Karuselī pret paša gribu. 11 biežākie iemesli, kāpēc reibst galva 1
Reibst no pozīcijas maiņas, bailēm…
Daudziem patīk šūpoties un griezties karuselī, citi no šādām izklaidēm labprātāk izvairās, jo organisms protestē – rodas reibonis un nelabums. Bet ko tad, ja reizēm galva reibst, pat atpūšoties uz dīvāna?
Nereti galva noreibst, strauji mainot ķermeņa pozīciju. Atrodoties zemāk, piemēram, mazgājot grīdu vai ravējot dobi, ķermeņa augšdaļai pieplūst vairāk asiņu, taču, augumu iztaisnojot, asinsvadi ne vienmēr spēj pielāgoties pozas maiņai. Dažkārt reibonis uznāk, strauji pazeminoties asinsspiedienam, kad ceļamies no gultas.
Galva mēdz sagriezties bailīgajiem – kāpjot skatu tornī vai mēģinot balansēt uz baļķa, pūloties nenokrist. Augstu kalnos vai piesmakušā telpā tas var notikt skābekļa trūkuma dēļ.
Sajūtu, ka apkārt viss griežas vai arī šūpojamies, svārstāmies vai krītam paši, izraisa līdzsvaru regulējošā vestibulārā sistēma, kurā iesaistītas galvas smadzenes, smadzenītes, iekšējā auss, redze, dzirde, īpaši receptori jeb nervu gali muskuļos un cīpslās, kā arī perifērie nervi pēdās.
Bieži vien kopā ar reiboni rodas ne tikai līdzsvara, bet arī kustību koordinācijas traucējumi. Pēdējie visbiežāk saistīti ar galvas asinsrites vai noteiktu smadzeņu struktūru darbības traucējumiem, kā arī perifēro nervu bojājumu.
Nepatīkamā karuseļa sajūta var turpināties no dažām sekundēm līdz vairākiem mēnešiem un pat ilgāk. Dažkārt tā kombinējas ar ģīboni, piemēram, ja ir pazemināts asinsspiediens, mazasinība vai veģetatīvā distonija.
Gana bieži šķiet: kas tur liels, ja reizēm mazliet noreibst galva. Taču tas nav tik nevainīgi – pat neliela galvas sareibšana var liecināt par nopietnu saslimšanu, uzsver neiroloģe Nora Jurjāne.
Nereti pacienti, kas par to sūdzas, ir neizpratnē, kad viņiem lūdz nepatīkamās sajūtas raksturot sīkāk, jo domā, ka visiem reibst vienādi. Taču atkarībā no reiboņa īpatnībām – veida un ilguma – atkarīga izmeklēšanas taktika, ārstēšanas veids un prognoze. Pie speciālista vajadzētu vērsties, īpaši nevilcinoties.
