Profesionālā atlase riskantajos darbos 1
No šāda skatpunkta medicīniskās komisijas prasības autovadītājiem ir ļoti pieticīgas – ja nav uzskaitē kā alkoholiķis vai narkomāns, acis rāda un rokām ir visi pirksti, tātad var vadīt auto. Arī profesionālajiem autovadītājiem netiek izvirzītas daudz stingrākas prasības. Vienlaikus, piemēram, dzelzceļnieki pret profesionālo atlasi izturas daudz atbildīgāk. Jau padomju laikā šajā nozarē bija sava psihofizioloģijas laboratorija, kur ar aparātu testiem pārbaudīja vilcienu mašīnistu un viņu palīgu profesionālo piemērotību. Izpētīja darbiniekus, kuri daudzus gadus bija braukuši bez avārijām, salīdzināja ar tiem, kuri izraisījuši vairākas avārijas, un izveidoja vilciena mašīnista ideālo personības profilu.
Šis darbs turpinās arī tagad. Latvijas Dzelzceļnieku biedrības sertificēšanas centrā strādā psihologi, kuri ar speciālām datorprogrammām testē vilcienu mašīnistus un viņu palīgus, kā arī stacijas dežurantus un dispečerus – darbiniekus, no kuru rīcības atkarīga daudzu cilvēku dzīvība. Sertificēšanas centra izpilddirektore Zaiga Lūsiņa stāsta, ka vilcienu mašīnistiem un viņu palīgiem pārbauda reakcijas ātrumu, atmiņas ietilpību, uzmanības noturību stresa apstākļos, kā arī noturību pret monotoniju. Piemēram, pēkšņa stresa situācijā daļa cilvēku apstulbst, sastingst kā sālsstabi. Tiek palaists garām brīdis, kad jārīkojas nekavējoties, un notiek avārija. Monotona brauciena laikā vilciena mašīnista uzmanība atslābst. Ja gadās kas neparedzēts un reakcijas laiks ir ilgāks par pieļaujamo, rezultātā – atkal avārija. Speciāli testi ļauj šādus cilvēkus atsijāt.
Gājis bojā darba vietā
Valsts darba inspekcijas statistika liecina, ka 2014. gadā nelaimes gadījumos darbā cietuši 1763 cilvēki (1190 vīrieši un 573 sievietes). 1509 gadījumi nebija smagi, 213 – smagi, bet 41 – diemžēl nāvējošs. Salīdzinājumam jāmin, ka 2010. gadā bija krietni mazāk nelaimes gadījumu darbā – pavisam 1232, no tiem 1035 nebija smagi, 172 – smagi, 25 – nāvējoši. Neraugoties uz to, ka Latvijas iedzīvotāju un arī strādājošo skaits samazinās, nelaimes gadījumi darbā pieaug. Gandrīz visi bojāgājušie ir vīrieši.
Skaitļi rāda, ka visvairāk cieš darbinieki, kuri konkrētajā amatā strādā pirmo gadu, kā arī no viena līdz trim gadiem. Visbiežāk tomēr cieš nevis jaunieši, bet gan cilvēki vidējos gados, īpaši pēc 40 un 50 gadiem. Valsts darba inspekcijas Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa [izcelt] komentē, ka tie acīmredzot ir cilvēki, kuri nesen pārkvalificējušies un viņu darba prasmes vēl nav pietiekamas. Varbūt dzīves pieredzes dēļ viņi jūtas pašpārliecinātāki, varbūt vecuma dēļ reaģē lēnāk.
Visvairāk nelaimes gadījumu notiek apstrādes rūpniecībā (tajā skaitā metālapstrādē un kokapstrādē), transportā un celtniecībā – nozarēs, kurās strādā galvenokārt vīrieši.
Raksts no žurnāla “36,6°C” tematiskā izdevuma “Vīrieša veselības ceļvedis”
