Kas patiesībā notiek, kad mēs atliekam darbus? 0
Jums ir jāizpilda svarīgs uzdevums, bet pēkšņi jūs attopaties slaukām putekļus, šķirojam zeķes pa krāsām vai aplejot puķes. Šī tieksme atlikt lietas, ko bieži uztver kā rakstura trūkumu, patiesībā maskē sarežģītus neiroloģiskus mehānismus. Kāpēc mūsu smadzenes izvēlas izvairīties, kad tuvojas darbu gala termiņš? Vai tā tiešām ir slinkums, vai dziļāka emocionāla bloķēšana?
Jaunākie neirozinātnes atklājumi rāda, ka atlikšana bieži ir emocionālās regulācijas jautājums, nevis laika plānošanas trūkums. Smadzenes izvēlas aktivitātes, kas sniedz tūlītēju apmierinājumu, lai izvairītos no stresa, trauksmes vai pārslogotības, ko rada uzdevums.
Perfekcionisms šajā procesā pastiprina paškritiku – prokrastinatori bieži pārmērīgi uztraucas par to, kas viņiem jādara. To varētu raksturot tā: nevis “man vienalga”, bet gan “esmu nemierīgs”. Šāda uzvedība īstermiņā mazina emocionālo diskomfortu, pat ja ilgtermiņā rada lielāku stresu.
