
Migrēna ir viena no biežākajām neiroloģiskajām slimībām, kas skar vairāk nekā miljardu cilvēku pasaulē – sievietes trīs reizes biežāk nekā vīriešus. Šo disproporciju lielā mērā izraisa estrogēnu svārstības.
Tie ietekmē ne tikai reproduktīvo sistēmu, bet arī asinsrites un nervu sistēmu, spēlējot būtisku lomu migrēnas patoģenēzē. Menopauzes laikā estrogēna līmenis strauji un neprognozējami mainās, kas bieži izraisa migrēnas saasināšanos – lēkmes kļūst biežākas, ilgākas un grūtāk ārstējamas. Tām var pievienoties arī bezmiegs, karstuma viļņi un trauksmes stāvokļi.
“Ilgus gadus dzirdēju, ka migrēna ir “sieviešu lieta”, kas ar laiku pāries – it īpaši pēc bērna dzimšanas vai menopauzes. Cerēju, ka tas būs mans glābiņš, bet notika pretējais. Kad sākās menopauze, lēkmes kļuva biežākas, smagākas un grūtāk ārstējamas. Pretsāpju tabletes, kas agrāk palīdzēja, vairs nedarbojās.
Papildus migrēnai nāca arī citi simptomi – bezmiegs, karstuma viļņi, trauksme. Ārsti bieži vien vienkārši sūtīja mani pie nākamā speciālista – ginekologa, kardiologa, neirologa –, bet skaidras ārstēšanas tā arī nebija. Dažreiz šķita, ka mani neuztver nopietni, un tas bija pats smagākais,” LA.LV. stāsta lasītāja Maija.
Viņa norāda, ka tagad saprot – menopauze nav atbrīvojums no migrēnas. “Daudzām sievietēm šajā laikā slimība pat pastiprinās. Lai ar to sadzīvotu, ir vajadzīga ne tikai medicīniska palīdzība, bet arī psiholoģisks atbalsts un pašas spēks sekot līdzi savai veselībai.
Migrēna nav “vienkāršas galvassāpes” un tās nav jākaunas. Tā ir slimība, kas var pilnībā izjaukt ikdienu. Un mums, sievietēm menopauzes laikā, ir vajadzīga lielāka izpratne un atbalsts, lai ar to tiktu galā.”