Kā latvietis reaģē, uzzinot, ka viņa pusdienas gatavojis cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem? 0
Apēst gardu pusdienas maltīti un tikai pēc tam uzzināt, ka pavārs ir bijis cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem – tieši šādā veidā tika pārbaudīta cilvēku reakcija kampaņas ”Cilvēks, nevis diagnoze” ietvaros.
Kampaņas ietvaros tika veikts sociāls eksperiments. Dažādi cilvēki tika aicināti uz restorānu, lai nobaudītu ēdienus no jaunas ēdienkartes. Pirms maltītes atnākušie cilvēki raksturoja kādam viņuprāt jābūt laba pavāra īpašībām.
Pēc tam, kad gardo ēdienu šķīvji bija iztukšoti, cilvēkiem atklāja, ka tos gatavoja pavārs ar garīga rakstura traucējumiem.
Sanākušie atzina, ka viņiem trūkst zināšanu un pieredzes tajā kā izturēties pret cilvēku ar jelkādu hronisku medicīnisku diagnozi.
Tomēr, visi atzina, ka pavārs labi tika galā ar savu uzdevumu. Vairis Gertāns ir tas pavārs, kurš pozitīvi pārsteidza viesus sociālajā eksperimentā. Pavārmāksla ir viņa kaislība kopš agra vecuma. Vairim ir šizofrēnija, kas lietojot zāles tik pat kā nav manāma.
Pašlaik Vairis strādā “RB cafe”, kur virtuvē strādā cilvēki ar dažādiem garīga rakstura traucējumiem. Kafejnīcas vadītājs Māris Grāvis uzsver, ka kafejnīcas darbinieki ikdienā dara to pašu ko visi pārējie cilvēki, taču varbūt reizēm lēnāk vai grūtāk viņiem veikt kādus darbus. Māris norāda, ka viņam ir prieks par Vairi un citiem “RB cafe” darbiniekiem, kuri atraduši darbu arī citās kafejnīcās.
“Būtībā ir sakustējušies darba devēji, kas ir ieinteresēti tiešām daudzu vienkāršo darbu uzticēšanā un nodošanā. Un tas rada mazu gandarījumu sajūtu,” saka “RB cafe” vadītājs Māris Grāvis. Un “RB cafe” tieši tam ir paredzēta, lai sagatavotu, sniegtu pieredzi cilvēkiem ar invaliditāti un viņi varētu doties tālāk darba dzīvē.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norāda, ka kampaņa ”Cilvēks, nevis diagnoze” informē un mudina sabiedrību pieņemt cilvēkus, lai arī kāda būtu viņiem medicīniskā diagnoze.
Vai tu labprāt pusdienotu šāda tipa kafejnīcā?
“Jo nereti cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem sastopas ļoti negatīvu attieksmi no līdzcilvēkiem. Mēs gribam ar šo kampaņu pievērst uzmanību un parādīt, ka tie cilvēki ir tādi paši kā mēs,” stāsta Labklājības ministre.
Vēl ministre piebilst, ka pašlaik likumā noteikti būtiski ierobežojumi darba devējam atbrīvot no darba cilvēku ar jelkādu invaliditāti, tomēr, šī sadaļa, kas sākotnēji šķitusi ļoti laba izrādījās ar negatīvu efektu.
Uzņēmēji baidījās pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām, jo baidījās, ka tas cilvēks viņiem var kļūt par nastu. Drīzumā šis pants tiks svītrots no darba likuma.
