Vai zarnu baktērijas kontrolē cilvēka smadzenes? Iespējams! 16
Rūpes par baktērijām un mikroorganismiem, kas dzīvo mūsu zarnās, iespējams, varētu uzlabot garīgo veselību.
BBC vēsta, ka neskaitāmiem mikroorganismiem, kas atrodas mūsu zarnās, ir nozīmīga loma mūsu fiziskās veselības uzturēšanā, sākot no gremošanas un vielmaiņas līdz imunitātei. Tie ražo vitāli svarīgus savienojumus, kurus cilvēka ķermenis nespēj ražot pats.
Izrādās, ka mikroorganismi, kas sauc mūsu ķermeni par savām mājām, spēj kontrolēt mūsu smadzenes. Dažu pēdējo gadu laikā pētnieki ir atklājuši interesantus, pārliecinošus un dažreiz pretrunīgus pierādījumus, kas liecina, ka zarnu mikrobiota ne tikai palīdz uzturēt mūsu smadzenes labā darba kārtībā, bet var arī palīdzēt veidot mūsu domas un uzvedību.
Pētnieku atklājumi var pat potenciāli radīt jaunas ārstēšanas metodes dažādiem garīgās veselības stāvokļiem, sākot no depresijas un trauksmes līdz šizofrēnijai.
Vēl ir jāveic neskaitāmi pētījumi, tomēr jāmin, ka tieši Covid-19 pandēmijas rezultātā daudzviet pasaulē cilvēkiem pasliktinājās garīgā veselība.
“Arvien vairāk pētījumu atklāj, ka zarnu mikrobiota var ietekmēt smadzenes un uzvedību dažādiem dzīvniekiem,” saka Elaine Hsiao, Kalifornijas Universitātes Losandželosas (UCLA) integratīvās bioloģijas un fizioloģijas asociētā profesore.
Zarnu mikrobi var modulēt imūnsistēmu tādā veidā, kas ietekmē smadzenes, kā arī rada molekulas, kas tieši signalizē neironiem, lai regulētu to darbību. Zarnu mikrobi var regulēt neironu agrīnu attīstību tādos veidos, kas rada ilgstošu ietekmi uz smadzeņu ķēdēm un uzvedību. Īsākos laika periodos zarnu mikrobi var regulēt tādu bioķīmisko vielu kā serotonīna ražošanu, kas aktīvi stimulē neironu darbību.
Liela daļa pētījumu šajā jomā tiek veikta ar pelēm un citiem dzīvniekiem. Un peles, protams, nav cilvēki. Tomēr pētījumi liecina, ka peles, kas augušas sterilos apstākļos ir vairāk pakļautas trauksmei un ir mazāk sabiedriskas nekā tās peles, kas augušas ne tik sterilos apstākļos.
Protams, cilvēka smadzenes ir daudz sarežģītākas nekā grauzēju smadzenes, tomēr šādi pētījumi sniedz zināmas norādes. Pētījumi par šiem procesiem varētu novest pie novatoriskām jaunām ārstēšanas metodēm dažādiem garīgās veselības stāvokļiem.
Filips Bērnets, Oksfordas Universitātes Psihiatrijas katedras asociētais profesors, atgādina, ka daudzi garīgās veselības stāvokļi ir saistīti ar izmaiņām mikrobiotā.
Pētījumi par zarnu baktērijām un smadzenēm joprojām ir maz, tomēr pētnieki pieļauj, ka kādreiz prebiotikas un probiotikas varētu izmantot kā psihobiotikas, lai barotu “labo” baktēriju populācijas un ārstētu dažādus garīgās veselības stāvokļus.
