Foto – Shutterstock

Pieskārieni, kas izstaipa ādu un vēl 6 nelāgi paradumi, kas vecina ādu 0

Pieskārieni, kas izstaipa ādu

Foto – Shutterstock
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 128
12 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 52
13 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
Lasīt citas ziņas

Pārmēru izteiksmīga vaikstīšanās, nepietiekama vai, tieši otrādi, pāmērīga sejas kopšana, pārāk maz miegam atvēlētu stundu – ir daudz ieradumu, kas paātrina sejas ādas novecošanu. Kura sieviete gan gribētu izskatīties vecāka, nekā ir patiesībā, tāpēc der sevi pavērot no malas un mēģināt no ādai kaitīgiem ieradumiem tikt vaļā!

Sejas ādai pieskaramies, galvenokārt tīrot, uzklājot krēmu vai masējot. Tas jādara ar apziņu, ka ikviena kustība, kas staipa sejas ādu, vienlaikus tai kaitē. Āda laika gaitā pakāpeniski zaudē mitrumu un elastību, tāpēc līdz ar gadiem sejas masāža vairs nav vēlama. Daudziem ir paradums noguruma brīžos pamatīgi izberzēt acis un it kā aizslaucīt miegu no sejas ar spēcīgām plaukstu kustībām. Citi mēdz iekārtoties pie datora vai sēdēt pie galda, atbalstot seju ar vienu vai abām plaukstām. Reizēm šādā pozā pavada ilgas stundas, kuru laikā viens vai abi vaigi uzstumti gandrīz līdz acīm, iespiežot neglītas krunkas! Vēl viena pozīcija, kas sejas ādai nenāk par labi, – ilgstoša noliekšanās uz priekšu. Tad āda sakrīt uz priekšu un nokarājas, un audiem tā ir lieka slodze. Sejas ādu slikti ietekmē arī gulēšana uz pārāk augsta spilvena vai uz vēdera. Nogulētajā sejas pusē manāmas dziļākas rievas, un speciālists gandrīz nekļūdīgi var noteikt, uz kura vaiga cilvēks paradis dusēt. Šādas pārmaiņas nav brīnums, jo guļam taču vidēji astoņas stundas, šajā laikā krunkas paspēj iegult diezgan dziļi, āda it kā nobīdās uz vienu pusi.

Ko iesākt

CITI ŠOBRĪD LASA

Censties ādai pieskarties pēc iespējas mazāk! Ja nepieciešams – tikai ar maigām, virspusējām kustībām, nemasēt, nestaipīt, nevilkt!

Pārmērīga mīmika

Ilustratīvs attēls
Foto – Shutterstock

Pacelt vienu vai abas uzacis, ieplest acis, saraukt pieri, smaidīt līdz ausīm, šķobīt lūpas un citādos veidos piešķirt izteiksmi sacītajam vai dzirdētajam mēdz ikviens. Mīmika ir nenovēršama, vajadzīga, un ir pavisam normāli, ka veidojas mīmikas krunkas. Tomēr reizēm seju šķobām par daudz un nekontrolēti, piemēram, raucam pieri, cenšoties iedziļināties kādā jautājumā, vai pa labi, pa kreisi kustinām urskulītī savilktas lūpas. Dažkārt šāds paradums izveidojies jauniem cilvēkiem. Iznākums – pierē tik dziļas rievas, kādu citam vēl nav ne 50, ne 60 gadu vecumā!

Ko iesākt

Protams, lai grimases neveidotos, seja nav jāpietur ar roku. Nav arī jācenšas saglabāt nemainīgu sejas izteiksmi. Taču der sevi pavērot, piemēram, novietot spoguli līdzās datoram un šad tad uzmest aci sejas izteiksmei. Līdzīgi var rīkoties, runājot pa telefonu vai lasot. Ja pierē ievilkušās rūpju rievas, der izteiksmi mainīt, lai āda izlīdzinātos. Ja no paraduma raukt pieri vai miegt acis nevar tikt vaļā, var līdzēt botulīna toksīna injekcijas. Tās padara nekustīgu muskuli, kas atbildīgs par grimasi un attiecīgajām krunciņām. Pārstājot šo muskuli kustināt, cilvēks pamazām atradinās no šīs grimases.

