Efektīvi veidi, kā cīnīties ar lampu drudzi no psihiatra Ginta Poļa 0
Lai reakcija nav pārāk izteikta
Daudziem patīk atrasties uzmanības centrā, bet diezgan izplatītas ir arī bailes uzstāties publikas priekšā un runāt sapulcēs. Ja lampu drudzis ir pārāk izteikts, sagādā neērtības, ierobežo darba iespējas un virzību pa karjeras kāpnēm, parasti šo problēmu iespējams atrisināt.
Lai nervu sistēma būtu veselīgā tonusā, nepieciešams mērens, adekvāts stress. Teiksim, ja aktieris itin nemaz nejutīs uztraukumu, diez vai viņš spēs izcili atveidot savu varoni. Diemžēl dažiem cilvēkiem organisms, stājoties auditorijas priekšā, reaģē pārāk izteikti – gan ar emocijām, piemēram, bailēm, kaunu, nesaudzīgu sevis iztēlošanos no malas, gan tādiem veģetatīvās nervu sistēmas simptomiem kā sarkšana, bālēšana, svīšana, caureja, zosāda, trīce, sirdsklauves. Tas pamatīgi bojā dzīvi, liek tērēt enerģiju, cenšoties to kontrolēt, un apēd daudz dvēselisko resursu.
Bailes uzstāties bieži kombinējas ar cita veida fobijām, piemēram, bailēm lidot. Nereti šādos gadījumos ģimenes ārsts vai neirologs nosaka diagnozi – veģetatīvā distonija. Pastāvot ilgstošam neirotiskam stāvoklim, var attīstīties depresija.
Kāpēc tik liels uztraukums
Lai uzsāktu cīņu ar lampu drudzi, vispirms vajag tikt skaidrībā par tā cēloni. Nedrošību un bailes no izgāšanās var radīt uzstāšanās pieredzes un iemaņu trūkums, tādēļ tās vajag trenēt. Lai nebūtu pārmērīga stresa, ieteicams vairākas reizes vienatnē pie spoguļa vai mājinieku priekšā izmēģināt savu prezentāciju, jau laikus jūtot un novēršot iespējamās problēmas.
Tomēr nereti nedrošības cēloņi ir psiholoģiski dziļāki un radušies jau bērnībā. Līdz aptuveni 12 gadu vecumam cilvēks nedomā, kā viņu vērtē apkārtējie. Ja, piemēram, bērnudārzā vai agrīnā skolas vecumā bērnam pasaka, ka viņam ir skaistas kurpītes, mazais priecājas vai sakautrējas. Savukārt pusaudzim radīsies bažas, vai viņu neķircina, vai runa patiešām ir par apaviem, varbūt ar šo komplimentu grib no viņa kaut ko panākt. Šajā vecumā jaunietis sāk raudzīties uz pasauli ar pieaugušo acīm. Viņam izveidojas priekšstats par savu paštēlu, kas atkarīgs no līdzšinējās pieredzes. Ja tā bijusi neveiksmīga, pusaudzis ne vienmēr tiek tam pāri.
Ja vecāki, vienaudži vai skolotāji izteikuši kritiku un emocionāli jūtīgais jaunietis ticis aizskarts, noraidīts vai apkaunots, nepatīkamie refleksi un sajūtas aktivizējas situācijās, kad nākas publiski izteikties vai citādi nokļūt apkārtējo uzmanības centrā.
Kā iegūt drosmi
Lai pārvarētu lampu drudzi, stājoties publikas priekšā, jāizvēlas piemērotākais risinājums. Daudziem vērts apmeklēt nodarbības, kurās māca uzstāties. Tiem, kam šajā ziņā bijusi neveiksmīga pieredze, vajadzētu doties pie psihoterapeita.
Psihoanalītiskā jeb psihodinamiskā terapija neuzbrūk negatīvajai pieredzei tieši, bet stiprina personību. Nereti šī terapija ilgst vismaz gadu.
Ātrākus rezultātus iespējams gūt, apmeklējot kognitīvo uzvedības terapiju, kas palīdz izzināt sevi un konkrētās problēmas rašanās cēloni. Izpratne par notiekošo rada drošību un pārliecību, ka situāciju var kontrolēt. Nepieciešamas arī praktiskas nodarbības, piemēram, uzstāšanās psihologa vai psihoterapeita priekšā. Speciālists iesaista biedējošās situācijās un pamazām dod arvien grūtākus uzdevumus, līdz pastiprinātais uztraukums zūd. Taču daļa kognitīvo uzvedības terapeitu uzskata: lai sasniegtu vajadzīgo rezultātu, uzreiz jāsāk ar vissarežģītāko uzdevumu. Ja izdodas tikt galā ar lielāko izaicinājumu, pārējās bailes pāriet pašas no sevis.
7 paņēmieni pret stresu uzstājoties
1. Iepriekš censties izzināt, kādos apstākļos vajadzēs runāt, vai būs pieejams nepieciešamais aprīkojums.
2. Īslaicīgi sasprindzināt un atslābināt muskuļus, izvingrināt lūpas, lai mazinātu veģetatīvās nervu sistēmas izraisīto sejas muskulatūras saspringumu.
3. Vienmērīgi un dziļi elpot, tādējādi nodrošinot smadzenēm adekvātu skābekļa daudzumu. Izelpojot pie sevis var atkārtot nomierinošus vārdus, piemēram, miers, klusums vai citus.
4. Pašā sākumā atzīt klausītājiem savu uztraukumu, ja vien iespējams to izdarīt nepiespiesti, ar nelielu humora pieskaņu.
5. Atrast auditorijā kāda īpaši labvēlīgi noskaņota, ieinteresēta klausītāja seju un iedomāties, ka savu runu veltāt viņam, protams, pārslīdot ar acīm arī pārējiem.
6. Lai mazinātu uztraukumu, izsakoties sapulcē, mēģināt iztēloties apkārtējos kādā atraktīvā apģērbā, piemēram, stilīgās apakšbiksēs.
7. Var lietot kādu viegli nomierinošu līdzekli, piemēram, baldriāna vai citu zāļu tēju vai tableti, ja vien esat pārliecināts, ka tā neradīs miegainību un nemazinās koncentrēšanās spējas. To gan vēlams izmantot tikai kā īslaicīgu palīglīdzekli, nevis risinājumu visās turpmākajās situācijās.
KONSULTĒJIS SPECIĀLISTU KLĪNIKAS “CONSILIUM MEDICUM” PSIHIATRS GINTS POLIS
