Ģimenes ārsti praktizē veikalā 0
“Pēc būtības ar šo problēmu man vajadzēja vērsties Veselības ministrijā un Carnikavas novada domē, taču no pieredzes zinu, ka pozitīva rezultāta tam nebūs, jo minētās iestādes vienkārši atrakstīsies. Tāpēc vēršos “Latvijas Avīzes” redakcijā cerībā, ka laikraksts kaut kādā mērā palīdzēs atrisināt šo samilzušo problēmu, kura pašreiz izveidojusies Carnikavas novadā, liks saprast Nacionālā veselības dienesta un Carnikavas pašvaldības ierēdņiem, ka ģimenes ārsta pacienti ir pelnījuši tādu pašu cieņpilnu attieksmi kā pārējie iedzīvotāji,” tā mums raksta Jānis Kripa.
Nesen Carnikavas domes mājas lapā internetā parādījusies no Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājas lapas pārkopēta ziņa, ka no 1. jūnija ģimenes ārstes Aijas Stūrmanes reģistrētie pacienti tikšot atreģistrēti sakarā ar līgumattiecību pārtraukšanu Carnikavā.
Pacienti varot vērsties vai pārreģistrēties pie jebkura cita brīvi izvēlēta ģimenes ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar NVD.
Nebija nekādas informācijas, kā tālāk rīkoties tiem 1724 pieaugušajiem un 159 bērniem, kuri bija reģistrēti dakteres Stūrmanes praksē. Vai Carnikavas domes amatpersonas to uzzināja tikai tad, kad NVD šo informāciju publicēja savā mājas lapā? Carnikavietim tas liekot domāt, ka pašvaldību maz interesē iedzīvotāju problēmas, toties pavisam citādi esot ar pašvaldību reformu – par to tiekot rakstīts un runāts, notiekot novada iedzīvotāju aptauja, jo tā varētu skart Carnikavas domes administrāciju. “Tas ir cinisms no domes puses,” uzskata vēstules autors.
Veikala īpašnieka pienākums nav būvēt liftu
Daktere Stūrmane, būdama rīdziniece, pēc sešu gadu darba Carnikavā ir atgriezusies Rīgā, kur turpina darbu kā ģimenes ārste un neatsakot palīdzību nevienam savam bijušajam pacientam.
“Pāris simti ir atpakaļ pie manis, un es turpinu par viņiem rūpēties,” viņa saka. Tas, ka ģimenes ārste atstās Carnikavu, neesot nācis pēkšņi. Jau sākot no marta, viņa brīdinājusi katru savu pacientu, ka turpināšot darbu Rīgā. To zinājusi arī Carnikavas pašvaldība un NVD.
Iespējams, ka daktere būtu palikusi Carnikavā, ja manītu, ka pašvaldība patiešām ir pretimnākoša ģimenes ārstiem, palīdzot viņiem uzlabot darba apstākļus.
Ne tikai daktere Stūrmane, bet arī pārējās divas ārstes telpas īrē no privātuzņēmējiem, un pašvaldības deputāti savu pirmsvēlēšanu solījumu uzbūvēt multifunkcionālu ēku ģimenes ārstu praksēm tā arī neesot izpildījusi.
Ārstes Stūrmanes prakse visus šos sešus gadus ir atradusies veikala otrajā stāvā, faktiski ēkā, kas nav piemērota medicīnas iestādes prasībām. Šeit nav ne lifta, ne speciālas uzbrauktuves invalīdiem, ne citu specifisko lietu, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu visiem pacientiem pieejamu vidi.
Privātuzņēmējam, no kura tika īrētas telpas, nav tāda pienākuma būvēt liftu uz ārsta praksi, bet pašvaldībai visus šos gadus neesot bijusi nekāda interese šo jautājumu risināt.
Tagad Stūrmane savu praksi slēgusi, bet ārstam, kurš stāsies dakteres vietā, būs citas prasības, lai Veselības inspekcija viņam ļautu sākt darbu: iepriekšējā ģimenes ārste vēl varēja strādāt pēc vecajiem noteikumiem un viņai bija dots ilgāks laiks noteikumos izvirzītajai vides pieejamības nodrošināšanai, bet jaunajam ārstam bez kāda pārejas perioda ir jāievēro jaunās, daudz stingrākās prasības, kas stājušās spēkā no 2014. gada.