Sauļošanās

Ādas fotonovecošana ir ļoti būtisks faktors, kas nelabvēlīgi ietekmē izskatu un paātrina novecošanu. Ultravioleto staru iedarbības dēļ ādā mazinās kolagēns – dabiska olbaltumviela, kas nodrošina elastību un tonusu, mazina novecošanas pazīmes, uztur mitrumu. Kosmetoloģe Ilze Actiņa akcentē – nav tāda cilvēka, kurš daudz sauļotos un kuram ādas kvalitāte būtu ideāla! Protams, bojājumi nerodas acumirklī, tie krājas un krājas.

“Tas nenozīmē, ka saulē vispār nedrīkst iet, bet mums piemīt liels grēks – mēs saulē guļam. Ja pastaigājas, spēlē bumbu, nūjo, skrien, iepriekš uzklājot saules aizsargkrēmu, tā ir pavisam cita lieta. Ādai vissliktākā ir stundām ilga cepināšanās, pārkarsējot ķermeni līdz pakāpei, kad vairs nevar izturēt. Organismam tas ir milzīgs stress! Pēc tam jāpatērē daudz enerģijas, lai āda atjaunotos.”

Daudzi iebildīs, ka saulīte mums vajadzīga, lai organismā veidotos D vitamīns. Tomēr šim nolūkam nav nepieciešama ilgstoša grilēšanās saules staros! Arī vitamīna rezerves sauļojoties izveidot nav iespējams – tas gluži vienkārši neuzkrājas.

“Vitamīnu D pietiekami nesaņem varbūt tikai tas, kurš pastāvīgi uzturas pagrabā, bet visi pārējie, kas šad un tad iziet laukā, jebkurā gadalaikā vajadzīgo vitamīna devu sev nodrošina. Protams, runa nav par pastaigu Valdemāra ielā Rīgas centrā, bet gan svaigā gaisā,” iesaka kosmetoloģe.

Lai pārbaudītu, vai saule nav nodarījusi lielu kaitējumu, var veikt ādas pārbaudi – siaskopiju. Īpaša ierīce novērtē ādas mitruma pakāpi, jaunveidojumus, krunkas un citus faktorus, nosakot tās bioloģisko vecumu. “Klasisks piemērs – uz šo pārbaudi atnāk māte kopā ar meitu. Mammai 53 gadi, rudmate. Tātad viņai sauļoties nav jēgas, jo viņa neiedeg, un viņa to nekad nav speciāli darījusi ne tāpat vien pludmalē, ne solārijā. Meitai 24 gadi, nav rudmate, bet Latvijas pelēkā, sauļojas gan vasarā pie jūras, gan ziemā solārijā divreiz nedēļā. Siaskopija uzrāda ādas bioloģisko vecumu konkrētajā dienā. Mātei šis vecums ir 38 gadi – āda ir ļoti labā stāvoklī. Meitai ādas bioloģiskais vecums ir aptuveni tāds pats kā mātei, jo tā ir novecojusi saules iedarbības dēļ.”

Ko iesākt

Mēdz teikt: pats sevi sargāsi – Dievs tevi sargās! Jānovērtē savas iespējas un iespējamais risks. Jālieto saules aizsargkrēmi, jāvairās no ilgas uzturēšanās saulē un pašā dienvidū, jācenšas nepārkarst un neapdegt. Ja tā noticis, āda jāmitrina un jālolo, nevis jāturpina cepināties pludmalē!

