Ja brūce nesteidz sadzīt 0
Nedzīstošas brūces ir bieži sastopama veselības problēma. Attīstītajās valstīs katram ceturtajam cilvēkam pēc 75 gadu vecuma ir trofiskā čūla vai kāda cita nedzīstoša brūce. Lai gan visbiežāk to rašanās saistīta ar arteriālo vai venozo nepietiekamību, taču tā var būt arī citu slimību, piemēram, cukura diabēta, izpausme.
Pats galvenais – diagnoze
“Ar vecumu āda mainās, kļūst trausla kā pergaments, tādēļ tai rūpīgi jāseko. Pastaigā ar suni vai kraujot malku, braucot ar velosipēdu, uz kājas viegli var rasties nobrāzumi, mazas brūces, kas slikti dzīst. Tai vietai jāpievērš uzmanība, rūpīgi jāpārsien, jātur kājas paceltas, lai neizveidotos trofiska čūla,” pamāca “Brūču klīnikas” mikroķirurgs Olafs Libermanis. Ja brūce tomēr ilgstoši neaizvelkas, viņš iesaka vērsties pie ķirurga, kas var nodrošināt tās pareizu aprūpi, jo lielāko daļu iespējams sadziedēt ar samērā vienkāršām metodēm.
Trofiskās čūlas ir viens no nedzīstošu brūču veidiem, kuras radušās audu vielmaiņas traucējumu dēļ. Trofiskas čūlas attīstības gaita: tūska, ekzēma, neatgriezeniskas izmaiņas ādā – tā kļūst sarkanbrūna, viegli ievainojama. Tās veidojas ne tikai cilvēkiem, kas cieš no asinsrites traucējumiem, bet arī cukura diabēta un ādas vēža slimniekiem, pēc apdegumiem, traumām un citos gadījumos, piemēram, slimojot ar vaskulītu, čūlas rodas asinsvadu iekaisuma dēļ.
Klīnikas traumatologs ortopēds, brūču speciālists Mārtiņš Malzubris stāsta, ka par nedzīstošu uzskata brūci, kuru pat ar ģimenes ārsta un ķirurga palīdzību neizdodas sadziedēt sešu nedēļu laikā. Tās izmērs vai nu nemainās, vai palielinās, tā rada stipras sāpes, sulojas. “Var uz čūlas ziest visdārgākās ziedes, likt dažādus pārsējus, bet, neatklājot un neārstējot pamatslimību, to sadziedēt neizdosies,” uzsver ārsts. Tādēļ nepieciešama papildu izmeklēšana, piemēram, kāju zemādas un dziļo vēnu, artēriju dupleksā skenēšana, iespējams, arī audu parauga noņemšana – biopsija.
Čūlas uz apakšstilbiem
Biežākais trofiskās čūlas iemesls ir hroniska venozā nepietiekamība (72% no visām trofiskajām čūlām), ādas defekts parasti atrodas apakšstilbos – starp ceļa locītavu un pēdu. Venozas čūlas sievietēm veidojas biežāk nekā vīriešiem. Tās rada stipras sāpes, nepārtraukti sulojas un, ilgstoši neārstējot, var radīt bīstamu vispārēju organisma saindēšanos. Taču nereti čūlas rašanos veicinājušas artēriju slimības, piemēram, perifēro asinsvadu okluzīvā slimība. “Dažreiz pacienti ilgstoši apmeklē dažādus speciālistus, bet neviens no viņiem neiedomājas izmērīt kājai pulsu,” novērojis traumatologs ortopēds. Arteriāla čūla vīriešiem attīstās biežāk nekā sievietēm. Visbiežāk tās veidojas vietās, kuras ir sliktāk apasiņotas: pēdās, pirkstos, apakšstilbos. Pacientiem var būt sāpes staigāšanas laikā, naktīs. Šajos gadījumos nepieciešama asinsvadu ķirurga konsultācija un asinsvadu rekonstruktīvā operācija.