Lai cilvēki ar kustību traucējumiem bez citu palīdzības varētu apmeklēt ģimenes ārstu, praksē jābūt nodrošinātai piemērotai ārdurvju atvēršanas sistēmai, ērti sasniedzamai zvana pogai, jābūt liftam un arī invalīdam piemērotām labierīcībām…
Kaut gan pašvaldību likumā ir norādīts, ka vietējai varai ir jārūpējas par iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamību, tomēr dome sākusi rosīties tikai tagad, kad, dakterei Stūrmanei atstājot savu darba vietu, iedzīvotāji izrādījuši lielu neapmierinātību.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa pastāstīja, ka privātuzņēmējs, kuram pieder veikala ēka, kurā atradās ģimenes ārstes prakse un joprojām atrodas vēl viena, tomēr apsolījis uzbūvēt liftu, bet pašvaldība došot nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi.
Mieriņa sacīja, ka pašvaldība esot vienojusies ar NVD, ka nākamajam ārstam tikšot dots pārejas periods, kurā sagatavot praksi tā, lai tiktu ievēroti jaunie noteikumi.
Jaunais ģimenes ārsts – no 10. jūlija
“NVD sadarbībā ar Carnikavas domi ir panākusi vienošanos, ka tuvākajā laikā tiks slēgts līgums ar ģimenes ārsti Aneti Vjaksi par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Bija paredzēts, ka prakses pārņemšana notiks 1. jūnijā, taču līguma slēgšana aizkavējās sarežģījumu dēļ Carnikavas novadā, jo pašvaldība nespēja atrast ārstniecībai piemērotas un atbilstošas telpas. Jāatzīmē, ka Carnikavas novada dome nav spējusi nodrošināt telpas, ko piedāvāt primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, un Carnikavas novadā strādājošie ģimenes ārsti īrē telpas privātīpašumos,” skaidro NVD pārstāve Agnese Jasenoviča.
Daktere Vjakse ļoti cer, ka varēs sākt darbu no 10. jūlija, un patlaban gaida īres līgumu no ēkas īpašnieka: “To, ka īpašnieks rēķina tāmi, dzirdu jau divus mēnešus, tāpēc mani dara bažīgu procesa ieilgšana. Pagaidām gan nav zināms, vai pārejas periodā telpas tiks pielāgotas jaunajām prasībām. Dome solīja iedot pacēlāju invalīdiem, tas pagaidām viss.”
Kamēr Veselības inspekcija nav reģistrējusi jauno ģimenes ārsta praksi un NVD ar dakteri Vjaksi nav noslēdzis līgumu, tikmēr pacientiem ir tiesības kā īslaicīgiem pacientiem vērsties pie jebkura cita ģimenes ārsta vai arī lūgt reģistrēties pie ārsta, kurš strādā pacienta deklarētajā teritorijā, skaidro NVD pārstāve. Viņa pastāstīja, ka NVD esot veicis pārrunas ar divām citām Carnikavas ģimenes ārstēm par iedzīvotāju apkalpošanu līdz brīdim, kad darbu sāks daktere Vjakse.
Vērsties jau var, bet vai šie ģimenes ārsti spēs fiziski šos cilvēkus pieņemt?
Daktere Indrāne neatsaka jau iepriekš pie viņas reģistrēto pacientu tuvākajiem radiniekiem, bet viņai nav iespējams pierakstīt visus, kas vēlas reģistrēties, jo prakse jau tā ir liela (valsts ir noteikusi, ka optimālais pacientu skaits vienā ģimenes ārsta praksē ir 1800 pacientu.) Arī pie dakteres Šmitiņas ir reģistrējušies daudz pacientu, un viņai nav pa spēkam reģistrēt vēl citus. Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību ir norādīts, ka ārsts drīkst atteikt pacientam, ja viņa deklarētā dzīvesvieta atrodas ārpus ārsta darbības pamatteritorijas.