Ēšana steigā un nepietiekama padzeršanās

Foto – Shutterstock

Runājot par šķidruma daudzumu, ir divi viedokļi – vieni uzskata, ka jādzer ļoti daudz, bet otri aizrāda: sievietēm noteiktā vecumā (tuvojas klimaktēriskais posms) ar dzeršanu nevajadzētu tik ļoti aizrauties.

Par normu uzskata pusotru litru šķidruma dienā, šajā daudzumā ierēķinot ūdeni, tēju, zupu, augļus, kas satur ūdeni. Daudziem nepatīk un jāpiespiežas lietot vairāk šķidruma, bet dzert vajag, jo īpaši vasarā un karstā laikā. Arī kosmetoloģei Ilzei Actiņai pa rokai ir pudele ar ūdeni, lai var kontrolēt, cik daudz izdzerts.

Dzeršana tiešā veidā nenodrošina mitrumu sejas ādai, bet ietekmē limfātisko sistēmu, vielmaiņu un veicina organisma attīrīšanos. Tā kā paši sastāvam lielā mērā no ūdens, tā bāzi vajag ik pa laikam nomainīt tāpat kā ūdeni ziedu vāzē.

Ādai padzeršanās nāk par labu, jo tā ir orgāns, caur kuru izdalās organismam nevajadzīgais – sviedri un citas atkritumvielas. Jo vairāk dzersim, jo biežāk vajadzēs uz tualeti, vairāk atkritumvielu izdalīsies urinējot, mazāk – caur ādu.

Pašlaik ļoti iecienītas ir dažādas attīrīšanās kūres ar diētām, speciāliem produktiem, un daudzi nonāk pie kosmetologa, jo ādas stāvoklis manāmi pasliktinās – caur to tiek izvadīti sārņi. Lai šo efektu mazinātu, ieteicams daudz dzert. Šķidrums nepieciešams arī tad, ja lieto antibiotikas vai citus medikamentus, lai tie nenāktu laukā caur ādu. Piemēram, antibiotiku kurss ādas stāvokli ietekmē ļoti slikti – tā kļūst sausāka, parādās pumpiņas. Jebkura pumpa vai rēta ādai ir lieka slodze, jo jākoncentrējas uz sadziedēšanu, mazāk enerģijas atliek reģenerācijai.

Bieži grēkojam ar to, ka ēdam neregulāri, neveselīgi un pārāk ātri. Patiesībā nevis ēdam, bet rijam – kādu sviestmaizi, folijā ietītu kebabu, mašīnā vai uz ielas. Arī paviršība uztura režīmā redzama uz sejas: steigā apēstais neko labu nedod ne organismam kopumā, ne sejas izskatam. Tāpat nav vēlama ēšana vēlu vakarā, pat ja notiek atbilstīgi visiem veselīguma kanoniem – no rīta būsi neizgulējusies un saņurcīta, jo pilnais vēders traucēs labi atpūsties.

Ko iesākt

Ieviesiet paradumu regulāri padzerties. Neēdiet steigā – ejot, braucot, strādājot pie datora. Pie galda uzmanību veltiet ēdiena baudīšanai un patīkamām sarunām, nevis skatieties televizoru vai runājiet pa telefonu. Paraugieties, cik nesteidzīgi pusdieno Itālijā un Francijā! Par slikto toni tur uzskata pie galda runāt par darbu, bet pavisam šķībi skatās uz tiem, kuri sāk risināt garas sarunas pa mobilo telefonu. Pēc garas pusdienu pauzes labāk sokas darbs un arī izskats ir labāks!

Mājās sezonas augļus un dārzeņus var izmantot ne vien ēšanai, bet arī skaistumkopšanai – gurķa šķēlītes vai sarīvēts kartupelis uz acīm noņems plakstiem tūsku, augļu vai ogu maskas patiks sejai.

