
Karuselī pret paša gribu. 11 biežākie iemesli, kāpēc reibst galva 1
Reibst no pozīcijas maiņas, bailēm…
Daudziem patīk šūpoties un griezties karuselī, citi no šādām izklaidēm labprātāk izvairās, jo organisms protestē – rodas reibonis un nelabums. Bet ko tad, ja reizēm galva reibst, pat atpūšoties uz dīvāna?
Nereti galva noreibst, strauji mainot ķermeņa pozīciju. Atrodoties zemāk, piemēram, mazgājot grīdu vai ravējot dobi, ķermeņa augšdaļai pieplūst vairāk asiņu, taču, augumu iztaisnojot, asinsvadi ne vienmēr spēj pielāgoties pozas maiņai. Dažkārt reibonis uznāk, strauji pazeminoties asinsspiedienam, kad ceļamies no gultas.
Galva mēdz sagriezties bailīgajiem – kāpjot skatu tornī vai mēģinot balansēt uz baļķa, pūloties nenokrist. Augstu kalnos vai piesmakušā telpā tas var notikt skābekļa trūkuma dēļ.
Sajūtu, ka apkārt viss griežas vai arī šūpojamies, svārstāmies vai krītam paši, izraisa līdzsvaru regulējošā vestibulārā sistēma, kurā iesaistītas galvas smadzenes, smadzenītes, iekšējā auss, redze, dzirde, īpaši receptori jeb nervu gali muskuļos un cīpslās, kā arī perifērie nervi pēdās.
Bieži vien kopā ar reiboni rodas ne tikai līdzsvara, bet arī kustību koordinācijas traucējumi. Pēdējie visbiežāk saistīti ar galvas asinsrites vai noteiktu smadzeņu struktūru darbības traucējumiem, kā arī perifēro nervu bojājumu.
Nepatīkamā karuseļa sajūta var turpināties no dažām sekundēm līdz vairākiem mēnešiem un pat ilgāk. Dažkārt tā kombinējas ar ģīboni, piemēram, ja ir pazemināts asinsspiediens, mazasinība vai veģetatīvā distonija.
Gana bieži šķiet: kas tur liels, ja reizēm mazliet noreibst galva. Taču tas nav tik nevainīgi – pat neliela galvas sareibšana var liecināt par nopietnu saslimšanu, uzsver neiroloģe Nora Jurjāne.
Nereti pacienti, kas par to sūdzas, ir neizpratnē, kad viņiem lūdz nepatīkamās sajūtas raksturot sīkāk, jo domā, ka visiem reibst vienādi. Taču atkarībā no reiboņa īpatnībām – veida un ilguma – atkarīga izmeklēšanas taktika, ārstēšanas veids un prognoze. Pie speciālista vajadzētu vērsties, īpaši nevilcinoties.
3 ieteikumi, ko svarīgi ievērot
✔ Gādāt par pareizu darba vietas iekārtojumu un strādāšanas režīmu, tāpat par mugurkaula atbilstošu pozīciju guļot.
Augu dienu sēžot pie datora ar sasprindzinātiem kakla muskuļiem, mēdz rasties uz pakausi vai acīm izstarojošas galvassāpes, kam vēlāk var pievienoties reibonis.
Lai to nepieļautu, jāatvēl laiks atpūtas pauzēm, apļojot plecu joslu un veicot stiepšanās vingrojumus.
Muskulatūra vislabāk atbrīvosies, ja guļ uz matrača un spilvena, kas ieņem ķermeņa normālos fizioloģiskos izliekumus.
✔ Izvēloties fiziskas aktivitātes, ņemt vērā mugurkaula kakla daļas stāvokli.
Izmeklējot kādu puisi, atklājās, ka reiboņu cēlonis ir nepareizs tā izliekums, kas izraisījis sprandas muskuļu saspringumu un kairina vestibulāro sistēmu apasiņojošo mugurkaula artēriju, stāsta daktere Jurjāne. Viņš atzinis, ka nodarbojas ar jogu un katru dienu stāv uz galvas. Taču šādi vingrinājumi mugurkaula bojājuma gadījumos nav piemēroti.
Izmeklējot kādu puisi, atklājās, ka reiboņu cēlonis ir nepareizs tā izliekums, kas izraisījis sprandas muskuļu saspringumu un kairina vestibulāro sistēmu apasiņojošo mugurkaula artēriju, stāsta daktere Jurjāne. Viņš atzinis, ka nodarbojas ar jogu un katru dienu stāv uz galvas.