Ja NVD nokāptu no birokrātiskajiem augstumiem
Taču ģimenes ārstu pieejamības problēma Carnikavas iedzīvotājiem nerastos, ja pretimnākošāka būtu ne tikai pašvaldība, bet arī NVD nokāptu no saviem birokrātiskajiem augstumiem un kopā ar Veselības ministriju izveidotu elastīgāku kārtību ģimenes ārstu prakšu vietu rindu veidošanā.
Trīs gadus pie dakteres Stūrmanes strādāja topošā ģimenes ārste rezidente Kristīne Liepiņa, kura ļoti cerēja izveidot šeit savu praksi, taču NVD to liedza, jo, lūk, rinda ir citur, nevis Carnikavā. Pēc sertifikāta saņemšanas tu vēlies strādāt tur, kur esi praktizējis, bet tev pasaka: nekā nebija, dodies uz Bolderāju vai Ulbroku!
“Mēs stāvam rindā, bet realitāte ir visai nosacīta – speciālists varētu sākt strādāt tur, kur viņš jau trīs gadus ir nostrādājis, bet vietas nav, kaut gan ir pieprasījums.
Centos pārliecināt NVD, ka Carnikavā ir daudz iedzīvotāju un to skaits aug, ka būtu nepieciešama ceturtā ģimenes ārsta vieta. Bet man atbildēja, ka tur jau ir trīs un, ja vēlas ceturto, tad lai dome pieprasa un ierāda telpas. Ar laiku ir pierādījies, ka mana prognoze bijusi pareiza – Carnikavā palielinās iedzīvotāju skaits, un ģimenes ārsti ir nepieciešami (Rīgas plānošanas reģiona dati rāda, ka Carnikavas novadā iedzīvotāju skaits no 2000. gada līdz 2018. gadam pieaudzis par 87%. – M. L.). Kad daktere Stūrmane bija nolēmusi doties projām, arī man piedāvāja šo vietu, bet es kopš tā laika, kad beidzu rezidentūru un vēlējos sākt šeit strādāt par ģimenes ārsti, esmu veiksmīgi izveidojusi savu privātās medicīnas centru, un man vairs nav nekādas intereses strādāt par valsts apmaksāto ģimenes ārsti,” stāsta K. Liepiņa.
Pašvaldībai nav brīvu telpu
Vai arī turpmāk ģimenes ārsti var negaidīt pretimnākšanu no pašvaldības vadības vismaz telpu ziņā? Izrādās, ka turīgajā Carnikavā vispār neesot brīvu telpu, tāpēc ģimenes ārsti var nesapņot, ka tiks vaļā no privātuzņēmēju atkarības, pie viņiem īrējot prakses vietu.
Pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ināra Stalidzāne: “Tas ir absurds, bet pašvaldībai nav brīvu telpu un nav arī naudas jaunu ēku būvniecībai, jo patlaban pašvaldībām ir saspringts stāvoklis ar aizņēmumiem Valsts kasē.”
Carnikavas ārsti uzskata: jo ātrāk Carnikavas novads tiks apvienots ar Ādažu novadu, jo labāk.
Ādaži attīstās, un, ja tur atradīsies apvienoto novadu centrs, tad, visticamāk, mainīsies pašvaldības attieksme pret vienu no saviem svarīgākajiem uzdevumiem – veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu saviem cilvēkiem.
Ģimenes ārstu trūkums un pārpilnība
Latvijā valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sniedz 1287 ģimenes ārsti, no kuriem 27% jeb 349 ārsti ir sasnieguši pensijas vecumu un jebkurā brīdī var slēgt savu praksi.
Brīvās ģimenes ārstu prakses vietas: Līgatne, Staicele, Saldus pilsēta un novads, Kuldīgas pilsēta un novads, Liepāja (3 vietas), Tukuma pilsēta un novads, Rankas pagasts un Gulbene.
Visgarākās rindas uz vietu ģimenes ārstu praksē: Rīga, Jūrmala, Ādažu novads, Babītes novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Ķekavas novads, Mālpils novads.
Visīsākās rindas uz vietu ģimenes ārstu praksē: Latgales reģionā Daugavpilī – 2 ārsti, Rikavas vai Nagļu pagastā – 1 ārsts. Kurzemes reģionā Liepājā – 1 ārsts; Kuldīgas novadā – 1 ārsts, Saldus novadā – 1 ārsts.
Avots: Nacionālais veselības dienests