Dzīve stresā un bez normālas izgulēšanās

“Lūdzu, ar milzīgiem, sarkaniem burtiem rakstiet, ka 7–8 stundas diennaktī ir jāguļ, jo šajā laikā organisms un arī āda atjaunojas!” saka Ilze Actiņa. Jo vecāks kļūst cilvēks, jo miega režīms ir svarīgāks. Kamēr esam jauni, atjaunošanās procesi organismā noris straujāk un negulēta nakts nopietnas sekas neatstāj. Jo vairāk gadu, jo slodze lielāka. Paralēli aug arī pienākumu un atbildības nasta, miegam ļaujot atvēlēt mazāk laika. “Ir pacientes, kas divas nedēļas pirms projekta nodošanas negulēdamas strādā, dzer kafiju un enerģijas dzērienus. Pēc tam pie manis atnāk zaļi pelēkas: dakter, tagad rehabilitāciju! Nedēļu atpūtīšos, neko nedarīšu. Bet kāda jēga sevi novest līdz zaļpelēkajam stāvoklim? Vai nevar strādāt regulāri, pa drusciņai?”

Ko iesākt

Neizgulēšanās un uztraukumu sekas palīdz mazināt dažādas procedūras: skābekļa maskas, limfodrenāža, enerģiju atjaunojošie krēmi un serumi, kas domāti, lai uzlabotu šūnu darbību. Noderīga ir mezoterapija, kā arī detoksikācijas maskas ar aļģēm un dūņām, kas nāk par labu pārgurušam organismam: pacientu uz stundu ietin un ļauj gulēt kā kokonam. Ja pēc tam vēl ir masāža, uzreiz jūties mundrāks!

Nepiemērota sejas kopšana

Tiek veikta sejas masāža 8. Baltijas apvienotajā skaistumkopšanas projektā “Baltic Beauty 2013” Ķīpsalā.
Tiek veikta sejas masāža 8. Baltijas apvienotajā skaistumkopšanas projektā “Baltic Beauty 2013” Ķīpsalā.

Nepiemēroti vai nepietiekami iedarbīgi krēmi vai citi sejas kopšanas līdzekļi – vēl viens iemesls, kas tuvina ādas novecošanu. Piemēram, jau ilgāku laiku modē ir viss dabiskais, teiksim, dažādas eļļas. Protams, tās ir vērtīgas, taču, pēc kosmetoloģes viedokļa, to iedarbība ir pārlieku virspusēja. “Mana 15 gadu pieredze kosmetoloģijā ļauj secināt: neesmu redzējusi nevienu, kas ļoti labi izskatītos, ilgstoši lietojot vienveidīgu, sejas ādas tipam neatbilstīgu kopšanas līdzekli. Taču daudzi ir izdomājuši, ka tieši tas, lūk, viņiem patīk, ir pieraduši pie konkrētā līdzekļa, negrib sarežģīt sev dzīvi, iet un meklēt kaut ko jaunu.”

Izplatīta kļūda – lietot vecumam nepiemērotu ikdienas krēmu. Varbūt ir pagrūti pašai sev atzīties, ka pienācis laiks lietot anti-age* vai pretgrumbu krēmu. “Kāda paciente, kurai bija virs 60 gadiem, regulāri nāca pie manis uz dažādām nelielām procedūrām – koriģēt uzacu formu, noplēst ūsiņas, bet sejai kaut ko darījām ļoti reti, ja nu vienīgi pirms došanās uz kādu saviesīgu pasākumu. Reiz šī kundze atnāca un teica: laikam man beidzot vajadzētu kaut ko darīt, nav taču par agru, vai ne? Bieži vien domā, ka kopšana sākas, kad ir krunkas, bet patiesībā tad jau ir par vēlu.” Ar skaudību kosmetoloģe raugās uz paaudzi, kam patlaban ir ap 30 gadu: šajā vecumā, pareizi izvēloties kopšanas līdzekļus un ievērojot veselīgu dzīvesveidu, paveras iespējas ilgāk saglabāt labu sejas ādu un izskatu nekā iepriekšējām paaudzēm, kam šāds kosmētikas klāsts nebija pieejams.

