Kas paslēpies zirņu putrā 0
Dažas pārtikas piedevas ir gatavotas no aļģēm, citiem augiem un minerāliem, diemžēl lielākā daļa ir laboratorijas mēģenēs radītas, tāpēc svešas mūsu organismam. Ja izanalizē zirņu putras sastāvu, atbilde ir pavisam vienkārša – ne jau ēdiena gatavotājs tās tur licis, E vielas lielā daudzumā ir abu veidu gaļā, kas pievienota putrai.
Kādas ir šīs piedevas, un kāpēc tās nepieciešamas?
E 250 jeb nātrija nitrīts ir konservants, kas gaļai dod pievilcīgi sārtu krāsu, arī labu aromātu un garšu. Dažos avotos norādīts, ka atsevišķi nātrija nitrīts ir indīga ķīmiska viela, bet to parasti izmanto mazos daudzumos, turklāt kopā ar sāli. Konservanta lietošanu nosaka tirgus pieprasījums: jebkura gaļa glabājot kļūst pelēcīga, un tādu reti kurš pērk. Nātrija nitrīts jeb nitrītsāls izcelsme var būt gan sintētiska, gan dabiska (raktuvēs iegūts minerāls). Atsevišķos pētījumos ir atklāta šā konservanta nevēlamā ietekme uz veselību, tāpēc neiesaka lietot bērniem.
E 262 jeb nātrija acetāts ir skābuma regulētājs, ko uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā. To pievieno, lai mainītu produkta pH līmeni, tādējādi panākot vēlamo garšu.
E 316 jeb nātrija eritorbāts ir antioksidants. Šī pārtikas piedeva pagarina produkta uzglabāšanas termiņu, pasargājot to no oksidācijas izraisītas bojāšanās, piemēram, krāsas pārmaiņām, tauku sasmakšanas.
E 331 jeb nātrija citrāti ir skābuma regulētāji, kas ietekmē produkta garšu, mainot produkta pH, krāsu un konsistenci, kā arī traucējot mikroorganismu attīstību.
E 407 jeb karagināns ir biezinātājs, ko iegūst ekstrakcijā jeb izvilkumā ar ūdeni no sārtaļģes klases dabiskām aļģēm. Šī pārtikas piedeva palielina viskozitāti (stingrību, saturīgumu), saglabā produktu fizikālo un ķīmisko stāvokli. Biezinātājs palīdz savienot divas savstarpēji nesajaucamas vielas, piemēram, ūdeni un eļļu. Pozitīvi, ka lielākā daļa biezinātāju ir dabiskas izcelsmes.
E 412 jeb guāra sveķi ir biezinātājs. To iegūst no guāra (Cyamopsis tetragonolobus) sēklu dīgļu endospermas (barības vielu rezerve dīglim).
E 415 jeb ksantāna sveķi ir biezinātājs. Tie ir lielmolekulāri polisaharīdu sveķi, ko iegūst no Xanthomonas campestris baktērijas, tīrkultūrā fermentējot ogļhidrātus, tad attīra, reģenerē ar etanolu, izžāvē un samaļ.
E 450 jeb difosfātus pievieno produktam kā stabilizētājus, skābuma regulētājus, emulgatorus, mitruma uzturētājus, irdinātājus. Lielās devās var izraisīt kaulu blīvuma samazināšanos (osteoporozi) un nieru funkciju traucējumus, taču ar pārtiku cilvēks parasti uzņem niecīgu daudzumu.
E 451 jeb trifosfāti ir skābuma regulētāji, kas maina vai regulē pārtikas produkta skābumu vai bāziskumu. To uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
E 621 jeb mononātrija glutamāts ir garšas pastiprinātājs. Tas apmāna mūsu garšas kārpiņas, jo rada pavisam citu sajūtu par ēdienu, nekā tas garšo bez šīs piedevas. Viela ne tikai pastiprina, bet arī paildzina garšu. Šī, šķiet, ir viena no vairāk kritizētajām pārtikas piedevām. Atsevišķi pētījumi atklāj tās saistību ar daudzām nopietnām veselības problēmām, piemēram, gremošanas, nervu un elpošanas sistēmas bojājumiem. Jutīgiem cilvēkiem lielākas devas var izraisīt smaganu un mutes gļotādas pietūkumu un sūrstēšanu. Būdama tikai lokāla reakcija, tā tomēr ir ļoti nepatīkama. Pēdējā laikā ir publicēti vairāki pētījumi, kuros mēģināts pierādīt, ka šī viela ir kaitīga tikai lielās devās un ar pārtiku tādu neesot iespējams uzņemt.
E 635 jeb dinātrija 5’-ribonukleotīds – retāk lietots garšas pastiprinātājs. Tas ir sāls aizvietotājs ar zemu nātrija saturu. Visbiežāk pievieno pikantiem ēdieniem.
Maltodekstrīns – ir nevis pārtikas piedeva, bet gan ogļhidrātu sastāvdaļa. Tas ir dabisks saldinātājs, ko rūpnieciski iegūst no kukurūzas, kviešiem un kartupeļiem. Organismā viegli pārstrādājas, turklāt satur mazāk kaloriju nekā cukurs.
Dekstroze jeb glikoze ir galvenā cietes sastāvdaļa. Tas ir cukurs, ko organisms uzņem visātrāk.
Patērētājs izvēlas
Patērētāja dzīvesveids – steidzīgais dzīves ritms, pārgurums darba dienas vakaros, nevaļa pašam gatavot, iespējams, arī nevēlēšanās pūlēties – atspoguļojas lielveikalu piedāvājumā.
– Neviens nespiež lietot produktus, kas pārpilni ar pārtikas piedevām. Mēs varam aiziet uz tirgu, nopirkt pelēkos zirņus, iegādāties mājās kūpinātu speķi un paši izvārīt putru. Izmaksu ziņā tas ir vismaz divreiz lētāk, ja parēķina veikala uzlikto cenu par kilogramu. Bet varam arī doties uz lielveikalu pēc jau gatava ēdiena un šausmināties, cik daudz tur E vielu, – uzsver Māris Eiklons. Mums ir izvēle.