Savukārt fizioterapeite Elita Salgrāve novērojusi, ka daudzi vīrieši, kuri apmeklē trenažieru zāli vai nodarbojas ar smagatlētiku, veic vingrojumus tehniski nepareizi, pēc nodarbības muskuļus nestiepjot. Lielā slodze veicina skrimšļu deformāciju, bet, tuvinoties skriemeļu virsmām, tiek kairināta kakla artērija. Pēc laika uznāk reiboņi, braucot automašīnā, ir grūti pagriezties, lai paskatītos uz aizmuguri vai sāniem. Tad nepieciešamo kakla kustību apjomu var atjaunot ar vingrojumu palīdzību.
✔ Kakla skriemeļu nestabilitātes gadījumā jāievēro piesardzība, liecot galvu atpakaļ – tā var tikt kairināta kakla artērija.
Tādēļ jāuzmanās, veicot sadzīviskus darbus, piemēram, piekarinot aizkarus vai cenšoties aizsniegt skapja augstāko plauktu. To nevajadzētu darīt vienatnē, it īpaši žonglējot uz maza ķeblīša. Noreibstot galvai, var gūt smagu traumu.
Ja ir šāda problēma, nav ieteicama arī skriešana un lēkšana, jo tad kakla artērija tiks kairināta vēl vairāk. Nevienam nenāks par labu vingrojumi ar maksimālu galvas atliekšanu. Toties ieteicama ārstnieciskā vingrošana, kalanētika, pilates un peldēšana uz muguras, turot galvu taisni.
11 biežākie iemesli, kāpēc reibst
✔ Vestibulārā aparāta vājums. Daudziem bērnībā metas nelabi, braucot automašīnā un šūpojoties. Pieaugot un līdzsvara sistēmai nobriestot, šī problēma kļūst mazāk aktuāla, taču novecojot dažiem pielāgošanās spēja nestabilām situācijām var atkal pasliktināties.
Ko darīt. Jutīgu vestibulāro aparātu ieteicams pakāpeniski pieradināt pie kairinājumiem. To var stiprināt arī ar medikamentu palīdzību, taču labāk trenēt ar īpašiem vingrojumiem, ko katram atbilstoši veselības stāvoklim ieteiks fizioterapeits.
✔ Ilgāku laiku nav ieturēta maltīte, tādēļ asinīs pazeminājies cukura līmenis un smadzenēm trūkst barības.
Ko darīt. Apēdot kaut ko saldu, uzreiz būs jūtams enerģijas pieplūdums.
✔ Augsts un zems asinsspiediens. Šajā situācijā vestibulārajai sistēmai pieplūst pārāk daudz vai arī pārlieku maz asiņu.
Ko darīt. Ja tas ir paaugstināts, regulāri jādzer ārsta izrakstītās zāles un jāievēro veselīgs dzīvesveids, uzņemot atbilstošu uzturu un nodarbojoties ar mērenām fiziskām aktivitātēm sirds un asinsvadu treniņam.
Zema asinsspiediena gadījumā labākās zāles ir sportošana vai vismaz rīta rosme, taču vispirms jāapmeklē kardiologs, lai noskaidrotu tā cēloni. Dažkārt nepieciešams lietot medikamentus.
Jācenšas izvairīties no pārāk lielas psihoemocionālas slodzes, vēlams fiziski aktīvs darbs.
Jebkuras asinsspiediena novirzes gadījumā svarīgi atturēties no trekniem un ceptiem ēdieniem, vēlams iekļaut uzturā zivis vai lietot zivju eļļu, kas labvēlīgi ietekmē asinsvadu sieniņas, un uzņemt atbilstošu šķidruma daudzumu.
Svarīgi atvēlēt laiku atpūtai un atcerēties, ka negatīvas emocijas iespējams regulēt ar savu attieksmi pret notiekošo.
Ieteicams atmest smēķēšanu, jo šis nelāgais ieradums izraisa asinsvadu spazmas, to sieniņu sabiezēšanu un citus bojājumus.
✔ Mugurkaula problēmas. Ilgstoši sēžot pie datora vai guļot ar saliektu ķermeņa augšdaļu, lasot grāmatu vai skatoties televizoru, ar laiku nemanot mainās stāja. Nepareizi turot galvu, tiek pārslogoti kakla mugurējie muskuļi, savukārt priekšējie kļūst vājāki, – tas ar laiku var izraisīt reibšanu.
