Veselam
Bērni

Vecmāte Agnese ievieš skaidrību par mājdzemdībās mirušajām sievietēm; soctīklotāji apšauba datus5

Foto: pexels.com

Šonedēļ Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis savā Twitter kontā izteica sašutumu par vēl vienas jaunas sievietes nāvi mājdzemdībās, rosinot domāt pat vecmāšu kriminālatbildību un sistēmas maiņu, kā labāk pasargāt grūtnieces.

Šis izteikums izraisīja plašas diskusijas sociālajos tīklos un arī vecmāte Agnese Dejus ar savu Facebook ierakstu, norādot SPKC datus, ieviesa skaidrību, kas ir plānotas un neplānotas mājdzemdības.

Viņa raksta: “Arī es izteikšu savu personīgo viedokli par notikumu, kurš šajā nedēļā satricināja daļu Latvijas iedzīvotāju. Par plānotās asistētās ārpusstacionāra dzemdībās mirušu sievieti.

Īss ieraksts, kas saviļņo sabiedrību – kādi mājdzemdības dēvē par tumsoņu pasākumu, citi metas cīņā un tās argumentēti, balstoties savā pieredzē, aizstāv.

Noliekot malā emocijas un spriedzi, nākas izdarīt vairākus secinājumus. Man šķiet, ka Latvijas Ārstu biedrības viceprezidenta amata izpildītājam būtu jābūt piesardzīgākam izteicienos, kas drīzāk balstās personīgās emocijās nevis vispārējos faktos.

Ko es ar to domāju? Lai pārliecinātos, cik plānotās asistētās ārpusstacionārās dzemdībās atkal dzīvības ir zaudējušas sievietes, pārbaudīju SPKC statistiku.

Un tagad saliksim visu „pa plauktiņiem” plānotās asistētās ārpusstacionāra dzemdībās:
• 2009. g. – 141 dzemdības; 0 mātes mirstība;
• 2010.g. – 116 dzemdības; 0 mātes mirstība;
• 2011. g – 176 dzemdības; 0 mātes mirstība;
• 2012. g – 199 dzemdības; 0 mātes mirstība;
• 2013. g – 238 dzemdības; 0 mātes mirstība;
• 2014. g – 292 dzemdības; 0 mātes mirstība;
• 2015. g – 283 dzemdības; 0 mātes mirstība;
• 2016. g – 257 dzemdības; 0 mātes mirstība;
• 2017. g – 249 dzemdības; 0 mātes mirstība;
• 2018. g – 287 dzemdības; 0 mātes mirstība;
• 2019. g – 284 dzemdības; 0 mātes mirstība.
• 2020.g. – dzemdību skaits nav apkopots; 1 mātes mirstība.

No 2522 dzemdībām tikko ir noticis vienīgais nāves gadījums mātei.

Tādēļ Latvijas Ārstu biedrības viceprezidenta Roberta Fūrmaņa izteicieni tvītā ir neprofesionāli, neobjektīvi, neatbilst ētikas kodeksam un ir sabiedrību maldinoši. Vai LĀB viceprezidenta amats pieļauj tik paviršus izteicienus, bez gadījuma analīzes ir stipri apšaubāmi.

Lai jums būtu ko salīdzināt, šeit ir dati par stacionāros mirušo māšu skaitu:

• 2009.g. – 10;
• 2010.g. – 5;
• 2011.g. – 1;
• 2012.g. – 4;
• 2013.g. – 5;
• 2014.g. – 3;
• 2015.g. -12;
• 2016.g. – 5;
• 2017.g. – 1;
• 2018.g. – 3;
• 2019.g. – 7.

Pēc SPKC datiem redzams, ka pēdējo 10 gadu laikā mātes mirstības rādītājs Latvijā ir ļoti viļņveidīgs un tam nav noteiktas tendences samazināties.

Pēdējo piecu gadu griezumā vidējais mātes mirstības rādītājs Latvijā ir 23,95 uz 100.000 dzīvi dzimušo, tas divkārt pārsniedz Eiropas reģiona vidējo rādītāju (Mātes mirstība konfidenciālā analīze Latvijā. Ziņojums par situāciju Latvijā 2013.-2015. gadā).

Pēdējā desmitgadē mums Latvijā ir mirušas 56!! mātes. Kuras nevarēja izglābt! Nevarēja izglābt stacionārā, kur pieejama visa glābšanas komanda 24/7. Vai sabiedrība par to zināja?

Vai sabiedrībai bija pieejama konfidenciālā analīze? Vai šis gadījums ir ārpus „konfidencialitātes”, ka to var izķengāt pa sociālajiem tīkliem, kur lielākie „profesionāļi un padomdevēji” ir dažādu profesiju pārstāvji, tikai ne mediķi?

Varbūt tādēļ, ka lielākajai daļai mediķu ir ētika, objektivitāte un nevēlēšanās vairot savu sekotāju skaitu sociālos tīklos ar provocējošiem, agresīviem un sensacionāliem ierakstiem un komentāriem?

Sabiedrības informēšanas nolūkos es papildus vēlos izskaidrot tik vienkāršoto mājdzemdību jēdzienu. Zem viena vārda „mājdzemdības” ir tieksme parakstīt apakšā trīs dažādus dzemdību gadījumus, bet tā ir ārkārtīgi liela un rupja kļūda (domājams, ka šo atšķirību dr. Fūrmanis nav pamanījis)!