Ja ģenētiskais pamats ir labs, āda ilgāk izskatās labi, taču arī tad nevar gaidīt neiespējamo – tai jānāk talkā! Izvēloties krēmus, nav obligāti jāķeras pie tiem, kas maksā simtiem eiro. Jāizvēlas ādas tipam un vajadzībām atbilstīgs līdzeklis. Cena nav noteicošā. Ne jau tie, kas lieto ekskluzīvu zīmolu krēmus, vienmēr izskatās ļoti labi! Bieži vien tā ir statusa, nevis nepieciešamības noteikta izvēle.

Kosmetoloģijā ir arī jēdziens pārsātināta āda – tā gadās, ja lieto nepiemērotu sejas krēmu un ļoti lielā daudzumā. Uzspiežot uz ādas, līdzeklis izdalās. Ir arī pretēja tendence – ādu pārmēru tīrīt un dezinficēt. Dezinficējošie līdzekļi, kas satur spirtu, ādu padara sausāku, tā pāragri savīst. Jāņem vērā: jo āda nobriedušāka, jo attīrošajiem līdzekļiem jābūt maigākiem – tādiem, kas neattauko, jo gadu gaitā dabiskais mitruma slānis mazinās. Labāk lietot nevis spirtu saturošus losjonus, bet gan kosmētikas noņemšanas pieniņus vai patlaban tik iecienīto micelāro ūdeni.

Viens no skaistumkopšanas baušļiem – dekoratīvā kosmētika vakarā obligāti jānotīra! Taču Ilze Actiņa piebilst: ja vien nav runa par biezu maskējoša grima kārtu, par vienā vakarā nenotīrītu ikdienas meikapu nevajag īpaši uztraukties – milzu postu tas nenodara. Ļaunākais ir nevis nenotīrītais krēms, bet gan tas, ko dienā uz sejas sakrājam, – putekļi, netīrumi. Atstājot to visu uz sejas un liekoties gultā, diskomforts var būt tikpat liels, kā ejot gulēt netīrām kājām vai rokām. “Bet japāņi uzskata – cilvēki, kas retāk mazgājas, ilgāk dzīvo!” pajoko kosmetoloģe.

Ko iesākt

Ja grūti saprast, kurš krēms būtu piemērotāks, izvēli vienkāršāku var padarīt konsultācija pie kosmetologa. Var veikt arī sejas ādas diagnostiku.

Ikdienas krēmā, ko lieto no rīta un vakarā, jāpatīk it visam: smaržai, tekstūrai, krāsai, pat kārbiņai. To paņemot rokās un lietojot, jājūtas priecīgai, nevis – ak, atkal tas krēms jāzieķē… It visam, ko darām ar prieku, ir lielāks efekts! Un otrādi – drūmu, sagumušu sievieti starojošu nepadarīs arī visekskluzīvākais un dārgākais skaistumkopšanas līdzeklis.

! Daudzas sievietes radušas gadu gadiem seju mazgāt ar ziepēm un ūdeni un, pamēģinot citus sejas tīrīšanas līdzekļus, saka, ka nejūtoties tīras. Ilze Actiņa uzsver – ir vērts no ieraduma atteikties un pakāpeniski radināties lietot maigākus līdzekļus. Stipra sejas ādas berzēšana var veicināt kuperozes – izteiktāka asinsvadu tīkojuma – veidošanos, kā arī izstaipa ādu, bet ziepes to padara sausāku. Attaukota āda straujāk noveco, tāpēc ir vērts pieradināt sevi tīrīt seju ar pieniņu vai micelāro ūdeni.

