Lai nesaindētos, nedrīkst lietot uzturā nezināmus savvaļas augus un ogas.
Lai nesaindētos, nedrīkst lietot uzturā nezināmus savvaļas augus un ogas.
Foto: Olga Che/SHUTTERSTOCK

Rūgta garša, smaka un izskats – dzīvībai svarīgi signāli, kā neapmaldīties savvaļas augos 0

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Lasīt citas ziņas

Mūsdienās arvien plašāk uzturā izmantojam savvaļas augus – gan svaigu salātu un zaļo kokteiļu veidā, gan kā garšvielas vai tēju, kā pārtikas produktu un uztura bagātinātāju sastāvdaļas.

Diemžēl Latvijā sastopamas arī ap 100 indīgo augu sugas, kuras nekādā gadījumā nedrīkst nonākt pārtikas grozā, jo var izraisīt ne tikai sliktu dūšu un vēdergraizes, bet arī nopietnu saindēšanos.

Atšķirt derīgo no indīgā

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms gadiem desmit Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikā tika nogādāti trīs pieaugušie, kuri uzturā bija lietojuši indīgo augu – rudens vēlziedi.

Klīnikas toksikologs Roberts Stašinskis norāda, ka, par laimi, šādi pacienti, kas smagi saindējušies ar savvaļas augiem, gadās ļoti reti.

Uzturā lietoti indīgie augi var radīt gan nervu sistēmas, gan gremošanas trakta darbības traucējumus, nelabvēlīgi ietekmēt sirds un asinsvadu un citas orgānu sistēmas.

“Vitamīni ir vajadzīgi, bet jāzina, ko drīkst lietot un kā to pagatavot. Ja cilvēkam pēc paša vāktu zaļumu vai sēņu lietošanas uzturā pasliktinās veselība, noteikti ir jāmeklē mediķu palīdzība,” uzsver toksikologs.

“Parasti daba indīgos augus ir apveltījusi ar kādu brīdinājumu – rūgtu garšu, pretīgu smaku vai brīdinošu izskatu.

Piemēram, suņstobrs smako pēc peļu čurām, uz stumbra tam ir lāsojumi, it kā tas būtu ap­šļakstīts ar asinīm, velna rutkam ir šķebinoša, bet zilajai kurpītei, zalktenei un gundegai – ļoti sīva garša, kož mēlē ilgu laiku.

Diezgan sīvas ir arī maijpuķītes, bet strutenes un vērmeles absinta dēļ tiek pieskaitītas pie indīgiem augiem un ir rūgtas. Nav labi ēst beladonnas odziņas, kuras ir saldas un var garšot bērniem, bet satur atropīnu, tātad var izsaukt smagu saindēšanos.

Mežā interesi var radīt arī čūskogas melnā odziņa auga galotnē, kuras garša gan ir visai pretīga,” saka fitoterapeits Artūrs Tereško, uzsverot, ka indīgos augus nevajag vākt un izmantot uzturā.

“Dabā ir pietiekami daudz visnotaļ miermīlīgu augu, kuri gatavi palīdzēt cilvēkam bez jebkāda pāridarījuma. Arī vienus un tos pašus veselīgos augus nevajag lietot gadiem ilgi, jo tajos esošās vielas var kumulēties – uzkrāties organismā. Labāk lietot mēnesi vienu augu, otru mēnesi – citu, un tā visu cauru gadu.”

Reklāma
Reklāma

Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas vadītāja Ieva Rūrāne norāda, ka dažādiem augiem indīguma pakāpe var būt atšķirīga, turklāt daļai inde slēpjas tikai saknēs, augļos, lapās vai kādā citā auga daļā.

“Visindīgākais Latvijas savvaļas augs ir velna­rutks, īpaši tā saknenis, kas smaržo ļoti patīkami, saldeni.

Daži indīgie augi noteiktās devās tiek izmantoti ārstniecībā, taču tas, ka augs ir ārstniecisks, vēl nenozīmē, kas visas tā daļas ir brīvi lietojamas uzturā, piemēram, gatavojot salātus. Maijpuķītēm īpaši indīgas ir koši oranžās ogas. Indīgas ir arī zalktenes sarkanās ogas un zilgani violetās čūskogas, ko var sajaukt ar mellenēm. Īpaši jābrīdina bērni, ka šīs ogas nedrīkst plūkt un ēst.”

