Šķietami pavisam nevainīgais ieradums var sabojāt veselību, un tu, iespējams, to dari katru dienu, kad nervozē 0
Nagu graušana (pazīstama arī kā onihofāgija) ir bieži sastopams ieradums – līdz pat 30% iedzīvotāju regulāri grauž nagus. Taču, ja tas notiek hroniski, var tikt bojāti gan nagi, gan apkārtējā āda. Turklāt, bieži liekot pirkstus mutē, pastāv risks organismā ievadīt baktērijas un izraisīt infekciju, vēsta UCLA Health.
Labā ziņa – lielākajai daļai cilvēku no šī ieraduma iespējams atbrīvoties.
Kāpēc cilvēki grauž nagus
Lielākā daļa cilvēku sāk grauzt nagus bērnībā, ap trīs vai četru gadu vecumu. Daudzi bērni šo ieradumu pamazām pārvar, bet daži, kas iepriekš sūkājuši īkšķi vai pirkstus, to aizstāj ar nagu graušanu. Citiem nagu graušana sākas pusaudžu vai pieaugušo vecumā – pēkšņa ieraduma rašanās var būt arī kāda medikamenta blakusparādība.
Neraugoties uz to, kad šis ieradums sākas, tas bieži vien attīstās kā reaģēšana uz stresu, garlaicību, vientulību vai izsalkumu. Nagu graušana var būt saistīta arī ar emocionāliem vai psiholoģiskiem traucējumiem, piemēram:
-Trauksmi;
-Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu (UDHS);
-Gultas mitrināšanu (enurēzi);
-Uzvedības traucējumiem;
-Tikiem jeb Tureta sindromu.
Smaga, nekontrolējama nagu graušana ir biežākā uz ķermeni fokusētā atkārtotā uzvedība, un tā bieži sastopama kopā ar ādas plūkāšanu vai matu raušanu. Šie uzvedības traucējumi ir saistīti ar obsesīvi kompulsīviem traucējumiem, un daļai cilvēku ir ģenētiska nosliece uz tiem.
Kāpēc nagu graušana ir kaitīga
Neatkarīgi no tā, kad un kāpēc ieradums radies, no tā atbrīvoties ir grūti. Regulāra nagu graušana var radīt īstermiņa problēmas, tostarp:
-Zobu bojājumus, piemēram, šķelšanos vai zobu nobīdi;
-Sēnīšu infekcijas nagu gultnē;
-Baktēriju infekcijas organismā, graužot nagus ar netīriem pirkstiem;
-Mutes problēmas, piemēram, žokļa sāpes vai mīksto audu bojājumus;
-Ādas infekcijas;
-Nagu un kutikulu audu bojājumus.
Ilgtermiņā bojājumi ir retāki, taču iespējami – īpaši, ja nograuztie nagu fragmenti tiek norīti. Tas var izraisīt kuņģa vai zarnu infekcijas.
Kad jāvēršas pie ārsta
Vieglākos gadījumos medicīniskā palīdzība nav nepieciešama. Taču būtu vērts konsultēties ar ārstu, ja regulāri novērojat:
-Ieaugušus nagus;
-Nagu krāsas maiņu;
-Nagu atdalīšanos no ādas;
-Nagu vai ādas infekcijas;
-Pietūkumu, sāpes vai asiņošanu ap nagiem.
Ja nagu graušana kļūst tik intensīva, ka traucē ikdienas dzīvei vai izraisa psiholoģisku diskomfortu (vainas sajūtu, trauksmi, kaunu), iespējams, nepieciešama nopietnāka ārstēšana, kas vērsta uz uzvedības un psiholoģisko faktoru risināšanu.
Padomi, kā pārtraukt nagu graušanu
Mainīt ieradumu nav viegli, bet ar pareizu pieeju un pacietību tas ir iespējams.
Pirmkārt, izproti, kas tevi rosina grauzt nagus. Tas visbiežāk notiek, kad esi satraukts, garlaikots vai dziļi iegrimis kādā uzdevumā. Kad apzinies savus izraisītājus, mēģini tos aizstāt ar citu darbību – piemēram, spaidīt stresa bumbiņu, lietot rotaļlietu pirkstiem vai košļāt košļājamo gumiju.
Izmanto palīglīdzekļus, lai ieradumu mazinātu. Turēt nagus īsus un kārtīgus palīdz izvairīties no kārdinājuma. Daudzi izmanto īpašus rūgtas garšas lakas līdzekļus, kas padara nagu graušanu nepatīkamu. Dažiem palīdz arī fiziski šķēršļi – piemēram, cimdi vai speciālas ierīces.
Ja pats netiec galā – meklē profesionālu palīdzību. Kognitīvā uzvedības terapija vai pieņemšanas un apņemšanās terapija var palīdzēt izprast ieraduma dziļākos psiholoģiskos cēloņus. Bieži tiek izmantota arī ieraduma maiņas apmācība, lai soli pa solim aizstātu kaitīgo ieradumu ar veselīgāku alternatīvu.
Nagu graušana var šķist nekaitīga, bet ilgtermiņā tā var ietekmēt gan fizisko, gan psiholoģisko veselību. Labā ziņa – tu neesi viens, un atbrīvoties no šī ieraduma ir iespējams. Ar apzinātu pieeju, pacietību un, ja nepieciešams, profesionālu atbalstu, tu vari atgūt veselīgus nagus un mieru prātā.
