Kur un ar ko mērīt 0
– Katrās mājās vajadzētu būt termometram, lai saslimšanas gadījumā zinātu, kā rīkoties, taču reizēm pacients sūdzas par augstu temperatūru, lai gan nav ar ko izmērīt, – stāsta Aiva Lībere. – Ja naktī nācies nomainīt vairākus sviedros mirkstošus kreklus, visticamāk, tā ir bijusi, bet, ja sala un kratīja drebuļi, – varbūt arī ne.
Droši vien nav lieki atgādināt, ka, iegādājoties termometru, vispirms jāiepazīstas ar tā lietošanas pamācību.
! Temperatūra būs zemāka, mērot to uz ādas, termometru liekot padusē vai cirksnī, taču augstāka – uz gļotādas un tuvāk lielajiem asinsvadiem zem mēles vai taisnajā zarnā. Katrā padusē mērījums var atšķirties, it īpaši cilvēkiem ar jutīgu veģetatīvo nervu sistēmu.
Daktere Lībere dod priekšroku temperatūras mērīšanai mutē. Var mērīt pie vaiga, taču precīzāks būs mērījums zem mēles.
Ārste lietošanai ģimenē iesaka digitālo jeb elektronisko termometru. Ja mājās ir bērni, labāk izvēlēties tādu, kam ir mīksts un elastīgs galiņš. Ar šīm ierīcēm atšķirībā no agrāk pierastajiem dzīvsudraba termometriem temperatūru iespējams izmērīt jau minūtes laikā. Zīdainīšiem var iegādāties plastikāta termometru māneklīša veidā, taču tas nebūs tik uzticams kā digitālais termometrs.
Pieres termometri ar infrasarkano staru sensoru netiek atzīti par visai precīziem. Arī uz pieres uzlīmēm nevar droši paļauties, taču tās ir ērti paņemt līdzi ceļojumā, jo aizņem maz vietas un nesaplīsīs pat ekstremālos apstākļos.
Tie, kuri vēlas lietot kaut ko līdzīgu agrāk izplatītajiem dzīvsudraba termometriem, var iegādāties termometru ar spirta vai citu šķidrumu pildījumu, taču tos ir grūti nokratīt.
Pieejami arī bezkontakta termometri, kas darbojas ar infrasarkano sensoru un ko vajag tikai tuvināt ādai.
Saslimstot temperatūru vajadzētu mērīt ar vienu un to pašu termometru, jo mērījums ar katru mērierīci var atšķirties. Turklāt tās, atkārtoti lietojot, uzsils un var rādīt vairāk grādu, nekā ir patiesībā.
