Foto – pexels.com

Vai drīkst vadīt auto, ja lieto trankvilizatorus? Ārste piesardzīgi ļauj, drošības sargi draud ar sodu 0

Mūsdienu modernās diagnozes – veģetatīvā distonija un depresija – pieprasa ārstēšanu, ko nereti veic ar trankvilizatoriem. Tā ir īpaša medikamentu grupa, kas pieskaitāma pie psihotropajiem līdzekļiem. Portāls Veselam.lv pamanīja, ka vienā no veģetatīvās distonijas pacientu grupām aktīvi diskutēja par to, vai drīkst vadīt automašīnu, ja ir lietoti nomierinoši medikamenti. Daļa apgalvoja, ka tas ir atļauts, bet citi zināja teikt, ka vadīt automašīnu nedrīkst, jo tas nav droši un par to pienākas sods. Skaidrības pacientu vidū nebija, kas liecina, ka, iespējams, no ārstu puses nav pienācīgi izskaidrots, kādas sekas var būt, ja transportlīdzekli vada trankvilizatoru ietekmē.
Arī raksta procesā, aptaujājot dažādus speciālistus, vienotas, skaidras atbildes nebija. Kāds “neiesaka” braukt ar auto, ja lietoti trankvilizatori, cits uzskata, ka “nedrīkst”, bet vēl kāds saka, ka “ir aizliegts”.

Reklāma
Reklāma

Vai drīkst vadīt automašīnu?

TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

“Trankvilizatoriem piemīt nomierinoša, trauksmi un reakciju mazinoša iedarbība. Ja ārsts uzskata, ka pacientam ieteicams lietot trankvilizatorus, tad noteikti ir jābrīdina, ka tie samazina reakcijas spējas un apgrūtina domāšanu,” norāda psihiatre Ineta Roziņa.
“Pats pacients sajūt, vai viņš ir spējīgs vadīt automašīnu. Pirmajās dienās ir jāizvairās no transporta vadīšanas, darba ar mehānismiem un ierīcēm, bet nav tā, ka tas būtu aizliegts,” saka psihiatre, bet rekomendē pie stūres nesēsties.

Savukārt Alkohola, narkotiku un psihotropo vielu reibuma ekspertīzes nodaļas (ANPREN) vadītāja Ira Aleksandrjana saka tā: “Psihiatriem ir savi uzskati, bet mēs uzskatām, ka cilvēks, kurš ir trankvilizatoru ietekmē, nedrīkst braukt pie stūres, jo viņš ir bīstams ceļu satiksmes drošībai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Medikamentus lieto ar nolūku – tiem ir nomierinoša vai kāda cita iedarbība. Trankvilizatori pēc Ministru Kabineta 847. noteikumiem ir iekļauti kontrolējamo psihotropo vielu sarakstā. Tas ir trešais saraksts: bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos. Ja kāda persona ārstējas un ir nepieciešams lietot trankvilizatorus, – lai to dara, bet pie stūres nebrauc!”

Par likumpārkāpumu pienākas sods!

Savukārt Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte atgādina, ka nav atļauts sēsties pie stūres psihotropo vielu ietekmē. 2017. gadā par šo likumpārkāpumu pieņemti 156 lēmumi.

Par to, vai autovadītājs ir vadījis transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, atzinumu sniedz mediķi. Atzinums tiek ņemts vērā lēmuma pieņemšanā, – arī tad, ja ir konstatēts konkrētas apreibinošas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēts vielu iespaids.

Balstoties uz Latvijas administratīvo pārkāpuma kodeksa 149.15 5. daļu, par velosipēda vai mopēda vadīšanu, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, pienākas 170 eiro naudas sods. Savukārt cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, naudas sodu no 1200 līdz 1400 eiro, kā arī atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Ja lietotās vielas daudzums ir bijis minimāls un no tās nav bijusi ietekme, tad visdrīzāk vadītājs tiks cauri bez soda, teic Simona Grāvīte. Tomēr katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli. Braucot psihotropo vielu ietekmē, vadītājam ir jāsaprot, ka par to pienākas sods, jo tas apdraud ceļu satiksmes drošību. Protams, lēmumu var apstrīdēt.

