Galvassāpes ir viens no biežākajiem veselības traucējumiem, ar ko sastopas gandrīz ikviens cilvēks dzīves laikā. Tās var būt īslaicīgas un vieglas, bet dažkārt – ilgstošas, mokošas un traucējošas ikdienas ritmu.
Kad sāpes kļūst intensīvas, atkārtojas un pavada citi simptomi, tās vairs nav tikai “parastas galvassāpes” – tās var liecināt par migrēnu, hronisku neiroloģisku slimību, kas būtiski ietekmē cilvēka pašsajūtu un dzīves kvalitāti.
Migrēna var ietekmēt darbu, mācības, miegu un sociālās attiecības, atņemot spēju pilnvērtīgi funkcionēt. Daudzi cilvēki, kas cieš no šīs slimības, izjūt ne tikai fiziskas sāpes, bet arī emocionālu nogurumu un bezspēcību, jo lēkmes bieži parādās pēkšņi un bez brīdinājuma.
Saprast, kur beidzas parastas galvassāpes un sākas migrēna, ir būtiski gan diagnozes noteikšanā, gan ārstēšanā. Tāpēc ir svarīgi izprast šo stāvokļu atšķirības, lai izvēlētos piemērotāko palīdzības veidu un atgūtu kontroli pār savu dzīvi. LA.LV. lasītāja Maija jautā, bet kā tad atšķirt migrēnu no parastām galvassāpēm, ja tās parādījušās jau pieaugušā vecumā?
Atbild Galvas sāpju pacientu biedrības vadītāja Karīna Zaņģe: “Migrēna nav tikai parastas galvassāpes, bet gan neiroloģiska saslimšana.
Visatpazīstamākā sāpes lokācija, ka migrēnas galvassāpju laikā sāp viena galvas puse. Papildus ir jūtami simptomi, kā vemšana, caureja, jutība pret skaņu, trokšņiem un garšu.
Sāpju ilgums ir 4-72h, kas ir ilgāk par parastajām galvassāpēm.
Pasliktinās ikdienas funkcijas – nav iespējams piecelt galvu no spilvena vai aukstas virsmas, grūtības pārvietoties. Sāpes atkārtojas vairākas dienas mēnesī. Grūtības iemigt izjūtot stipras sāpes.”
Vai tev ir jautājums par migrēnu? Droši raksti man uz [email protected].




