazma būtu brīva ne tikai no C un B hepatīta, HIV un sifilisa, bet arī rotavīrusa, stafilokokiem un citām nevēlamām lietām,” pastāstīja Asinsdonoru centra direktore. Plazmas apstarošana valstij izmaksātu divus miljonus eiro, bet tā būtu garantija pacientiem, ka viņi netiks inficēti, ir pārliecināta I. Ozoliņa. Taču valsts nespējot atrast divus miljonus eiro.
Reorganizācijas plānā bija paredzēta arī eritrocītu masas filtrēšana, kas arī ir saistīta ar to, lai šī asiņu sastāvdaļa būtu tīra no patogēniem. Šis process valstij izmaksātu 480 000 eiro, un arī tam neesot naudas.
U. Dumpis gan uzskata, ka tas neizglābšot valsti no C hepatīta, un viņam neesot zināms, ka šīs metodes dod simtprocentīgi drošu rezultātu. “Svarīgāk par apstarošanu un filtrēšanu ir slimnieku ārstēšana, un tie divi miljoni būtu jānovirza šim mērķim.”
Direktīva stingrākām prasībām
Nākamgad Latvijai ir jāpārņem Eiropas direktīva par asiņu sagatavotāju kvalitātes sistēmas standartiem un atbilstību noteiktajām prasībām. Veselības ministrija ar komunikāciju nodaļas vadītāja Oskara Šneidera starpniecību skaidro, ka tādējādi tikšot paredzētas stingrākas prasības asiņu sagatavotāju kvalitātes sistēmai. Kādas tās būs, konkrēti vēl nav zināms.
Ministrijai arī sadarbībā ar VADC, SPKC, Zāļu valsts aģentūru, Nacionālo veselības dienestu un Rīgas Austrumu slimnīcu turpinās diskusija par iespējamām izmaiņām normatīvajā regulējumā, kas skar personu apzināšanu gadījumos, kad donora asinīs testēšanā atklājas kāda infekcija, kas nav bijusi, nododot asinis iepriekš.
Neviens cilvēks, nokļūstot slimnīcā, nav pilnībā pasargāts no infekcijām, tajā skaitā no C hepatīta. Taču to, vai cilvēks C hepatītu varētu būt ieguvis medicīnas iestādē, iestādes nemēģina noskaidrot veidā, kas ļautu iegūt uzticamus datus, piemēram, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu. Kā noskaidroju SPKC, dati tiek iegūti, aptaujājot pacientus par iespējamo infekcijas avotu. Tātad tas ir paša pacienta subjektīvs viedoklis bez objektīva pamatojuma, ka, iespējams, viņš inficēts slimnīcā.
