Cer, ka plaušu aparātu pietiks! Cik gatavas ir mūsu slimnīcas 0
Padzirdot, ka jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 var pacientiem apgrūtināt elpošanu un radīt pat smagus plaušu bojājumus, daudzi ir satraukušies, vai Latvijas slimnīcām pietikšot plaušu ventilējamo iekārtu. Cik šādu iekārtu patlaban ir pieejamas, jautā arī daudzi “LA” lasītāji.
“Ir aprēķināts, ka apmēram pieci procenti Covid-19 slimnieku var nonākt slimnīcu intensīvās terapijas nodaļās un vienam procentam no viņiem ir nepieciešama plaušu mākslīgā ventilācija,” pastāstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba.
Daudzi, redzot televīzijas ekrānos, ka mediķi, pārvietojot ar koronavīrusu inficētos slimniekus, kuriem uz sejas ir skābekļa maska ar elpināmo maisu jeb rezervuāru, domā, ka tas ir galvenais plaušu mākslīgās ventilācijas aparāts. Taču šāds priekšstats ir maldīgs.
Tās lieto tad, kad pacientam elpošana ir normāla, bet plaušu iekaisuma dēļ ir traucēta skābekļa padeve, skaidro dakteris Šuba.
Šādas maskas un skābeklis slimnīcās esot pietiekami. RAKUS, kura ir galvenā Covid-19 pacientu ārstēšanas vieta, ir centralizēti skābekļa baloni, no kuriem nepieciešamības gadījumā tiek padots skābeklis. Slimnīcā noskaidroju, ka parastos skābekļa balonus var piepildīt atkārtoti un slimnīca ar tiem, tāpat kā ar maskām, ir nodrošināta. Arī citur Latvijā ar šādām maskām un skābekli problēmu neesot.
Taču daudz svarīgāka par šīm skābekļa maskām ir plaušu mākslīgā ventilācija, kas nepieciešama, kad jau radušies pamatīgi plaušu bojājumi. Dakteris Šuba skaidroja, ka ir divu veidu mākslīgā plaušu ventilācija – neinvazīvā un invazīva. Pirmā tiek veikta caur masku, hermētiski nosedzot degunu un muti un zem spiediena palīdzot cilvēkam elpot.
Tādā veidā var regulēt gāzu maisījuma spiedienu un skābekļa koncentrāciju tajā. Invazīvā plaušu ventilācija ir sarežģītāka, un tā ir kā nākamais solis, ja neinvazīvo plaušu ventilāciju pacients nepanes vai atrodas bezsamaņas stāvoklī. Pacienta trahejā narkozē tiek ievadīta caurulīte, kas hermētiski noslēgtā kontūrā tiek savienota ar mākslīgās elpināšanas iekārtu.
“Tā ir ļoti sarežģīta un dārga iekārta. Vienkāršākais šāds aparāts stacionāros maksā ap 12 tūkstošiem eiro, bet sarežģītākais – līdz pat 50 tūkstošiem eiro.
Aparāts regulē dažādus parametrus, sākot ar skābekļa koncentrāciju, dažādiem spiedieniem elpceļos, gan ieelpojot, gan izelpojot; tas pielāgojas cilvēka elpošanai, ja tāda ir saglabāta. Šajos aparātos ir iestrādāti pietiekami augsti drošības standarti, lai nekaitētu cilvēka veselībai,” skaidroja Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs.
Pieejams 71 aparāts, 20 pērk
RAKUS patlaban ir pieejams 71 šāds aparāts un divi vēl tiekot remontēti, informēja slimnīcas medicīnas direktors Haralds Plaudis. Esot laikus veikts iepirkums, lai varētu vēl 20 jaunus aparātus piegādāt aprīļa beigās vai maija sākumā.
