Vai ikdienā nepārsniedzam normas? 0
Kāpēc, atklājot, ka dažas E vielas nav veselībai draudzīgas, tās nevis izņem no tirgus, bet tikai nosaka maksimāli pieļaujamo daudzumu, ko, ēdot dažādus produktus, cilvēks var viegli pārsniegt?
Kā atzīst Ilze Meistere, visas sarakstā iekļautās pārtikas piedevas ir novērtējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde un atzinusi par nekaitīgām. – Novērtēšana un pārvērtēšana notiek nepārtraukti. Pamatojoties uz zinātniskiem datiem, tiek noteikts līmenis, līdz kuram piedevas lietošana ir nekaitīga, proti, pieļaujamā diennakts deva un pārtikas produkti, kam tās var pievienot
Pārtikas piedevas drošumu vērtē, pamatojoties uz toksikoloģisko informāciju, kas iegūta pētījumos ar dzīvniekiem un brīvprātīgajiem. Kad noteikts maksimāli pieļaujamais daudzums, kas cilvēka organismā nerada toksisku efektu, to samazina ar drošības faktoru (no 100 līdz 1000), jo ir pieņēmums, ka cilvēki ir vismaz desmit reižu jutīgāki par dzīvniekiem, ar kuriem parasti veic toksikoloģiskos testus. Zinātnieki uzskata, ka pārtikas piedevām tiek dota ievērojama drošības rezerve attiecībā uz pieļaujamo daudzumu, ko uzņemam ikdienā visas dzīves garumā, un tas neradot kaitējumu veselībai. Oponenti iebilst, ka pētījumi ir veikti samērā īsu laiku un nevar zināt, kā visa plašā pārtikas ķīmija ietekmēs nākamās paaudzes, kā iedarbosies uz organismu ilgtermiņā.
Daudzi mediķi ir noraizējušies. Piemēram, ja bērni ikdienā patērē cepumus, konfektes un dzērienus, kuru sastāvā ir daudz E vielu, tas viss summējas un pārsniedz pieļaujamās normas, tāpēc ikdienā vajadzētu sekot līdzi, kādus produktus lietojam, un iepazīties ar sastāvu, kas lielākoties rakstīts mikroskopiski maziem burtiņiem. Lai gan zinātnieki uzskata, ka pieļaujamā norma izstrādāta, ņemot vērā no visiem uztura avotiem uzņemto kopējo dienas devu, to aprēķināt nav iespējams, nezinot konkrēta cilvēka uztura paradumus.
Jāmeklē rūpīgāk
Nav tā, ka visi pārtikas produkti ir pārpilni ar E vielām. Latvijas lielveikalos izpētot biežāk pirktākos produktus – maizi, jogurtu, cepumus, smērējamos sierus, tomātu mērci, sausās brokastis, kvasu un citus dzērienus –, var atrast alternatīvas ar minimālu E vielu saturu, kā arī salīdzinoši nekaitīgām vielām, piemēram, citronskābi, etiķskābi.
