Foto – Shutterstock

Lieldienu pārmērības: kas labs olās un ko darīt, ja tās apēsts par daudz 0

Olas ir produkts, kura kalorijas izraisa mazāku interesi nekā holesterīna daudzums. Ko nu, ja Lieldienās apēsts savs pusducis? Taču olas ir labākas nekā to reputācija!

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Lasīt citas ziņas

Olas ir vērtīgām uzturvielām bagāts pārtikas produkts. Tajās ir A, E un B grupas vitamīni, nātrijs, kālijs, fosfors, kalcijs un dzelzs. Taču sastāva lielākā vērtība ir augstas kvalitātes olbaltumvielas, kas savukārt ir galvenais cilvēka organisma šūnu un audu uzbūves materiāls un enerģijas ražotājs. Turklāt olbaltumvielu uzņemšana ar pārtiku nepieciešama, jo tikai tā var uzņemt aminoskābes, kas citādi organismā nerodas, tāpēc tiek sauktas par neaizvietojamām.

Pieņemts, ka dienā vajadzētu uzņemt 1 g olbaltumvielu uz 1 kg ķermeņa masas. Uztura speciāliste Liene Sondore piebilst, ka olbaltumvielu kopējam daudzumam (60–80 g pieaugušam cilvēkam) jābūt 12–14% no visas dienas uzturvērtības. Pārējie ir tauki (25–30% jeb apmēram 70 g, bet fiziski aktīviem cilvēkiem – pat 100–150 g) un ogļhidrāti (53–57% jeb 400–450 g).

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai arī olas baltuma vērtību izceļ vairāk nekā dzeltenuma, arī tam ir savi labumi. Olas dzeltenumā ir holīns – B4 vitamīns, kam ir liela nozīme nervu sistēmas darbībā. Tas uzlabo atmiņu un aktivizē smadzeņu darbību. Olu kategorijā uz goda pjedestāla pēc holīna sastāva ir paipalu, zosu un vistu olas. Pieauguša cilvēka holīna diennakts deva ir 500 mg, vairāk nepieciešams tikai smagu fizisku pārslodžu un nervu sistēmas saslimšanu gadījumos.

Holesterīns – viela, kuras pārmērība rosina aterosklerozi, – ir olas dzeltenuma sastāvā, taču organismā nepieciešams žultsskābes un hormonu radīšanai un D vitamīna sintēzei ādā. Dienā cilvēka organismā veidojas 1–2 g holesterīna, tādēļ ar uzturu būtu jāuzņem vien 0,2 g holesterīna. Šāds daudzums ir apmēram trīs olu dzeltenumos.

Nopietnāks drauds organismam ir uz olas čaumalas un tās iekšpusē esošā salmonella, kas izraisa smagu zarnu trakta slimību salmonelozi. Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, nav apetītes, bet ir caureja, slikta dūša, vemšana vai sāpes vēderā, jāmeklē ārsta palīdzība. Viņš noteiks saslimšanas cēloni, izvēlēsies piemērotāko ārstēšanu un izskaidros, kādi piesardzības pasākumi jāveic, lai infekcija neizplatītos.

Salmonellu var iznīcināt tikai augsta temperatūra, tāpēc ieteicams lietot tikai cieti vārītas olas (vārīt 8–10 minūtes). Ja olas cep, tām ir pilnībā jāsarec. Olas uzglabā tikai ledusskapī, bet ieplīsušas – izmet. Arī ēdiens, kura sastāvā izmantotas olas, nav paredzēts ilgstošai uzglabāšanai.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.