Sievietēm ar garu un slaidu kaklu nereti ir tā izlīdzināts izliekums – lordoze, kas rada skriemeļu nepareizu noslogojumu. Tad kustinot, piemēram, noliecot vai atliecot galvu, tiek provocēts mugurkaula artērijas kairinājums un tādējādi arī reibonis.
Ko darīt. Jāievēro ergonomiski pareiza poza, strādājot pie datora un guļot. Jāizvēlas atbilstošas fiziskas aktivitātes, it īpaši garu kaklu īpašniekiem. Svarīgi vingrojumus izpildīt pareizi.
✔ Galvas un kakla daļas traumas. Nereti cilvēki, kuri piedzīvojuši satiksmes negadījumu, bet nav smagi cietuši, nepārbauda savu veselības stāvokli. Taču jebkurā automašīnu sadursmē inerces ietekmē rodas triecienveida jeb tā sauktā pātagas cirtiena mugurkaula kakla daļas trauma, tādēļ pēc dažām dienām var sākties sāpes sprandā. Mēdz veidoties tā dēvētie funkcionālie bloki, kas kairina vestibulāro sistēmu apasiņojošo artēriju. Šajā gadījumā reiboņi dažkārt rodas pat ilgāku laiku pēc notikuma.
Ko darīt. Jebkurā gadījumā pēc traumas veicami izmeklējumi. Iespējams, akūtajā periodā būs nepieciešams nodrošināt sprandas nekustīgumu, lietot zāles muskuļu saspringuma mazināšanai. Vēlāk, rodoties problēmām, var palīdzēt manuālā terapija, uzticot manipulāciju izdarīšanu augsti kvalificētam ārstam.
✔ Iekšējās auss un dzirdes nerva patoloģija. Šajos gadījumos reibonim nereti pievienojas dzirdes traucējumi – džinkstēšana un šņākšana ausī, kas var novest līdz kurlumam.
Izteikts un ilgstošs reibonis kopā ar vemšanu, troksni ausīs un dzirdes pasliktināšanos var liecināt par iekšējās auss labirinta kaiti – Menjēra sindromu.
Ko darīt. Lai glābtu dzirdi, samanot šādus simptomus, steigšus jādodas pie ārsta. Nereti iespējams palīdzēt tikai pirmā mēneša laikā. Bieži vien ilgstoši jālieto zāles.
✔ Nepareizs elpošanas stereotips. Tas mēdz rasties pēc pārciesta plaušu karsoņa vai citām slimībām, kad ilgstoši bijis klepus, stresa, traumas un pastāvīgas statiskas pozas ietekmē, jo sasprindzinājuma dēļ reflektori sarāvies galvenais elpošanas muskulis diafragma. Tad ieelpojam, nevis izplešot krūškurvi, kā būtu nepieciešams, bet paceļot plecus ar kakla muskulatūras palīdzību, kas izraisa tās saspringumu un asinsrites pasliktināšanos.
Ko darīt. Jāapgūst tā sauktā diafragmālā elpošana. Vienu plaukstu uzliek uz krūtīm, otru – uz vēdera. Mierīgi un dziļi ieelpojot caur degunu, vēders piepūšas, bet, izelpojot caur muti, – saplok. Tādējādi tiek atslābināta gan plecu muskulatūra, gan nervu sistēma.
✔ Veģetatīvās nervu sistēmas nestabilitāte. Biežāk sastopama sievietēm. Tad bez reibšanas var būt arī sirdsklauves, elpas trūkums, panikas lēkme, asinsspiediena svārstības un citas sūdzības, taču izmeklējumos nekādu vainu neatklāj.
Ko darīt. Veģetatīvo nervu sistēmu var stiprināt, ievērojot pareizu darba un atpūtas režīmu, veltot laiku mērenām fiziskām aktivitātēm, masāžai un citām relaksējošām procedūrām. Ja nepieciešams, lieto nomierinošus medikamentus. Var palīdzēt psihoterapija.
✔ Ateroskleroze. Aizsērējuši, elastību zaudējuši asinsvadi var izraisīt ne tikai reiboni, bet arī troksni ausīs, jo kavētās asinsrites dēļ barības vielas trūkst gan smadzenēm, gan dzirdes nervam. Veciem cilvēkiem situāciju bieži vien vēl vairāk pasliktina šķidruma trūkums, it īpaši karstā laikā.
Ko darīt. Lai nodrošinātu plūsmu apkaļķotajos asinsvados, pietiekami daudz jādzer. Jākontrolē holesterīna līmenis asinīs, kura dēļ tie aizsērējuši. Jāievēro diēta ar samazinātu tauku daudzumu. Ja ārsts ieteicis, jālieto medikamenti holesterīna pazemināšanai, aspirīns pret trombu veidošanos, kā arī asinsriti uzlabojošas zāles, piemēram, ginka preparāti.