Reklāma
Reklāma

Var tikt pārbaudīts

Ja policistam ir aizdomas par psihotropu vielu lietošanu, tad cilvēku ved uz ANPREN, kur visu diennakti dežurē narkologs, kurš izvērtē katru gadījumu individuāli. “Mēs nenosakām medikamenta koncentrāciju organismā, bet tikai to klātbūtni un ietekmi. Ārsts veic medicīnisko pārbaudi, izvērtē klīniskās pazīmes, pārbauda acu reakcijas ātrumu, zīlīšu lielumu, koordināciju, asinsspiedienu, refleksus, somatisko, neiroloģisko stāvokli, veic laboratoriskus izmeklējumus un raksta atzinumu.

Ārsts izvaicā, kādi medikamenti ir lietoti nedēļas laikā un noskaidro arī, kāpēc šie medikamenti ir lietoti, tomēr nekādu lietošanas atļauju neprasa. Mēs paveicam savu darbu un atzinumu atdodam ceļu policijai. Tālākais nav mūsu kompetence,” stāsta Ira Aleksandrjana.
Ārste piebilst, ka katru gadījumu vajag izvērtēt individuāli. “Ne katrs būs medikamentu ietekmē. Ja nosaka vielas ietekmi, tad personai pienāksies sods. Var sodīt arī par medikamenta lietošanu bez ietekmes gadījumā, ja nav ārsta receptes. Receptei ir jābūt!”

Jāievēro instrukcija!

“Katra iedzīvotāja veselības stāvokli izvērtē ārstniecības persona, kas tālāk izraksta attiecīgos medikamentus. Tāpat katra personīgā atbildība ir ievērot ārsta rekomendācijas un zāļu ražotāja norādījumus par zāļu lietošanu. Ikviena medikamenta iepakojumā tiek pievienota informācija par to lietošanu jeb lietošanas instrukcija. Tajā ir atrodama sadaļa “Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana”. Katram medikamentam šie norādījumi ir atšķirīgi. Būtiski ievērot, ja lietošanas instrukcijā pie attiecīgās sadaļas minēti brīdinoši norādījumi vai aizliegums vadīt transportlīdzekli. Lietošanas instrukcijas norādījumi pacientam ir obligāti jāievēro,” brīdina Veselības ministrija. “Ja zāļu lietošana rada miegainību ārstēšanas laikā un dažas dienas (vismaz trīs dienas) pēc terapijas beigām, vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nedrīkst.”

Lieto bez vajadzības

Psihiatre Ineta Roziņa atklāj, ka trankvilizatoru lietošana ir aktuāla problēma. Tos izraksta ne tikai psihiatri, bet arī ģimenes ārsti, – dažkārt bez vajadzības. Pacienti tos mēdz lietot gadiem ilgi bez indikācijām, tādējādi pieradinot un barojot sevi ar atkarību izraisošajiem medikamentiem.

“Ārstēšanas kursam nevajadzētu būt ilgākam par divām, trim nedēļām. Tie paredzēti konkrētu simptomu mazināšanai, novēršanai, nevis ilgstošai lietošanai.”

Ir cilvēki, kas “iemīl” šos medikamentus, negrib no tiem šķirties, lieto lai apreibinātos vai gūtu kādu citu efektu. “Var jau būt, ka cilvēks vada automašīnu pusaizmidzis, pilnībā nesaprot, ko viņš dara. Ja ārsts izrakstījis medikamentu sakarīgā devā, tad šādam stāvoklim, kad cilvēks nespēj vadīt transportlīdzekli, nebūtu jābūt,” saka ārste. Devas piemēro individuāli. Jo lielāka trauksme, jo lielāku devu piemēro. Medikamentu ir desmitiem, un katram no tiem ir citas devas.