Daudzi augi, it īpaši no čemurziežu dzimtas, izskatās ļoti līdzīgi, tādēļ tos viegli sajaukt, piemēram, suņuburkšķus ar ķimenēm, tādēļ Ieva Rūrāne iesaka pievērst uzmanību ne tikai ziediem, bet arī citām auga daļām – lapām, stublājam.

Neēdamo augu saraksts

Ņemot vērā iedzīvotāju augošo interesi par veselīgu dzīvesveidu un dabisku uzturu, tajā skaitā arī savvaļas augiem, Zemkopības ministrija 2018. gadā izstrādāja noteikumu projektu “Izmantošanai pārtikā aizliegto un ierobežoti lietojamo augu, augu daļu un citu vielu saraksts”, kas gan joprojām nav apstiprināts.

Tam pievienots arī pārtikā aizliegto un ierobežoti atļauto augu un to daļu saraksts, kura apspriešanā piedalījās farmācijas jomas un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” eksperti.

Tika izvērtētas augā esošās ķīmiski aktīvās vielas (toksiskie savienojumi), par papildu informācijas avotu izmantojot citu Eiropas Savienības dalībvalstu ziņojumus par pārtikā izmantojamiem augiem.

Daudzus augus, ko nedrīkst izmantot pārtikā, izmanto citās nozarēs, piemēram, farmācijā.

Latvijas aizliegto augu sarakstā iekļauti sešdesmit augi vai to daļas, piemēram, kreimene jeb maijpuķīte, kura satur kardenolīdus jeb sirds glikozīdus, rūta (furokumarīni, hinolīna alkaloīdi), tauksakne (pirolizidīna alkaloīdi), dievkrēsliņi un zalktene (diterpenoīdi), vēlziedes (protoalkaloīdi), vizbulītes (protoanemonīns) un virkne citu.

Lietoti uzturā, šie augi var radīt veselības traucējumus – vemšanu, stipras galvassāpes, balss aizsmakumu, nogurumu vai uzbudinājumu, paātrinātu sirdsdarbību, asinsspiediena pazemināšanos, roku un kāju trīcēšanu.

Smagākos gadījumos augos esošās vielas var izraisīt saindēšanos, iekšējo orgānu darbības traucējumus vai var būt bīstamas dzīvībai. Indīgo vielu iedarbība uz organismu atkarīga gan no koncentrācijas, gan arī no jutības, kas katram cilvēkam var būt atšķirīga.

Indīgo vielu iedarbību ietekmē ne tikai uzņemtais šo vielu daudzums, bet arī to mijiedarbība ar citām vielām.

Augu un to daļu sarakstā, kuru izmantošana pārtikā ir ierobežota, iekļauta arī asinszāle, lielā nātre un tīruma kosa.

Piemēram, lielās nātres saknes, ņemot vērā ķīmiski aktīvo vielu kempferola un kvercetīna klātbūtni, lietojamas vienīgi uztura bagātinātāju sastāvā.

Lai savvaļas augu vākšana un lietošana būtu pilnīgi droša, Ieva Rūrāne iesaka paplašināt zināšanas, apmeklējot Botānisko dārzu, kur izveidota Latvijas indīgo augu kolekcija, vai piedaloties Dabas muzeja organizētajās ekskursijās uz zemnieku saimniecībām, kurās ir ārstniecības augu kolekcijas.

Uzticams informācijas avots ir arī grāmatas, taču interneta vidē jābūt ļoti uzmanīgam, jo nav garantijas, ka sagatavotā materiāla autors patiešām ir speciālists.

Akūtas saindēšanās gadījumā

* Ja rodas aizdomas par saindēšanos, zvani pa Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas Saindēšanās un zāļu informācijas centra diennakts tālruni 67042473, lai saņemtu ieteikumus, kā rīkoties pirmajos saindēšanās mirkļos, kā novērtēt, cik saindēšanās ir nopietna, un kādas darbības veicamas līdz brīdim, kad ieradīsies neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.