✔ Perifēro nervu bojājums. Tā dēļ var būt izteikti telpas un līdzsvara sajūtas traucējumi. To mēdz izraisīt ilgstoša sirgšana ar cukura diabētu, aknu un citām kaitēm, kā arī toksisku vielu, piemēram, alkohola ietekme. Tad ar laiku rodas tendence staigāt plaši izplestām kājām, lai justu lielāku atbalsta laukumu.
Ko darīt. Pats svarīgākais ir ārstēt slimību, kas bojā perifēros nervus, un nelietot alkoholu. Tos palīdz stiprināt medikamenti, B grupas vitamīni, ūdens procedūras, vingrojumi uz speciālas adatiņām klātas virsmas, pēdu masāža.
✔ Mazasinība. Sievietēm dzelzs trūkumu asinīs mēdz izraisīt spēcīga menstruālā asiņošana, tāpat badošanās, lai nomestu svaru. Nereti to veicina veģetārisms, kā arī ķermeņa masu mazinošu medikamentu lietošana, it īpaši nereģistrēto un internetā pirkto, novērojusi daktere Jurjāne.
Ko darīt. Jānoskaidro problēmas cēlonis, jāuzņem pilnvērtīgs uzturs. Ja nepieciešams, jālieto dzelzs preparāti vai citi medikamenti.
Kā trenēt līdzsvara sajūtu
* Stāviet aizvērtām acīm pārmaiņus uz vienas un otras kājas.
* Staigājiet, liekot pēdas vienu otrai tieši priekšā, tādējādi samazinot atbalsta laukumu.
* Lēni griezieties apkārt vairākas reizes uz vienu, tad – otru pusi.
* Celieties pirkstgalos, novietojot vienu kāju priekšā otrai, un laidieties lejā – tādējādi trenēsiet ne tikai līdzsvara reakciju, bet arī muskuļus.
Pirms sākt vingrošanu, vēlams konsultēties ar ārstu.
Kas vēl var izraisīt reiboni
* Vīrusu un baktēriju infekcijas, piemēram, ērču encefalīts, masalas, cūciņas. Šīs kaites ārstējamas slimnīcā. Reiboņi, kas saglabājas kā to sekas, ne vienmēr ir novēršami.
* Asinsrites traucējumi galvas smadzenēs jeb insults. Par tiem var liecināt arī pēkšņa redzes dubultošanās, runas traucējumi, vienas ķermeņa puses vājums vai paralīze, tirpšana, jušanas traucējumi. Nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība. Trīs stundu laikā pēc simptomu parādīšanās jāpaspēj nokļūt līdz slimnīcai, kurā ir specializēta nodaļa insulta ārstēšanai.
* Daudzas citas neiroloģiskas slimības, piemēram, izkaisītā skleroze, migrēna, epilepsija.
* Medikamenti, visbiežāk asinsspiedienu pazeminoši līdzekļi, dažas antibiotiku grupas, zāles pret epilepsiju, atsevišķi pretsāpju līdzekļi, antidepresanti un citi. Tad reibšana, pārtraucot uzņemt medikamentu, pāriet.
* Acu muskuļu vājums. Tas mēdz izpausties, vērojot gaismas un tumsas spēles, kad atrodas puskrēslā. Ja ir pavājināta redze, iespējams, netiek valkātas atbilstošas brilles. Ieteicams doties pie acu ārsta. Var palīdzēt fizioterapeita ieteikti vingrinājumi acu muskulatūrai.
Ja noreibusi galva
* Ejot apstājieties un pieturieties pie kaut kā stabila, labāk – apsēdieties vai apgulieties.
* Nav vēlams strauji kustināt galvu, jāpagriežas ar visu ķermeni.
* Ja atrodaties telpā, atveriet logu.
* Pašsajūtu uzlabos auksta ūdens komprese.
* Mēģiniet atslābināties, dziļi elpojot. Ja nepieciešams, lietojiet nomierinošus augu valsts preparātus, piemēram, baldriāna tabletes.
* Nedzeriet citu piedāvātas zāles, ja nav zināms reibšanas iemesls.
* Ja reibonis ir ļoti stiprs un to pavada arī citi simptomi, piemēram, slikta dūša un vemšana, tirpšana un nespēks locekļos, sauciet ātro palīdzību.