Pētījumi un jauni medikamenti 0
1996.gadā tika apstiprināts pirmais profilaktiski pret melanomas recidīvu vai metastāzēm lietojamais terapeitiskais līdzeklis – citokīns, kas tika injicēts pacientiem pēc audzēja pilnīgas izoperēšanas. Divus gadus vēlāk ASV piereģistrēja vēl vienu citokīnu melanomas vēlīno stadiju ārstēšanai, bet tas neguva plašu pielietojumu klīnikā augstās toksicitātes dēļ, kas nebija samērojama ar potenciālo ieguvumu.
Mūsu valstī šim nolūkam kopš 2004.gada pieejama arī onkolītiskā viroterapija.
Gadsimtu mijā notika intensīvi pētījumi ģenētikā, analizējot mutācijas audzēju šūnās. Arī melanomas šūnās tika atrasta virkne mutāciju un identificētas nozīmīgākās no tām, kas pavēra ceļu mērķa terapijas attīstībai pret šo audzēju. Mērķa terapija pret melanomu darbojas, ja konkrētā audu parauga šūnās ir attiecīgā gēna mutācija. Pašreiz praksē nosaka galvenokārt mutāciju BRAF gēnā, jo kopš 2011.gada ir zināmi medikamenti, kas darbojas gadījumā, ja pacientam ir mutācija tieši minētajā gēnā. Tādi medikamenti ir vairāki un tie uzskatāmi par personalizētu ārstēšanu, jo balstās uz konkrētā indivīda audzēja gēnu analīzi. Pagaidām tie paredzēti vien metastātiskas melanomas ārstēšanai.
Paralēli ģenētiskajiem pētījumiem notika arī intensīvi pētījumi audzēju imunoloģijas jomā. Deviņdesmito gadu sākumā atklāja CTLA-4 receptoru uz limfocītiem, ko saistīja ar T limfocītu aktivācijas mehānismiem. Dažus gadus vēlāk tika noskaidrota tā bioloģiskā funkcija: T limfocīta aktivācijas inhibīcija jeb nomākšana. Zinātniekiem radās doma bloķēt šo receptoru, lai uzturētu pastāvīgi aktīvus T limfocītus, kas spētu nodrošināt efektīvāku imūno reakciju, tai skaitā arī pret audzēju. Tika izveidota monoklonālā antiviela, kas bloķē CTLA-4 receptoru. Tā pieejama klīniskajā praksē kopš 2011.gada. Šis medikaments bija aizsākums jaunai imūnterapeitisko līdzekļu grupai melanomas ārstēšanā – imūnmodulējošām monoklonālām antivielām. Turpinājās darbs pie imūno procesu izzināšanas audzēja mikrovidē, tika atrasts imūnmodulējošais receptors PD-1 uz limfocītiem, kura aktivāciju saista ar limfocīta bojāeju, un tika radīti preparāti, kas bloķē šos receptorus, lai veicinātu T šūnu darbību pret audzēju. Kopš 2014.gada šādi preparāti ir reģistrēti gan ASV, gan Austrālijā, gan Eiropā metastātiskas melanomas ārstēšanai.
Intensīvi pētījumi tiek veikti onkolītiskās viroterapijas jomā, pētot dabīgus un ģenētiski modificētus vīrusus, un viens no tiem, kas izveidots ASV, paredzēts ievadīšanai melanomas audos, ko nevar izoperēt, ir reģistrēts lietošanai klīnikā.
Latvija – atkal jau pabērna lomā
Kopš 2011.gada krasi mainījusies nostāja metastātiskas melanomas ārstēšanā. Ja līdz tam iespējas aprobežojās galvenokārt ar ķīmijterapiju, tad pēdējos piecus gadus izvēle pārliecinoši saistās ar imūnterapiju un mērķa terapiju. Ir piereģistrēti astoņi jauni medikamenti melanomas metastāžu terapijai, kurus kombinējot un secīgi lietojot, iespējams uzlabot melanomas pacientu ārstēšanu. Diemžēl gan jāteic, ka Latvija arī šajā jomā palikusi tādā kā pabērna lomā. Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro.
Turpretī tepat kaimiņzemē, Igaunijā, kur viens mērķa terapeitiskais līdzeklis metatātiskas melanomas ārstēšanai jau bija pieejams iepriekš, arī PD-1 blokatori no šī gada 1.janvāra iekļauti valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Valsts apmaksāta jaunākā terapija pieejama arī Bulgārijā, Horvātijā, Polijā un daudzās citās Eiropas valstīs, kā arī pat kara izpostītajā Serbijā.
