Nogurušajiem šis nepatiks… Eksperti atklāj saistību starp priekšlaicīgu nāvi un diendusām 3
Jums varētu šķist, ka īss snaudiens dienas laikā ir nekaitīgs – vai pat veselīgs. Galu galā, Vidusjūras reģiona valstīs dienas snauda jeb siesta tiek uzskatīta par labu veidu, kā atgūt enerģiju pēcpusdienas nogurumā. Šī gada sākumā zinātnieki no Teksasas apgalvoja, ka pēcpusdienas snauda var uzlabot pieaugušo problēmu risināšanas spējas.
Taču tagad jauns ASV veikts pētījums šo ideju ir apstrīdējis, norādot, ka noteikti snaudas paradumi patiesībā var palielināt priekšlaicīgas nāves risku, vēsta britu medijs.
Šī nav pirmā reize, kad zinātne pauž bažas – daudzi eksperti joprojām ir piesardzīgi pret pieaugušo snaudām.
Iepriekšējie pētījumi ir saistījuši dienas snaudas ar paaugstinātu diabēta, aptaukošanās un paaugstināta asinsspiediena risku. Tagad jaunākie atklājumi, kas tiks prezentēti ikgadējā “SLEEP 2025” konferencē jūnijā, ir identificējuši trīs galvenos iemeslus, kāpēc snaudas varētu būt bīstamas.
„Cilvēkiem, kuri gulēja diendusas ilgāk dienas laikā, kuriem bija neregulārs diendusas grafiks, vai kuri galvenokārt snauda ap pusdienlaiku vai agri pēcpusdienā, bija lielāks risks – pat pēc tam, kad tika ņemti vērā citi veselības un dzīvesveida faktori,” sacīja vadošā autore, ārste Čenlu Gao no Masačūsetsas Ģenerālās slimnīcas Bostonā.
Tas īpaši attiecās uz pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Pētījumā tika analizēti vairāk nekā 86 000 pieaugušo ar vidējo vecumu 63 gadi, novērojot viņu miega paradumus, izmantojot viedpulkstenim līdzīgas aproces nedēļas garumā. Tika konstatēts, ka vidējais dienas snaudas ilgums bija apmēram 24 minūtes, taču tiem, kuri regulāri snauda ilgāk vai kuriem snaudas ilgums būtiski atšķīrās no dienas uz dienu, bija paaugstināts priekšlaicīgas nāves risks.
Snauda visbiežāk ap pusdienlaiku vai agri pēcpusdienā – tas tika saistīts ar augstākiem veselības riskiem. „Tas ir pretrunā ar to, ko mēs līdz šim zinājām par snaudu, tāpēc šai saiknei noteikti nepieciešami turpmāki pētījumi,” piebilda Dr. Gao. Vidēji pēcpusdienā parasti ir laiks, ko eksperti rekomendē diendusai.
Pētījuma dalībnieki tika novēroti līdz pat 11 gadiem, kuru laikā nomira 5 189 cilvēki jeb aptuveni 6% no visas grupas.
Zinātnieki pielāgoja rezultātus tādiem faktoriem kā vecums, dzimums, ķermeņa masa, smēķēšana, alkohola lietošana un nakts miega ilgums, lai pārliecinātos, ka saistība ar snaudām nav tikai citu riska faktoru sekas.
Pat pēc šo faktoru izslēgšanas ilgstošas, neregulāras vai pusdienlaika snaudas joprojām izcēlās kā riska faktors. Eksperti vēl līdz galam nesaprot, kāpēc, taču iespējams, ka garākas vai neregulāras snaudas liecina par slēptām veselības problēmām, vai arī tās izjauc organisma dabiskos ritmus vairāk, nekā iepriekš uzskatīts.
Citi pētījumi ir parādījuši, ka slikts miega režīms dažkārt var liecināt par citiem veselības traucējumiem, piemēram, sirds slimībām, diabētu vai depresiju.
Eksperti iesaka snaudu saglabāt īsu – aptuveni 10 līdz 30 minūtes – un to ņemt pirms pēcpusdienas vidus (pirms plkst. 15.00). Tas palīdz atjaunot enerģiju, nepārtraucot nakts miegu un neatstājot cilvēku apdullušu.
Tomēr eksperti uzsver, ka nevajadzētu pavisam atteikties no snaudas, jo ir nepieciešami vēl pētījumi, lai pilnībā izprastu riskus – īpaši tāpēc, ka šis pētījums parāda tikai saistību, nevis tiešu cēloņsakarību.
