Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Edijs Pālēns

VIDEO. Saeimā spriež par atbalsta sistēmas uzlabošanu bērniem ar psihiskiem traucējumiem 0

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien, 24.oktobrī, diskutē par Pārresoru koordinācijas centra (PKC) virzītajiem priekšlikumiem atbalsta sistēmas uzlabošanai bērniem ar attīstības, psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Uzlabojumu mērķis ir novērst nevēlamas sekas nākotnē – tiesiskā, veselības, sociālā un ekonomiskā ziņā, kas saistītas ar mācīšanās grūtībām, zemākiem sasniegumiem skolā un darbā, sociālo atstumtību, sliktāku veselību, vardarbības un noziedzības risku, tā portālam “La.lv” pavēstīja Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Elīna Krūzkopa.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Saskaņa pēc vārdiem: 5 vārdu pāri, kuriem, pēc mākslīgā intelekta domām, ir vislabākā saderība
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis” 67
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Lasīt citas ziņas

Psihisko saslimšanu izplatības pieauguma tendence vērojama visā pasaulē – katrs trešais cilvēks saskaras ar šiem traucējumiem dzīves laikā, taču visbiežāk psihiskās slimības attīstās līdz pilngadības sasniegšanai.

Kopumā 16-18% bērnu līdz sešu gadu vecumam vērojami psihiskās veselības traucējumi.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpēc svarīgi vairot ikviena cilvēka, tostarp vecāku un pedagogu izpratni par psihisko veselību un faktoriem, kas sekmē traucējumu veidošanos. Svarīgi ir nodrošināt visaptverošu, integrētu, uz indivīda vajadzībām orientētu profilakses aktivitāšu kopumu – bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu veidošanās risku mazināšanai –, radot priekšnoteikumus personības veselīgai attīstībai un pašrealizācijai mūža garumā.

PKC piedāvā risinājumus savlaicīgam un visaptverošam atbalstam vidē, kurā bērns pavada lielāko daļu sava laika – bērnudārzā vai skolā. Tiek piedāvāts paplašināt terapeitiska atbalsta programmas bērniem jau no agrīna vecuma, nodrošināt psihologa pieejamību pirmsskolas izglītības iestādēs un piešķirt izglītības asistentu bērniem ar uzvedības traucējumiem (turpmāk to nesasaistot tikai ar invaliditātes statusu), kā arī pilnveidot sociālās prasmes un īstenot programmas pusaudžiem ar antisociālas uzvedības veidošanās risku, norādīja Krūzkopa.

Lai uzlabotu pedagoģisko darbu ar bērniem, kuriem vērojami psihiski vai uzvedības traucējumi, plānotas supervīzijas, atbalsta grupas un praktiski treniņi pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs, vispārizglītojošās un speciālās izglītības iestādēs. Tāpat plānoti risinājumi ģimenēm: gan vecāku prasmju pilnveide jaunajās ģimenēs, kur tas nepieciešams, gan terapeitisks atbalsts vecākiem depresijas un līdzīgu saslimšanu gadījumos, gan arī atbalsta grupas vecākiem, kuri audzina bērnus ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem.

Jaunos pakalpojumus plānots nodrošināt, uz esošo valsts pārvaldes institūciju bāzes izveidojot Pedagoģiski psiholoģisko atbalsta dienestu ar reģionālu pārklājumu visā Latvijā.

Tāpat arī plānots stiprināt multiprofesionālas psihiatra komandas darbu gan ambulatoros psihiatrijas centros, gan arī psihiatra praksēs.

Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienesta bērniem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem izveidei nepieciešami 25,05 miljoni eiro, tā otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) konsultante Sigita Sniķere.

PKC aprēķinātā šī dienesta izveides fiskālā ietekme ir 25,05 miljoni eiro, un šī summa var kļūt lielāka, ņemot vērā, ka finansējums aprēķināts tikai par jaunajām funkcijām un iecerēm, kuras līdz šim ministrijās nav veiktas.

Lielākā daļa jeb vairāk nekā 13 miljoni eiro nepieciešami psihologa pieejamības pirmsskolas izglītības iestādēs uzlabošanā, kā arī psihiatra komandas stiprināšanā. Vēl 2,87 miljoni eiro nepieciešami dienesta pārklājuma, bet 2,16 miljoni eiro asistenta bērniem nodrošināšanā.

Tāpat 2,7 miljoni eiro nepieciešami sociālo prasmju attīstīšanai jauniešiem ar antisociālu uzvedību.

Pēc Sniķeres paustā, dienests varētu sastāvēt no desmit struktūrvienībām Rīgā un reģionos, un katrā no tām varētu strādāt 15 līdz 17 speciālisti no dažādām jomām. Tāpat PKC rosina dienestam deleģēt patlaban pašvaldību organizēto Pedagoģiski medicīnisko komisiju darba organizēšanu.

Reklāma
Reklāma

Sniķere uzsvēra, ka Latvijā apmēram 10% bērnu būtu īpaši svarīga šāda dienesta izveide, turklāt, PKC ieskatā, šāds dienests sniegtu arī nozīmīgus ilgtermiņa uzlabojumus, tostarp Latvijas bērnu un sabiedrības kopumā garīgās veselības uzlabošanos.

Kā sēdē sacīja PKC vadītāja vietniece un Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Rudīte Osvalde, šāda dienesta izveide būtu pirmais gadījums, kad tiek izveidota padotības iestāde, kuras darbu organizē vairākas ministrijas.

Osvalde uzsvēra, ka dienesta izveide ir tūlītēji īstenojams plāns. Vienlaikus PKC vadītāja vietniece uzsvēra, ka bez politiskā atbalsta dienests noteikti netiks izveidots.

Lai īstenotu dienesta darbību, pēc Osvaldes paustā, būs nepieciešams veikt arī dažādus grozījumus, tostarp Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Ziņojumu sagatavojis PKC, līdzdarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai, Veselības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai un ekspertiem no Valsts izglītības satura centra, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, LR Tiesībsarga, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas Domes, Latvijas Psihiatru asociācijas, Latvijas Bērnu psihiatru asociācijas, Latvijas Narkologu asociācijas, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Klīnisko psihologu asociācijas, Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācijas, Latvijas Skolu psihologu asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ārstu un zobārstu apvienības, Latvijas Autisma apvienības, Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv”, Ģimenes attīstības un kultūras centra “Alise” un programmas “STOP 4-7 sociālo prasmju treniņu” īstenotājiem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.