Kā darbojas miega paralīze? 18
REM miega laikā ķermenis tiek dabiski paralizēts, lai cilvēks neizdzīvotu sapņus fiziski un negūtu traumas. Miega paralīzes laikā apziņa atgriežas, bet ķermenis vēl joprojām ir paralizēts. Šī stāvokļa ilgums parasti ir dažas minūtes, taču dažos gadījumos var turpināties līdz pat 20 minūtēm.
Apmēram 40% cilvēku miega paralīzes laikā piedzīvo halucinācijas – vizuālas, dzirdes vai taustes. Tas var būt spiediens uz krūtīm, sajūta, ka atrodies ārpus ķermeņa, vai redzējumi par pārdabiskām būtnēm.
Lielākā daļa (ap 90%) šādu pieredžu ir biedējošas – cilvēki redz spokus, raganas, svešzemju radības vai izjūt, ka tās viņiem tuvojas un mēģina nodarīt pāri.
Džalāls, pētot šo parādību dažādās valstīs, secinājis, ka halucināciju saturs un interpretācija lielā mērā ir kultūras ietekmēta.
Piemēram, Ēģiptē un Itālijā cilvēki biežāk redz raganas vai džinus un tic, ka miega paralīze var izraisīt nāvi.
Savukārt Dānijā, Polijā un ASV daļa cilvēku miega paralīzi izskaidro racionālāk un izjūt mazāk baiļu.
“Kāpēc mēs redzam šos monstrus? Vai tās ir sapņu ainas, kas ieplūst apzinātā prātā?” jautā Džalāls. Viņa atbilde, balstoties pētījumos: “Nē, ne gluži. Bet tā ir daļa no stāsta.”
Kad cilvēks ir apzinātā stāvoklī, bet ķermenis paralizēts, smadzenes cenšas aktivizēt kustības. Kad tas neizdodas, tās izveido stāstu, lai izskaidrotu notiekošo.
Vēl viena nozīmīga loma ir smadzeņu zonām – samazināta aktivitāte prefrontālajā garozā (atbild par loģiku) un pārāk aktīva amigdala (emocionālās trauksmes centrs) veicina šausmu izjūtu un ļoti reālistiskas halucinācijas.
