Kardiologs Andris Skride: Septiņi ieteikumi, kā dzīvot labāk un ilgāk 0
Ārsti un zinātnieki jau gadu desmitiem pēta, kāpēc daži cilvēki saglabā labu veselību un adzīvesprieku līdz sirmam vecumam. Jau Hipokrāts pirms mūsu ēras rakstīja par uztura, fiziskās slodzes un vides ietekmi uz veselību. Lai gan nav garantētas receptes ilgam mūžam, pētījumi rāda, ka ikdienas paradumi ietekmē cilvēka veselību tikpat daudz kā ģenētika. Lūk, septiņi kardiologa ieteikumi, kuru ievērošana ikdienā var būtiski samazināt varbūtību saslimt ar vēzi, sirds-asinsvadu, nervu sistēmas un citām hroniskām slimībām.
1. Kustieties katru dienu.
Nav un pat nevajag obligāti kļūt par maratonistu – pietiek ar regulārām pastaigām, riteņbraukšanu, peldēšanu vai dārza darbiem. Vismaz 30 minūtes mērenas fiziskās aktivitātes dienā palīdz uzturēt sirdi, locītavas, muskuļus un smadzenes labā formā. Nepieciešami arī spēka – muskuļu treniņi vismaz divas reizes nedēļā. Svarīgi ir kustēties ikdienā, nevis, piemēram, tikai vasarā!
2. Ēdiet vienkāršu un daudzveidīgu pārtiku.
Veselīga uztura pamatā ir dārzeņi, augļi, pilngraudu maize, piena produkti, pākšaugi, zivis un rieksti. Mazāk sarkanās gaļas, pārstrādātu produktu, treknas gaļas, saldināto dzērienu, cukura un sāls (sāli ierobežot līdz 5 g diennaktī). Nav nepieciešams ievērot brīnumdiētas – veselību veicina līdzsvarots uzturs ilgtermiņā.
3. Guliet pietiekami.
Pieaugušajiem lielākoties nepieciešamas 7–9 stundas miega. Miega laikā organisms atjaunojas, nostiprinās atmiņa un samazinās sirds un asinsvadu slimību risks. Regulārs miega režīms ir tikpat svarīgs kā miega ilgums.
4. Saglabājiet aktīvu prātu.
Lasīšana, svešvalodu apguve, mūzika, krustvārdu mīklas, jaunas prasmes vai hobiji palīdz uzturēt smadzenes aktīvas. Smadzenēm, tāpat kā muskuļiem, nepieciešama regulāra slodze.
5. Rūpējieties par attiecībām.
Cilvēki, kuriem ir ģimene, draugi vai cieša kopiena, parasti dzīvo ilgāk un jūtas laimīgāki. Sarunas, kopīgas ēdienreizes un savstarpējs atbalsts mazina stresu un uzlabo emocionālo veselību.
6. Atmetiet smēķēšanu un ierobežojiet alkoholu.
Smēķēšana ir viens no lielākajiem priekšlaicīgas nāves riska faktoriem. Arī pārmērīga alkohola lietošana kaitē sirdij, aknām un smadzenēm. Jo mazāk šo kaitīgo ieradumu, jo lielāks ieguvums veselībai.
7. Regulāri pārbaudiet veselību.
Pat ja jūtaties labi, ir nepieciešams kontrolēt trīs svarīgas lietas –
Pirmkārt, asinsspiedienu (tam jābūt zemākam par 120 – augšējais jeb sistoliskais un 70 – apakšējais jeb diastoliskais),
Otrkārt, holesterīna līmeni – šeit katram cilvēkam individuālā norma būs atkarīga no vecuma, dzimuma, ģenētikas un blakusslimībām, tāpēc jautājumus par holesterīnu apspried ar savu ārstu!
Treškārt, cukura jeb glikozes līmeni asinīs – tukšā dūšā asins plazmā tas nedrīkst pārsniegt 5,6 mmol/l
Latvijā sievietēm no 25 gadu vecuma regulāri ieteicams veikt dzemdes kakla vēža skrīningu, no 50 vecuma – mamogrāfiju krūts vēža agrīnai diagnostikai. Sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 gadiem ieteicams piedalīties zarnu vēža skrīningā. Savukārt vīriešiem no aptuveni 50 gadu vecuma ieteicams ar ģimenes ārstu pārrunāt PSA (prostatas) analīzes nepieciešamību.
