Psihiski nelīdzsvarotai seksuālās vardarbības upurei Nīderlandē pērn veikta eitanāzija 2
Kāda divdesmitgadniece, kura bērnībā cietusi no seksuālās izmantošanas, pērn šķīrusies no dzīves, izmantojot legālas eitanāzijas iespējas Nīderlandē, jo neesot spējusi sadzīvot ar garīgajām ciešanām, vēsta britu laikraksts “Daily Mail”.
Letālā injekcija sievietei veikta pēc tam, kad psihiatri secinājuši, ka viņas pēctraumatiskie stresa traucējumi un citas veselības likstas neesot ārstējamas.
Eitanāzija veikta, kaut arī sievietei pirms diviem gadiem pēc intensīvas terapijas bija vērojami uzlabojumi psihiskajā stāvoklī. Turklāt mediķi Nīderlandē pieprasījumu pēc nāves no psihisku traucējumu vajāta pacienta uzskata neko vairāk kā par palīgā saucienu.
Sieviete, kuras vārds nav zināms, sākusi ciest no psihiskiem traucējumiem pirms 15 gadiem, kad viņa piedzīvojusi seksuālu izmantošanu, tā liecina dokumenti, kurus izplatījusi Nīderlandes Eitanāzijas komisija. Sieviete seksuāli izmantota vecumā no pieciem līdz 15 gadiem.
Kā raksta Lielbritānijas laikraksts, šīs ziņas nākušas klajā laikā, kad valstī notiek diskusijas par eitanāziju. Pašlaik esot vērojama stabila cilvēku migrācija no Lielbritānijas uz “Dignitas” klīniku Šveicē, lai legāli mirtu. Savukārt tiesneši un tiesas Lielbritānijā sliecas par labu tam, lai cilvēkam, kas vēlas eitanāziju, tam būtu legāla iespēja šajā valstī.
Nīderlandes gadījuma detaļas varas iestādes izplatīja publiski, lai attaisnotu eitanāzijas likumus un demonstrētu, ka “žēlsirdības slepkavības” tiek veiktas pēc pilnīgas un striktas ārsta uzraudzības.
Dokumentos teikts, ka pērn nogalinātajai sievietei bija posttraumatiskā stresa traucējumi, kuri bija rezistenti pret ārstēšanu. Viņa cieta no smagas anoreksijas, hroniskas depresijas, pašnāvnieciskiem garastāvokļa traucējumiem, pašievainošanas tendencēm, halucinācijām un apsēstības. Viņai arī bija fiziskas grūtības un viņa bija gandrīz pilnībā piesaistīta gultai. Viņas psihiatrs teicis, ka viņai neesot cerību. “Paciente savas ciešanas piedzīvoja kā nepanesamas,” uzsvēris ārsts.
Tomēr dokumenti atklāj, ka pirms diviem gadiem ārsti lūguši kolēģu viedokli, un viņi ieteikuši pacientei veikt intensīvu traumas terapijas kursu. “Šī ārstēšana bija uz laiku daļēji veiksmīga,” teikts dokumentos. Tomēr terapija tika pārtraukta pērn, kad ārstēšanā iesaistījās neatkarīgi konsultanti, kuri pacientes stāvokli uzskatīja par bezcerīgu.
Konsultanti esot teikuši – kaut arī pacientei bijušas “neārstējamas” fiziskās un psihiskās ciešanas, hroniska depresija un garastāvokļa svārstības, viņa esot bijusi pilnībā kompetenta, lai pieņemtu lēmumu par savu dzīvi.
Paciente, kā viņi saka, bijusi “pilnībā kompetenta” un viņai neesot bijusi “smaga depresija vai citi garastāvokļa traucējumi, kuri ietekmētu viņas domāšanu”. Sieviete ir pieprasījusi pārtraukt savu dzīvi, un viņu nogalināja ar letālu injekciju, teikts ziņojumā.
Notikušo komentējuši Lielbritānijas politiķi. Leiboristu parlamentārietis Roberts Flello notikušo nosaucis par šausminošu. “Tas bez maz vai liek domāt: ja jūs esat seksuālās izmantošanas upuris un tā rezultātā jums ir psihiska slimība, jūs tiekat sodīts ar nogalināšanu. Šajā kontekstā būšanai par upuri sods ir nāve. Notikušais parāda, kāpēc ikviens solis pretim atbalstītai pašnāvībai vai asistētai nāvei, ir tik bīstams,” piebildis deputāts.
Toriju deputāte Fiona Brūse, kura ir Visu partiju “Par dzīvību” parlamentārās grupas vadītāja, uzsvērusi, ka traģiskais gadījums parāda, kāpēc eitanāziju nekad nedrīkst legalizēt Lielbritānijā. “Sievietei viņas izmisuma pilnajā dzīves posmā vajadzēja palīdzību un atbalstu, lai pārvarētu grūtības, nevis iespēju veikt eitanāziju,” sacīja deputāte.
Savukārt Nikkijs Kenvords, kurš pārstāv cilvēku ar invaliditāti grupu “Distant Voices”, sacījis, ka tas ir biedējoši un satraucoši, ka psihiskās veselības speciālisti var ieteikt eitanāziju kā atbildi dziļām rētām, kuras radušās no seksuālās izmantošanas.