H. Plaudis: “Ja saslimstība turpināsies tādā tempā kā patlaban, tad ar esošajiem resursiem mums vajadzētu pietikt. Šīs nedēļas laikā sola piegādāt arī piecus neinvazīvos plaušu ventilācijas aparātus. Scenāriji var būt dažādi. Vistraģiskākais scenārijs ir tad, ja notiek tā, kā tas ir Itālijā, kur bija šis nenormālais pacientu skaita pieaugums, kad ļoti īsā laikā inficējās daudz cilvēku.
Gribētos cerēt, ka Latvija lēmumus ir pieņēmusi savlaicīgi un ka mums tik krass pieaugums ies secen.
Pie mums saslimstības līkne patlaban virzās diezgan lēzeni, kas liek cerēt, ka nebūs milzīgs to pacientu pieplūdums, kuriem ir nepieciešama plaušu mākslīgā ventilācija. Piemēram, Itālijā pie viena ventilācijas aparāta pieslēdz līdz septiņiem pacientiem, jo ir pilnīgs izmisums.
Viņi pat dalās ar saviem profesionālajiem noslēpumiem, kādā veidā to izdarīt. Jāsaprot, ka tur par nekādu kvalitāti nav runa, tas ir izmisuma solis, kāds, cerams, Latvijā nebūs jāpiedzīvo…”
Haralds Plaudis pastāstīja, ka operāciju zālēs ir tā saucamās narkozes mašīnas. Ja visi striķi trūkšot, tad pacientus kādu laiku varot ventilēt arī ar tām.
Gatavojas lielai slodzei
Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heinberga informēja, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) slimnīcās ir vairāk nekā 500 dažādu mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtu un arī skābekļa padeves masku. Esot apzināti arī zemāka līmeņa slimnīcu, kā arī privāto ārstniecības iestāžu resursi.
NMP slimnīcās kopā ir 400 reanimācijas un intensīvās terapijas gultu. Esot noskaidrotas arī citu slimnīcu iespējas pārprofilēt gultas Covid-19 slimnieku uzņemšanai, un kopā ar tām esot 1000 gultu.
Redzot to, kas notiek Itālijā, Spānijā un citās valstīs, ir skaidrs, ka neviena veselības aprūpes sistēma nav gatava tādai slodzei. Šī citu valstu skarbā pieredze ļauj padziļināti izpētīt, kā tur rīkojas, un jau laikus darīt to, kas mums ir nepieciešams, kā arī ļauj mums izvēlēties pareizāko taktiku.”
Ja būs daudz slimnieku, kuriem būs nepieciešams atrasties intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļās, tad vispirms tiks piepildītas Latvijas Infektoloģijas centra palātas, bet, kad tur vairs nebūs vietu, tad slimniekus vedīs uz Tuberkulozes un plaušu slimību centru. Nākamā vieta būs RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnika.
Taču plaušu makslīgās ventilācijas iekārtu daudzums pietiekams būtu tad, kad uz vienu intensīvās terapijas gultu būtu viena iekārta.
RAKUS ir 84 intensīvās terapijas gultas. Visās slimnīcās kopējais gultu fonds ir 1890. Speciālisti rēķina, ka adekvāti būtu 10% intensīvās terapijas gultas no kopējā gultu skaita. Bet patlaban tātad ir tikai 4,4%.
Pērk plaušu ventilācijas iekārtas
* Septiņām reģionālajām slimnīcām neinvazīvo plaušu ventilācijas aparātu iegādei no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 76 230 eiro. Katra slimnīca pērk iekārtu pati.
* Nacionālais veselības dienests (NVD) ārstniecības iestādēm iegādājies 11 neinvazīvās plaušu ventilācijas iekārtas par 36 279 eiro.
* NVD sadarbībā ar P. Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu Eiropas centralizētā iepirkuma ietvaros vēlas iegādāties 50 invazīvās un 25 neinvazīvās plaušu ventilācijas iekārtas. Pašlaik notiek piedāvājumu izvērtēšanas process.
Avots: NVD
