Kādus iespējamos veselības apdrošināšanas modeļus īsti apspriež valdība 0
Pirmais modelis
Veselības aprūpē esam sākuši runāt par dažādiem apdrošināšanas modeļiem, lai gan patiesā problēma ir tā, kā piesaistīt veselības aprūpei būtiski vairāk naudas, ceturtdien paziņojumā pauž veselības ministre Anda Čakša, kura skaidro, kas ļautu sasniegt šo mērķi, un kādam šokam, viņasprāt, Latvijas sabiedrība nav gatava.
Mēs uzzinājām Veselības ministrijas apspriežamos trīs iespējamos finansēšanas modeļus.
Pirmais modelis
1. Veselības aprūpes finansēšanas modelis jeb- visiem vienādas iespējas saņemt medicīnisko aprūpi, neatkarīgi no iemaksām.
Finansēšanas modelis balstās uz esošā vienlīdzības principa saglabāšanu visiem valsts iedzīvotājiem. Neatkarīgi no viņu ienākuma līmeņa, veselības stāvokļa vai vecuma, tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus, kas nav tieši sasaistīti ar katra indivīda samaksu un apdrošināšanu. Tiek nodrošināta iedzīvotāju finansiālā aizsardzība, saglabājot vienoto pakalpojumu apmaksas daļu un pasūtītāju – Nacionālo veselības dienestu. Ar Nacionālā veselības dienesta starpniecību plānots turpināt organizēt valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu iegādi, būtiski nepalielinot administratīvās izmaksas.
Lai nepalielinātu kopējo nodokļu slogu pirmajā finansēšanas modelī pakāpeniski plānots samazināt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) likmes, piemēram, 2017.gadā no 23.59% uz 22.59%, 2018.gadā no 22.59% uz 21.59% un ieviešot veselības obligātās iemaksas 2017.gadā 1% apmērā, 2018.gadā 2% apmērā un 2019.gadā 3%. Veselības obligāto iemaksu apliekamais objekts ir tāds pats kā VSAOI, iemaksas ieskaita pamatbudžetā.
Pirmajā gadā, ieviešot veselības obligāto maksājumu, netiek palielināts nodokļu slogs, turpmākajos gados veselības iemaksu likmes palielināšanu sasaistīt ar FM stratēģiju par kopējo nodokļu un nodevu proporciju no IKP, tiek palielināti pamatbudžeta ieņēmumi un nav nepieciešamas strukturālas reformas nodokļa administrēšanā.
Ieviešot šādas pārmaiņas plānotais ieguvums tas, ka samazinās mirstība, tiek nodrošināts vienlīdzīguma princips saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, samazinātos iedzīvotājiem papildus privātie maksājumi, uzlabotos pakalpojumu pieejamība visām sabiedrības grupām, palielinās iespēja saņemt kompensējamos medikamentus, paaugstinātos veselības aprūpes speciālistiem darba samaksa, samazinot pacientiem privātos maksājumus paaugstinātos iedzīvotāju finansiālā aizsardzība, kas ir pasliktinājusies vēl vairāk pēc krīzes seku pārvarēšanas. Pirmā finansēšanas modeļa ieviešana paredz to, ka netiek dalīts pakalpojumu grozs. Minētajā finansēšanas modelī plānots definēt pakalpojumu saņemšanas ilgumu, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamu valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Jāņem vērā, ka vienlīdzīga veselības aprūpes pakalpojuma sadalījums pie noteikta finansējuma apjoma paredz iespēju tirgū līdzdarboties privātajiem apdrošinātājiem, kas nodrošinātu ārpus definētā pakalpojuma groza pakalpojumus, kurus ikviens, kam būtu interese varētu iegādāties, kā arī radot iespēju saņemt pakalpojumus ātrāk kā valstī noteiktajā pakalpojumu gaidīšanas laikā.
Šobrīd Latvijā ir apdrošināti aptuveni 300 000 strādājošo iedzīvotāju, kuriem ir veselības apdrošināšanas polise. Aptuveni 30% no iepriekšminētajiem strādājošajiem veselības apdrošināšanas polises iegādājas valsts iestādes un pašvaldības.
Ko pilnībā sedz valsts budžeta līdzekļi
Jāņem vērā apstāklis, lai iedzīvinātu šādu modeli Latvijas aprūpes sistēmā visai Latvijas sabiedrībai, Valsts augstākajām amatpersonām, politikas veidotājiem ir jāvienojas par vienotu mērķu sasniegšanu veselības aprūpes sistēmā, kas paredz palielināt veselības aprūpes budžetu.
Veselības aprūpes pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem (vispārējie ieņēmumi) un iemaksas visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek segti pilnā apmērā šādiem pakalpojumiem:
- tiek nodrošināta neatliekamās medicīniskās brigādes sniegtā palīdzība;
- palīdzība slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļās un neatliekamā palīdzība slimnīcās;
- palīdzība Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā;
- kompensējamās zāles un medicīnas ierīces;
- zāles un medicīniskās ierīces, kuras valsts iepērk centralizēti;
- specializētie pakalpojumi noteiktu saslimšanu ārstēšanā;
- primāro veselības aprūpi;
- nepieciešamo bērnu līdz 18 gadiem un grūtnieču aprūpi.
- medicīnisko rehabilitāciju;
- paliatīvo aprūpi;
- sociālās grupas.
- sekundāro ambulatoro veselības aprūpi;
- stacionāro veselības aprūpi;
- terciārā līmeņa veselības aprūpes pakalpojumus;
- pacientu iemaksas;
- norēķini par veselības aprūpes pakalpojumiem ES un EEZ dalībvalstīm.
Pirmā modeļa iespējamie ieguvumi un zaudējumi:
Ieguvumi:
- nodrošinājuma vienlīdzības princips;
- savlaicīga veselības aprūpes pakalpojumu, kompensējamo medikamentu pieejamība;
- veselīgāki – apmierinātāki iedzīvotāji;
- palielināts darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars;
- mazinot rindas un palielinot pieejamību samazināsies vidējais dienu skaits vienai slimības lapai;
- palielināts darba ražīgums valstiskā līmenī;
- palielinoties veselības aprūpes finansējumam, pieaugtu arī darba samaksa veselības aprūpes speciālistiem, kas nozīmē, ka tiek
- samazināts risks palikt bez nozares speciālistiem.
Riski:
- sākotnējā iedzīvotāju neizpratne par identificējamu valsts obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu izveidi;
- ja netiek piešķirts papildus finansējums, nevar nodrošināt efektīvu darbību.
