Tomātu sāga nav galā! Speciālistu viedokļu sadursme par tomātiem 15
Pēc raksta Pārmetumu ugunīs – tomāts un viņa draugi publicēšanas redakcija saņēma farmācijas doktores un žurnāla ilggadējās konsultantes Vijas Eniņas vēstuli, kurā speciāliste apšaubīja tomātiem un pārējiem nakteņiem veltītos pārmetumus. Savukārt ājurvēdas speciālistei, ārstei Gunai Seleckai bija ko teikt citādo uzskatu aizstāvībai.
Viedokļu sadurā vērts ieklausīties kaut vai tādēļ, lai pārliecinātos, ka nekas nav tikai derīgs vai kaitīgs, un daudzās situācijās izvērtējuma galavārds pieder katram pašam.
No doktores Eniņas vēstules
“(.. ) cilvēkam, kurš kaut ko saprot no augu ķīmijas, šo rakstu izlasot, mati ceļas stāvus. Nevaru spriest par ājurvēdas gudrībām, bet par ķīmiju gan. Apgalvojums, ka visi nakteņu dzimtas augi satur tropānu alkoloīdus, ir nepareizs. Tropāna grupas alkaloīdus – hiosciamīnu, atropīnu un nikotīnu – satur klasiskie indīgie augi: driģene, vilkoga, velnābols, arī tabaka, bet dārzeņos, kas tiek lietoti uzturā, – tomātos, paprikā, baklažānos, kartupeļu bumbuļos, šo alkaloīdu nav. Šajos augos ir cita alkaloīdu grupa – glikoalkaloīdi jeb steroīdalkaloīdi, kam ir atšķirīga ķīmiskā struktūra. Tāpēc apgalvojums, ka nikotīns katra dārzeņa sastāvā tiek dēvēts atšķirīgi, ir aplams.
Vēl svarīgi tas, ka augļos esošie glikoalkaloīdi – solanīns un tā analogi – ir tikai negatavos augļos, jo rada aizsardzību sēklu nobriešanas laikā. Pēc nogatavošanās tie noārdās. Pati daba rūpējas, lai gatavi augļi ar sulīgumu, krāsainību un vērtīgu pigmentu – karotinoīdu un flavonoīdu – bagātību pievilinātu pēc iespējas vairāk apēstkārotāju, jo tas nodrošina sēklu izplatīšanos. Pigmenti ir svarīgi arī pašam auglim, jo pasargā tā šūnas no kaitīgiem ārējās vides faktoriem – UV starojuma, temperatūras svārstībām. Būdami antioksidanti, šie savienojumi līdzīgas aizsargreakcijas veic arī cilvēka organismā. Tieši tomātos ir visspēcīgākais no antioksidantiem – likopīns.
Nevaru piekrist arī tam, ka vairākas tomātos esošās vielas izraisa atkarību. Ko nozīmē – ēdot daudz tomātu? Nav dzirdēts, ka kāds pārtiktu tikai no tomātiem, bet, ja tā būtu, tad gan varētu rasties problēmas ar likopīna pārdozēšanu. Bet daži dienā apēsti tomāti, kas iekļauti sabalansēta uztura sastāvā, nekādu atkarību nerada. Uzskatu, ka tomāts un viņa draugi pelnījuši reabilitāciju. Ar cieņu – Vija Eniņa.”
Gunas Seleckas atbilde
“Ikreiz, kad saistībā ar tomātu sezonu notiek šā iecienītā dārzeņa-augļa-ogas labo īpašību cildināšana, katrs mēģinājums kaut ko iebilst izraisa vienotu pretreakciju. Ļoti labi, ka tā. Kamēr nav jautājumu, arī pie atbildēm nevar tikt.
Atbildot uz cienījamās profesores komentāru, vispirms atvainojos par farmakoloģiskajā daļā pieļautajām kļūdām. Gatavojot materiālu, uzticējos autoritatīviem informācijas avotiem internetā, tos nepārbaudot. Mācība, ko noteikti ņemšu vērā!
Taču par galveno prettomāta argumentu, proti, par nikotīna klātbūtni produktā, vēlos diskusiju turpināt. Šīs vielas esamība pierādīta vairākos zinātniskos pētījumos. Jau 1993. gadā populārajā žurnālā The New England Journal of Medicine bija publicēta raksts Nikotīna sastāvs ikdienā lietojamos dārzeņos (The Nicotine Content of Common Vegetables), kurā apkopoti vairāku pētījumu rezultāti un secināts, ka nikotīns nakteņu dzimtas augos ir atrodams.
Tomātos un baklažānos tā nav daudz – daži nanogrami uz gramu (salīdzinājumam – vienā cigaretē ir līdz 20 miligramu nikotīna). Vēl mazāk šīs vielas caur gremošanas sistēmu var nonākt organismā, tomātu vai baklažānu apēdot, tomēr nikotīns urīnā atrodams arī tādiem tomātu un baklažānu ēdājiem, kuri nesmēķē.
