Peldošie plankumi acīs – ne vienmēr bīstami, taču pārbaudāmi 2
Peldošās duļķes ne vienmēr ir bīstamas, taču dzirksteļošanu gan nedrīkst atstāt bez ievērības.
Pārsliņas, mušiņas, diedziņi, staipekņi, gliemezīši, zirneklīši – kā nu kurš raksturo plankumus, kas mēdz parādīties acu priekšā, visbiežāk, raugoties uz gaišu, vienkrāsainu fonu. “Par vienu mušiņu, kas reiz aizpeldējusi līdzi skatam, nevajag pārāk uztraukties, tomēr labāk konsultēties ar acu ārstu, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā,” iesaka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Oftalmoloģijas klīnikas un privātprakses acu ārste Lāsma Volksone.
Acīs peldošos plankumus parasti rada stiklveida ķermeņa apduļķojumi, kas veido ēnas uz tīklenes. Stiklveida ķermenis ir želejveida masa, kas acs mugurējā polā cieši pieguļ tīklenei, bet laika gaitā, cilvēkam novecojot, var atslāņoties no tās un kļūt mazāk caurspīdīgs. Mušiņas, diegi vai punktiņi, kas parādās acu priekšā, ir šo nelāgo izmaiņu izpausme, ko pēc 65 gadu vecuma novēro apmēram 75% cilvēku. “Tas, vai pacients saskata apduļķojumus, atkarīgs no viņa vērības, kā arī no tā, vai tie radušies pakāpeniski vai pēkšņi,” atzīst daktere Volksone.
Visbiežāk peldošie plankumi neietekmē redzes asumu, taču mēdz kaitināt, tomēr, kad noskaidrojies, ka tie nav bīstami acu veselībai, lielākajai daļai izdodas apduļķojumiem nepievērst uzmanību.
Taču zibeņošanu vai dzirksteļošanu gan nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tā liecina, ka stiklveida ķermenis kairina tīkleni, var izraisīt tās plīsumus un atslāņošanos. Atkarībā no kairinājuma pakāpes parādās tikai viens uzplaiksnījums vai arī zibeņi šaudās atkārtoti un ilgstoši. Jebkurā minēto simptomu gadījumā acu ārsta apskati nevajag atlikt, jo tikai speciālists var konstatēt, vai problēmas iemesls ir dabiska acs novecošana, tīklenes plīsums vai tā draudi. Lai varētu rūpīgi aplūkot tīklenes perifēriju, lieto zīlīti paplašinošu medikamentu.
Reizēm plankumus cilvēks “sāk redzēt”, piemēram, pēc acu operācijas. “Ja apduļķojusies acs lēca, proti, attīstījusies katarakta, acī nokļūst mazāk gaismas un cilvēks mušiņas neizjūt tik asi, taču pēc operācijas, kad ievietota jauna, dzidra lēca, ēnas, kas krīt uz tīklenes, kļūst labāk pamanāmas,” skaidro L. Volksone.
Peldošas sarkanīgas stīgas var liecināt, ka asinsizplūdums no tīklenes iekļuvis arī stiklveida ķermenī, kā nereti gadās traumas vai nepietiekami kompensēta cukura diabēta gadījumā. Tad rodas aptumsums un pasliktinās redzes asums. Parasti asinsizplūdums uzsūcas vidēji desmit dienās, taču, ja tas atkārtojas un turklāt ir paaugstināts asinsspiediens, ar katru nākamo reizi šis process notiek sliktāk.
Stiklveida ķermenis mēdz apduļķoties arī jauniem cilvēkiem, piemēram, ja ir liela tuvredzība (vairāk par mīnus piecām dioptrijām) un iestiepta tīklene. Šādos gadījumos ieteicams fiziski ļoti nepārpūlēties un “svarus necilāt”.
Dažadas pazīmes – par ko tās var liecināt
* Zvaigznītes, mirgošana, uzplaiksnījumi un citi gaismas efekti acīs var liecināt par paaugstinātu asinsspiedienu vai mugurkaula kakla daļas spondilozi, kad ir sašaurināti vai nospiesti asinsvadi. Šādos gadījumos jāvēršas nevis pie acu, bet ģimenes ārsta.
* Tīklenes atslāņošanās, kad plīstot zem tās pakļūst acs iekšējais šķidrums, parasti jūtama kā aizkara parādīšanās redzeslaukā. Reizēm, pat veicot operāciju, redzi neizdodas atgūt, tāpēc labāk šo acs daļu jau laikus nostiprināt ar lāzera palīdzību.
* Traucētas galvas smadzeņu asinsrites gadījumā var rasties īslaicīgāks vai ilgāks redzes zudums. Ja acīs vainu neatrod, vajadzētu konsultēties ar neirologu un izmeklēt asinsvadus.
* Parādoties zibenim līdzīgām gaismas šautrām un pēc tam it kā nobirstot pelniem, jācenšas uzvesties mierīgi, neizdarīt straujas acu un ķermeņa kustības, jo šādi tīklene tiks kairināta vēl vairāk un, atraujoties no stiklveida ķermeņa, var plīst. Tajā pašā vai nākamajā dienā obligāti jādodas pie acu ārsta.