Smēķēšana un alkohola lietošana

Ilustratīvs foto
Foto – Shutterstock.com

Ir daudz skaistu un iedvesmojošu publikāciju par vīna pozitīvo, antioksidējošo iedarbību. Regulāri vēršam skatienus Dienvideiropas iedzīvotāju virzienā – tur taču vīnus dzer ikdienā, visi izskatās skaisti kā bildes, ar ko mēs sliktāki? Tomēr arī citviet Eiropā pazīst tādu problēmu kā alkoholisms, tāpēc jaunu ieteikumu nav – reibinošie dzērieni lietojami ar mēru! Tomēr neskaitāmas reizes postošāk iedarbojas smēķēšana, jo tā kaitē gan iekšējiem orgāniem, gan ādai. Klasisks piemērs ir tā dēvētā smēķētāju saulīte – krunkas, kas veidojas visapkārt mutei no paraduma savilkt lūpas tūtiņā, lai ievilktu cigaretes dūmus. Tā kā šis žests ir regulārs, rievas ap muti parādās daudz agrāk par citām, ir dziļas un noturīgas. Smēķētājiem āda ap muti bieži vien ir plāna, sausa, bojāta, acīm redzami sliktā stāvoklī. Pigmentācijas traucējumi uz ādas var būt arī citviet.

Līdz ar gadiem sievietēm kļūst plānākas lūpas, jo zūd dabiskais mitruma slānis. Smēķētājām tās izžūst krietni straujāk, turklāt apkārt iegulst neglītas krunkas. Kūpināšana nelabvēlīgi ietekmē arī matus un nagus, hormonālo sistēmu, kas savukārt izpaužas kā dažādas ādas problēmas un kopējās veselības sarežģījumi.

Ko iesākt

Visvieglāk ieteikt to, ko izdarīt visgrūtāk, – kaitīgie ieradumi jāatmet!

