Foto – Shutterstock

Kā atklāt un pārbaudīt 0


Aizdomas par vairogdziedzera mezgliem var apstiprināt vai noliegt, veicot ultrasonogrāfiju. Tajā saskatāmas pat tik sīkas strukturālas pārmaiņas, kuras uz kakla nav iespējams redzēt un sataustīt.

Reklāma
Reklāma
Vai zināji, ka šie ieradumi veicina mūsos skumjas un nomāktu garastāvokli?
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
RAKSTA REDAKTORS
Ineses Supes cīņa turpinās: “Kad iznācu no ķirurga kabineta, es apraudājos, jo man gribējās iznākt kā uzvarētājai, bet tā pagaidām nesanāk”
Lasīt citas ziņas

Ja šajā izmeklējumā atrod kaut ko aizdomīgu, lielākoties veic punkciju – aspirācijas biopsiju, ar tievu adatiņu izsūcot šūnas, kuru analīze sniedz papildu informāciju. Procedūru izdara ultrasonogrāfijas kontrolē, materiālu ņemot no vairākām mezglu vietām. Analīzes rezultāts parasti ir zināms nākamajā dienā.

Atklājot ļaundabīgas šūnas, kā arī šaubīgos gadījumos mezglu kopā ar apkārtējiem audiem izoperē. Pēc operācijas veic histoloģisko pārbaudi un precīzi nosaka veidojuma dabu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mezgli pēc laika jāpārbauda atkārtoti, lai pārliecinātos, vai tie nemainās un nekļūst ļaundabīgi. Ultrasonogrāfijas speciālists pateiks, vai to darīt pēc pusgada, gada vai diviem. Tas atkarīgs no mezglu veida, atrašanās ilguma un veidojumu lieluma pēdējā gada laikā.

Atkārtotu izmeklējumu labāk veikt pie tā paša speciālista ar to pašu aparātu, jo tad iespējams salīdzināt, vai nav radušās pārmaiņas. Noteikti jāpaņem līdzi kontroles uzņēmumi, it īpaši, ja izmeklējumu izdara citur.

Ar lielāku piesardzību pret mezgliem jāattiecas, ja asinsradiniekiem ir vai bijuši audzēji ne tikai vairogdziedzerī, bet jebkurā citā orgānā. Īpaša uzmanība jāpievērš veidojumiem, kas palielinās un strauji mainās.

Auksti un karsti

Ja apkārtējie audi ražo pietiekami daudz hormonu, mezgli netraucē vairogdziedzera normālu darbību, taču tiem mēdz būt dažāda funkcionāla aktivitāte. Mezglos, iespējams, ir vairogdziedzera šūnas, kas ražo hormonus, un tādas, kas tos izdala maz vai vispār neiz­strādā. To nepieciešamības gadījumā var pārbaudīt specifiskā izmeklējumā – scintigrāfijā, kad noskaidro, vai mezgli uzkrāj radioaktīvo izotopu un darbojas paši par sevi.

Karstie mezgli jeb tā sauktās funkcionālās toksiskās adenomas jāoperē, jo tās laika gaitā, visticamāk, palielināsies. Turklāt šie veidojumi mēdz radīt tireotoksikozei raksturīgus simptomus, tikai mazāk izteiktus: ātru sirdsdarbību, sirdsklauves, pastiprinātu svīšanu, nervozitāti un citus.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.