Iepazīstoties ar diskusijām, ko šis temats izraisījis, redzams, ka viedokļi par šādi uzņemta nikotīna ietekmi uz veselību ir atšķirīgi. Vieni varbūtējo kaitīgumu noliedz – pārāk mazas devas. Citi ir pārliecināti, ka tāds ir un tas saistīts galvenokārt ar atkarības veidošanās risku.
Ājurvēda uzskata, ka pat niecīgs daudzums nikotīna spēj nodarīt kaitējumu, īpaši tad, ja tiek uzņemts ilgstoši. Par to, kā tas izskatās dzīvē, pati esmu pārliecinājusies – tajā laikā, kad par ājurvēdu neko nezināju, bet jau biju pārgājusi uz veģetāro uzturu, jutu aizvien lielāku vēlmi pēc tomātiem. Jo vairāk to sezonas laikā apēdu, jo vairāk bija pumpu uz sejas un aizkaitināmības raksturā.
Izvērtējot attieksmi pret nikotīnu arī no citas, ar fizioloģiju nesaistītas, bet vairāk no garīgās puses, esmu tā uzskata piekritēja, ka jebkura atkarība ir kaislība, taču cilvēka augstākais mērķis ir apvaldīt savas kaislības un tieksmes pēc baudas. Noturēt līdzsvara un harmonijas rāmjos. Daba mums neko sliktu nepiedāvā, tomēr vienmēr brīdina, ka pilnīgi viss var būt gan inde, gan zāles. Tikai tas, kas lietots pareizajās devās un īstajā laikā, ir patiesi labs – zāles. Taču tās var pārvērsties par indi, ja šo dabas nolikto robežu ignorējam.
Praksē bieži nākas pārliecināties, ka rosinājums apdomīgāk izturēties pret tomātiem un kartupeļiem, pieļaujot arī atkarības efekta iespējamību, izraisa vētrainus protestus un niknus iebildumus. Bet tieši tā ir viena no būtiskām nikotīna iedarbības izpausmēm – vienlaikus atslābina, aktivizē un velk uz kašķi.
Gribu uzsvērt, ka uzbraucienā tomātam nebūt nevēlējos kādu mudināt izslēgt šo gardo produktu no savas ēdienkartes, tikai centos vērst uzmanību izmantot tā, lai tomāts būtu tikai zāles, bet otru dabu neparādītu.
Tas nozīmē – tomātu vislabāk lietot bez mizas, ja iespējams, arī bez sēkliņām un ar kumina vai kurkumas piedevu. Nikotīna esamību samazina termiskā apstrāde.
Jebkura produkta veselīgumu vai neveselīgumu nenosaka tikai to sastāvvielu daudzums. Svarīgi, lai organisms spētu tās uzsūkt un izmantot. Ājurvēda iesaka šo aspektu ņemt vērā. Ja galvā trauksme, bet ķermenis izkaltis un bez uguns (vāta), tomāta karstais trieciens būs kā drauga plecs, lai palīdzētu stabilāk turēties uz kājām. To arī iesaka profilaksei pret Pārkinsona slimību, kas ir raksturīga vātas kaite. Taču uz tiem, kuri iekšēji deg kā liesmās (pita), tomāts iedarbojas kā sāls brūcē. Bet varbūt tas dažkārt vajadzīgs, lai apziņā notiktu kāds svarīgs pavērsiens? Pat tādēļ, lai rūpīgāk pavērotu sava organisma reakciju pēc tomātu ēšanas un padomātu, cik bieži un vai vispār tie galdā vajadzīgi. Ar cieņu – Guna Selecka.”
Redakcijas piebilde
Iepazīstoties ar Gunas Seleckas norādītajiem informācijas avotiem, atradām pētnieku paskaidrojumu, ka dārzeņu ēšana nerada atkarību no nikotīna. Pētījuma rezultātu publiskošanas nolūks bija iepazīstināt sabiedrību ar informāciju, ka parastos, lielveikalā nopērkamos dārzeņos (ne tikai nakteņos, bet arī, piemēram, ziedkāpostos) var būt atrodams niecīgs daudzums nikotīna un ka tas ir viens no iespējamajiem izskaidrojumiem, kāpēc arī nesmēķētāju urīnā konstatē nikotīna paliekas. (Jāpiebilst, ka zaļajos piparos, kas arī pieder pie nakteņu dzimtas, nikotīnu nekonstatēja.) “Nikotīna daudzums dažos dārzeņos acīmredzot ir pārāk mazs, lai tam būtu jebkāds farmakoloģisks vai toksisks efekts,” apgalvo pētnieki, piebilstot, ka viņu nolūks nekādā ziņā nav bijis pavēstīt, ka veģetāriešiem varētu veidoties atkarība no nikotīna, vai sniegt bērniem dibinātu iemeslu atteikties ēst dārzeņus.
