Lauzta potīte, griezta brūce un pat infarkts. Kā pareizi sniegt pirmo palīdzību? 0
Ieva Apiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vasarā, kad daudz vairāk dzīvojamies pa āru, arī vieglāk nokļūt kādā vairāk vai mazāk dzīvībai bīstamā situācijā, piemēram, pārāk ilgi strādājot dārzā lielā karstumā, var pat piedzīvot infarktu. Kā rīkoties šādās situācijās, un kā pareizi sniegt pirmo palīdzību, stāsta ģimenes ārste ZANE ZITMANE.
Ja iešņāpts kājā
Ja ir neliela brūce, to vajag attīrīt, izskalojot ar tīru, tekošu ūdeni. Ja vizuāli brūcē redzami netīrumi, var izmantot ūdeņraža pārskābi. Pēc tam brūcei uzliek tīru, sausu un vēlams sterilu pārsēju. Ja brūce spēcīgi asiņo, nepieciešams tai piespiest tīru materiālu: salveti, auduma gabalu, pārsienamo materiālu, lai asiņošanu apturētu.
Neliela asiņošana parasti apstājas 5–10 minūtēs. Lai apturētu lielāku asiņošanu, jāuzliek spiedošs pārsējs. To vislabāk izdarīt, piespiežot uzlikto pārsēju ar roku. Ja tas nekādi neizdodas, pēc iespējas ātrāk jādodas uz tuvāko neatliekamās medicīnas nodaļu.
Ja brūcē varētu būt svešķermenis – stikla lauska, nagla, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Ja gūta dzīvnieka kosta brūce, uzreiz pēc tās apstrādes ieteicams vērsties pie mediķiem – iespējams, nepieciešams saņemt trakumsērgas profilaksi. Ja pēdējos 5–10 gados nav saņemta stingumkrampju revakcinācija, steidzami jārevakcinējas.
Sākotnēji nevajadzētu brūci apstrādāt ar dažādiem pulveriem, ziedēm, geliem un citām vielām. Tos drīkst lietot tikai brūces dzīšanas fāzē.
Ja sanācis izmežģīt potīti, vispirms jānovelk cietušajam apavi, pēc tam jāpaceļ viņa kāja un jāuzliek leduskomprese.
Lai būtu drošība, ka nav gūts kāds nopietnāks bojājums (kaulu lūzums, saišu plīsums), jāvēršas traumpunktā, lai veiktu rentgena izmeklējumu. Tas pats attiecināms uz roku sasitumiem, jo arī tur var būt kaulu lūzums vai plīsums.
Ja noticis insults vai infarkts
Gan insults, gan infarkts ir dzīvībai bīstami, tāpēc jāatpazīst šo slimību simptomi, lai palīdzētu cietušajam. Šādās situācijās jārīkojas ātri, jo katra minūte un sekunde ir būtiska.
Infarkts ir sirds asinsapgādes traucējumi, kas parasti izpaužas ar pēkšņām, asām, plēsošām vai žņaudzošām sāpēm krūtīs, tās ilgst vairāk par 30 minūtēm. Sāpes var izstarot uz kaklu, kreiso plecu vai roku, tās var pavadīt arī galvas reibonis, nespēks, elpas trūkums vai sirdsklauves.
Insults ir pēkšņi galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, kuri var izraisīt dažāda smaguma kustību, redzes, līdzsvara un runas traucējumus.
Insulta atpazīšanai var palīdzēt tests ĀTRI:
Ā – liek cietušajam atsmaidīt un novērtē mutes vai acu kaktiņa noslīdēšanu uz leju;
T – pārbauda, vai cietušais var pacelt un turēt abas rokas vienlaikus;
R – vai cietušais spēj runāt un pateikt vienkāršus vārdus vai teikumus;
I – ja cietušais nespēj kaut vienu minētajām darbībām, izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Abos gadījumos svarīgi nekavēties un izsaukt mediķus, jo cietušais pēc iespējas ātrāk jānogādā slimnīcā.
Ja gūta elektrotrauma
Šajā gadījumā vispirms jāparūpējas par savu drošību – nedrīkst tuvoties strāvas avotam. Ja iespējams, tas jāatvieno. Elektrotraumas var izraisīt sirdsritma traucējumus, kuri var būt dzīvībai bīstami. Šādos gadījumos vienmēr jāizsauc ātrā palīdzība. Ja nepieciešams, jāsāk atdzīvināšanas pasākumi.
Zibens traumas gadījumā cietušo pārvieto uz drošāku vietu un izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību. Iespējams, būs jāsāk cietušā atdzīvināšana.
Ja iedzēlis kukainis, iekodusi čūska
Ja iedzēlis kukainis un ir neliels apsārtums un sāpes dzēluma vietā, palīdzēs aukstuma komprese, ziede vai gels pret niezi, var lietot kādu antihistamīna (medikaments pret alerģisku reakciju) tableti. Viegla reakcija pret kukaiņu dzēlumiem parasti pāriet dažās stundās. Taču var rasties arī nopietna alerģiska reakcija jeb anafilakse, kas var izraisīt elpceļu tūsku un to nosprostošanos.
Tad jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Ja cilvēks zina par šāda veida alerģisku reakciju, mājās ieteicams nodrošināties ar adrenalīnu saturošu injekciju–pildspalvu, ko ārkārtējā situācijā var lietot mājas apstākļos.
Ja kukainis iedzēlis mutes dobumā, piemēram, padzeroties no glāzes ar tajā ielidojošu kukaini, var rasties elpceļu tūska.
Arī tad jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Kamēr to gaida, tūskas mazināšanai cietušajam var dot pasūkāt ledusgabaliņu vai padzerties vēsu ūdeni.
Ja iekodusi čūska, nedrīkst sakosto ekstremitāti kustināt. Vienmēr jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt no brūces izsūkt indi ar muti, nedrīkst virsū likt pārsējus vai žņaugus, kā arī nedrīkst brūci griezt un piededzināt.
SVARĪGI
Ja nav pārliecības par savu rīcību vai arī nezināt, kā nelaimes gadījumā rīkoties, zvaniet neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 113, kas telefoniski konsultēs par pareizu rīcību vai nosūtīs neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi.