Šeit ir skaidrojums par šiem trīs dažādiem veidiem, un tos izlasot, katrs spēs saprast, ka tos nedrīkst vērtēt viennozīmīgi:

neasistētas neplānotas ārpusstacionāra dzemdības (vidēji Latvijā 100 gadījumi gadā, SPKC). Tās ir dzemdības, kurās mazulis pārsteidzis vecākus nesagatavotus un piedzimis neplānoti mājās, mašīnā utt. Tātad, māmiņa plānoja dzemdēt stacionārā, bet mazulis tik ļoti steidzās, ka piedzima ārpus stacionāra;

neasistētas, bet plānotas ārpusstacionāra dzemdības. Tās ir dzemdības, kuras māmiņa plāno mājās, bet BEZ profesionālu mediķu klātbūtnes;

plānotas asistētas ārpusstacionāra dzemdības. Māmiņa plāno dzemdības mājās (zema riska grūtniecības gadījumā), un viņas dzemdībās piedalās specializēti mediķi – vecmātes, ar visu dzemdībām nepieciešamo ekipējumu (tā uzskaitījumu vari izlasīt vienā no MK 611 pielikumiem).

Visbīstamākie ir pirmo divu ārpusstacionāro dzemdību veidi, kurās nav neviens, kas spētu sniegt jebkāda veida medicīnisko palīdzību.

Visas mājdzemdību vecmātes ir tādi paši mediķi kā stacionārā – ir nodrošinātas ar medikamentiem un medicīnas instrumentiem, viņas tieši tā pat apmeklē tālākizglītības kursus, par kuriem saņem nepieciešamos TIP, viņas aizpilda tieši tādus pat dokumentus, kā to dara stacionārā.

Par to, kas notika šajā vienīgajā mātes mirstības gadījumā publiski drīkstēs runāt tikai tad, kad būs paveikta gadījuma analīze. Iepriekš kaut ko runāt nav ētiski un ir neprofesionāli.

Arī mēs – mājdzemdību vecmātes esam satraukušās, jo neko tādu iepriekš neesam piedzīvojušas. Arī mēs gaidām gadījuma analīzi un rezultātus, jo mēs vēlamies izvērtēt un mācīties no šī gadījuma, lai uzlabotu mātes un bērna drošību plānotu asistētu ārpusstacionāru dzemdību laikā.

Mēs vēlamies atvērtas, konstruktīvas pārrunas, lai jebkad nākotnē spētu izvairīties no šādiem gadījumiem. Es esmu par atvērtu diskusiju, kur profesionālitāte tiek augstāk vērtēta par tenku izplatīšanu!”

Komentāros gan diskusija turpinās un daudzi pauž viedokli, ka statistika nav pilnīga un šie dati neatbild patiesībai jeb neataino patieso nozares ainu.

Piemēram, Gunita jautā: “Ja salīdzināt, kāpēc pie stacionārā mirušajam mātēm klāt nav skaits par to, cik vispār dzemdības pieņemtas? Tad dinamika būtu skaidrāka.”

Ivars daļēji pievienojas, rakstot “Jūsu dati ir bezjēdzīgi, tie pierāda tieši neko. Salīdzināt var vienīgi relatīvos skaitļus (proporcijas), nevis absolūtos, jo grupas nav identiskas pēc skaita. Un otra lieta – vai abas grupas ir vienādas veselības stāvokļa, vecuma, ekonomiskā statusa utt. ziņā? Domāju, ka nē. Būtu godīgi, ja Jūs šo tekstu izdzēstu. Es nesaku ka viena dzemdību forma ir labāka vai sliktāka, bet apgalvoju, ka Jūsu argumenti ir nekorekti un mulsina ļaudis.”

Saistītie raksti

Valters izsaka viedokli: “Es pat šo vienu tikko mirušo sāku apšaubīt, jo Fūrmanis twiterī arī apgalvoja, ka šādi gadījumi notiekot regulāri. Izklausās pēc diezgan neuzticama informācijas avota.”

Bet Sandra jautā: “kā ir ar tām, kuras dzemdē mājās, bet sarežģījumu dēļ , dodās uz slimnīcu un iet bojā tur? Pēc skaita iet pie stacionāra nāves?”

Plašāku diskusiju iespējams lasīt Facebook postā.

LA.LV Aptauja

Vai uzskati, ka dzemdības mājās ir bīstamākas un būtu nepieciešams tās pēc iespējas vairāk ierobežot?

  • Jā, dzemdībās var pēkšņi būt dažādi sarežģījumi, slimnīcā ir drošāk
  • Vispār nesaprotu, kāpēc kāda mamma gribētu dzemdēt mājās, vienalga, ar vai bez ārsta
  • Nē, katrai mamma ir tiesības izvēlēties, kādas un kur dzemdības vēlas
  • Ārstiem būtu jānosaka, kur iespējams veikt drošākās dzemdības
  • Man vienalga

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IS
Ilmārs Stūriška
Sports
“Reizēs, kad pagurstu, saku sev: Ati, jādara, nedrīkst padoties!” Karsto punktu reportieris Atis Klimovičs par savu jaunāko projektu
Intervija 9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Policisti saraudina sirmgalvi, kura pie veikala tirgo ābolus 47
11 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Dzimtās zemes klēpī guldīts viens no Latvijas valstiskuma virzītājiem – Miķelis Valters 1
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Dzīvoklī atstātās pēdas nevēsta neparko labu.” Ģimene izmisīgi meklē pazudušo Leonu
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Kaut ko tādu piedzīvot nenovēlu nevienam.” Itālijā apcietinātās mūziķes Dženiferes māte sīkāk pastāsta par notikušo 22
12 stundas