“Venozām čūlām nepieciešama regulāra pārsiešana un kompresijas terapija, kas mehāniski novērš asins sastrēgumus, jo, uzlabojoties ādas trofikai, paātrinās arī brūces dzīšana. Diemžēl tas ir grūti panākams, jo brūce sāp, tai ir daudz izdalījumu, turklāt saites jāprot pareizi uzlikt, ko pašam bieži vien ir grūti izdarīt, tādēļ čūlas tiek ielaistas,” novērojis Mārtiņš Malzubris. Tādēļ ieteicams pārsiešanu veikt ambulatorajā medicīnas iestādē vai izmantot valsts apmaksātas mājas aprūpes pakalpojumus. Valsts apmaksāta nedzīstošu brūču stacionāra ārstēšana pēc ārstu konsilija lēmuma notiek Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas stacionārā “Biķernieki”.
Pirmajā vietā dzīvesveids
Visbiežāk trofisko čūlu aprūpei izmanto pārsējus, kas klāti ar antiseptiskām vielām. “Tās nav antibiotikas, bet vielas, kas kavē mikrobu attīstību un samazina to koncentrāciju brūcē, nodrošinot to, ka tā ir pēc iespējas tīrāka un veicina organisma spējas to aizdziedēt,” saka ārsts. Diemžēl daļu trofisko čūlu gados veciem pacientiem neizdodas pilnībā sadziedēt un ar šo problēmu nākas sadzīvot. Tādā gadījumā ārstēšanas mērķis ir panākt, lai brūce būtu tīra, bez lieka mitruma un nerastos komplikācijas, piemēram, neiekļūtu infekcija. Par infekcijas pievienošanos liecina strutaini izdalījumi, ādas apsārtums, iekaisums, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās. Tad steidzami jāmeklē ārstu palīdzība.
Brūču speciālists stāsta, ka pacienti bieži vien pērk dārgus pārsējus un ziedes, cerot uz ātrāku atveseļošanos, taču tās garantē tikai ap 15% panākumu. Pats svarīgākais ir dzīvesveids – uzturs, kāju kopšana un higiēna, blakus slimību ārstēšana, piemēram, cukura līmeņa kontrole, tūskas mazināšana, nieru vai sirds mazspējas ārstēšana (sirds mazspēja ir ap 70% pacientu ar venozām čūlām). Turklāt – ja čūlu izdodas sadziedēt, tā var attīstīties no jauna, tādēļ visu mūžu būs jāievēro ārsta ieteikumi čūlas profilaksei.
Ja čūla ir ielaista, nereti jāveic tās ķirurģiska attīrīšana, mīksto audu atjaunošana, izmantojot ādas lēverus. “Čūlas nosegšanu un ādas pārstādīšanu veic tad, ja brūces diametrs ir lielāks par pieciem centimetriem, jo tad prognozējamais dzīšanas laiks ir aptuveni pieci mēneši. Operāciju veic, lai šo laiku saīsinātu. Ķirurģiskās ārstēšanas laikā bieži vien tiek veikta arī vēnu operācija,” stāsta ārsts. Pro-blēma it tā, ka lielai daļai pacientu, kuriem nepieciešama šī operācija, sirds slimību vai citu smagu blakus saslimšanu dēļ nevar veikt šādu operāciju,” novērojis Mārtiņš Malzubris. Diemžēl tā ir maksas operācija, kuru šobrīd var atļauties labi ja pieci procenti pacientu.
Olafs Libermanis domā, ka atšķirībā no Eiropas valstīm un pat Krievijas, Latvijā nav valsts sistēmas trofisko čūlu ārstēšanā: “Nav izstrādātas vadlīnijas, un pacienti tiek ārstēti haotiski. Tomēr medicīnai, kaut vai par maksu, ir jauni, efektīvi diagnostikas un ārstēšanas līdzekļi, tāpēc jāiet pie ārsta un jācer uz labu rezultātu.”
Kur var saņemt palīdzību:
Brūču speciālisti: Aleksandra Kušpello (Veselības centrs 4), Mārtiņš Malzubris (Brūču klīnika).
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs “Biķernieki” – akūtos gadījumos.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Cilvēks” un “Aprūpes birojs” – brūču pārsiešana pacienta dzīvesvietā.