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ML
Māra Libeka
Veselam
Valdība liek strādājošajiem darbiniekiem testēties, bet kā process notiks – vēl nav skaidrs 63
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Veselība – paša atbildība! Farmaceits pastāsta, kas palīdz būt formā vīriešiem 2
1 diena
LE
LETA
Veselam
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā vēsturisks antibiotiku patēriņš 7
2 dienas
ML
Māra Libeka
Veselam
Vai mediķi izdarīja visu iespējamo, lai glābtu Latvijā labi pazīstamā slēpošanas trenera Eiduka dzīvību? Skaidro NMPD vadītāja 63
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 128
12 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 52
13 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
2 dienas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 36
22 stundas
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc sargāt galvu un kaklu no aukstuma 8
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
VCA investē Latvijas jaunās ārstu paaudzes izglītībā 1
17. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Rūpēs par vīriešu veselību 7
15. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ko darīt, ja oža pēc Covid-19 pārslimošanas ir patoloģiski mainīta 17
15. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Trīs risinājumi, kā pirms ziemas stiprināt spēju pretoties vīrusiem
9. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Aptieka ir drošības spilvens diabēta pacientam Covid-19 laikā 2
9. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Elpceļu vīrusu sezonas laikā Covid-19 raksturīgo simptomu noteikšana vēl svarīgāka 8
9. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
zināt pareizās devas vitamīniem? 7
5. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mājsēdē būtiski cieš pusaudžu miegs un emocionālā veselība 9
5. novembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Repharm” uzņēmumus novērtē ar valsts apbalvojumu vadītājai Stellai Lapiņai 2
2. novembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ko iedzīvotāji domā par savu imunitāti? 10
28. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
„Mēness aptiekas” atvērtas jau no septiņiem rītā 1
27. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kur vīrusa daļiņu ir vairāk un pastāv lielāks risks inficēties? 7
25. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
VCA mobilā vakcinācijas punkta izbraukumiem liels pieprasījums jau pirmajā nedēļā 5
23. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ceļazīmes sadzīvošanai ar gada tumšo laiku 1
22. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mūsu jaunajā realitātē konsultācijas tiešsaistē ir farmaceitiskās aprūpes daļa 3
19. oktobris, 2021
LA
LA
Veselam
Farmaceita konsultācija „Mēness aptiekā” visā Latvijā pieejama arī brīvdienās 2
15. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Nākamnedēļ pie iedzīvotājiem dosies Baltijā pirmais mobilais vakcinācijas punkts 12
15. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
VCA gatava iesaistīties papildus plānveida operāciju nodrošināšanā 3
14. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Vajadzība pēc farmaceita padoma ārkārtējā situācijā ir pieaugusi
13. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Visbiežāk iedzīvotāji atbalsta sejas aizsargmasku nēsāšanu sabiedriskās vietās 3
8. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Cik nopietna rudens kaite ir noķerta? 3
7. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bez magnija nav iespējamas vairāk nekā 300 bioķīmiskas reakcijas organismā 1
6. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
6 ieteikumi – lai imunitāte ir tavas veselības miesassargs 11
4. oktobris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēness aptieka” – mīlētākais zīmols farmācijā trešo gadu pēc kārtas 4
30. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Muskuļu un locītavu profilakse būtu vērtējama augstāk 1
24. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kā trauksmes sajūtu izmantot par iekšējo resursu
24. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Monas Lizas pieskāriens sievietes intīmajai veselībai 3
24. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Vidusjūras diēta un C vitamīns un locītavu veselības ābecē 2
20. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Sāpju vietā jaunas locītavas 3
17. septembris, 2021
LE
LETA
Veselam
Novembrī par aptuveni desmito daļu samazinājies NMPD izsaukumu skaits 4
4 dienas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Imunitātes stiprinātājs selēns. Kāda loma mūsu organismā ir šim mikroelementam, un kā to varam uzņemt? 9
4 dienas
Inita Šteinberga
Ziņas
Čiekuri, valrieksti vai lego klucīši! Kā pagaldē izveidot unikālu baskāju taku 4
5 dienas
LE
LETA
Veselam
SPKC: Šosezon sagaidāms zemāks iedzīvotāju dabiskās imunitātes līmenis pret gripu 24
5 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. “Nekad nebiju domājusi, ka manu ģimeni tas skars tik tiešā veidā”: Sandra izslimoja kovidu, bet vīrs šajā cīņā zaudēja 121
6 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latgalē nav tādi vārguļi… Varbūt atsevišķas tantītes”: profesors Anatolijs Danilāns skaidro, kāpēc latgalieši tik gausi vakcinējas 136
Nedēļa
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 124
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā starptautiskajā izstādē “EXPO 2020” Dubaijā aizvadīta Latvijas nacionālā diena 12
9 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 68
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī valsts lielāko daļu pārklās sniegs, stiprāk snigs Talsu un Tukuma novadā 4
14 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 52
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 128
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 123
13 stundas
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 71
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Radio Marija” vadītājs: “Kovida laikā reizēm lūgšana ir pēdējais salmiņš” 21
22 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Rīga – bez atkritumiem? Ko nozīmē galvaspilsētas pievienošanās “Zero Waste City” programmai 14
23 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Baltkrievija neriskētu attīstīt bruņotu konfliktu ar NATO dalībvalstīm 25
22 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Romāns Meļņiks: “Ticība interneta saturam ir arvien mazāka” 21
23 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kādus soļus valdība spērusi pretī uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem? 11
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Dēls, liecinot tiesā: “Man vairs nav ne tikai tēva, bet arī mātes.” Jaunjelgavas lauku sētas traģēdija 42
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 161
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Talsos domes vadībai algu palielina pat par 450%, aizmirstot par darbiniekiem 58
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd zaļais sertifikāts ir izgāzts no zinātniskā viedokļa.” Ekonomists Krusts par vakcinācijas ietekmi uz Covid-19 izplatības ierobežošanu 109
1 diena
ZB
Zigmunds Bekmanis
Stāsti
“Mājas Viesis” – uzticams sarunbiedrs arī turpmāk
22:23
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 124
21:29
LE
LETA
Ziņas
Lielbritānijā, Vācijā un Itālijā apstiprināti pirmie inficēšanās gadījumi ar Covid-19 jauno Dienvidāfrikas paveidu 25
21:24