Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca.
Foto-LETA

Stradiņa slimnīcas auditā konstatē nepilnības arī algu aprēķinos 0

Veicot auditu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Finanšu departamentā, nodokļu konsultanti atklājuši nepilnības darbinieku algu aprēķinā, liecina audita ziņojums.

Reklāma
Reklāma
Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”
Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 8
Mājas īpašnieki remontdarbu laikā nejauši savā virtuvē atklāj apslēptu mantu
Lasīt citas ziņas

Pēc Veselības ministrijas (VM) pieprasījuma auditu veikuši divi SIA “CBB konsultāciju birojs” konsultanti. Viņi trīs nedēļās izpētījuši departamenta darbu astoņu mēnešu periodā – no 2014.gada 1.janvāra līdz 31.augustam. Darbs sākts šī gada 16.februārī un noslēgts 9.martā.

Iepazīstoties ar darbinieku amatu aprakstiem, nodokļu konsultanti izlases kārtībā pārbaudījuši algu aprēķinus par 2014.gadu. Konstatēts, ka slimnīcā nav vienots darba algas apmaksas modelis. Katrā nodaļā algas tiek rēķinātas pēc cita algoritma. Savukārt piemaksas veidojas necaurspīdīgi un nav skaidrs, vai tās ir ekonomiski pamatotas.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pēc mūsu rīcība esošās informācijas lielāko daļu nodaļās tiek rēķinātas piemaksas un algas, ignorējot slimnīcas rīkojumus par algu aprēķināšanas kārtību,” ziņojumā norāda audita veicēji.

Tā, piemēram, slimnīcas izdotajos rīkojumos ir minēts, ka darba algas kopā ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām nedrīkst pārsniegt vai sastāda, piemēram, 45% no nodaļas ieņēmumiem. Taču praksē tiek rēķināta bruto alga kā 45%, bet sociālās iemaksas pēc tam pierēķinātas papildus. Ir nodaļas, kur piemaksas sastāda pat 200% un 500% no pamatalgas, kaut gan koplīgumā minēts, ka visu piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50% no pamatalgas, teikts ziņojumā.

“Kad mēģinājām saprast piemaksu veidus sarunās ar slimnīcas darbiniekiem, konstatējām, ka eksistē ap 32 piemaksu veidiem. Intervijā ar finanšu direktoru sapratām, ka slimnīca izveidojusi algu reformas darba grupu. Kad mēs kā revidenti vēlējāmies iepazīties ar vīziju vai mērķi, ko šī darba grupa grib sasniegt, atbildi tā arī nesaņēmām,” apgalvo audita veicēji.

Viņi secina, ka slimnīcai nekavējoties jāveic visu algu revīzija un jāsaprot, pēc kādiem principiem katrā no nodaļām veidojas algu aprēķins visam medicīniskajam personālam. Tāpat jāveic revīzija administrācijas algās, jo nav skaidrs, kā veidojas administrācijas algas un cik pamatotas piemaksas ir slimnīcas administrācijai.

Ziņojumā arī minēts, ka darba laika uzskaites tabulas slimnīcu nodaļās tiek aizpildītas ar roku, iesniegtas grāmatvedībā un tālāk nestas uz personāldaļu. Tas būtiski noslogo trīs slimnīcas algu grāmatvežus un personāldaļu. Skaidrojot šo situāciju, slimnīcas finanšu direktors norādījis, ka nodaļās nav normālu datoru, lai nodrošinātu darba laika uzskaiti elektroniski.

Reklāma
Reklāma

Vērtējot slimnīcas grāmatvedības politiku kopumā, secināts, ka slimnīcai nav izstrādāta grāmatvedības politika, kas kalpotu kā pamatdokuments sabiedrības vadības un finanšu grāmatvedības kārtošanai. Galvenā grāmatvede gan apliecinājusi, ka grāmatvedības nolikums ir izstrādes stadijā, taču viņai nepietiek ne laika, ne cilvēkresursu to izstrādāt tādu, kas nodrošinās darba organizāciju viņas vadītajā dienestā.

Nav atrunāta arī kārtība, kādā slimnīca komunicē ar Valsts ieņēmumu dienestu (EDS sistēmā) un Centrālo statistikas biroju. Audita veicēji uzsver, ka tas rada bažas par komunikācijas kvalitāti un savlaicīgumu.

Viens no nodokļu konsultantu ieteikumiem ir iespēju robežās pārskatīt funkciju sadalījumu Finanšu departamentā, jo “esošais finanšu direktors apsveicami tiek galā ar jaunu sistēmu ieviešanu slimnīcā, taču finanšu uzskaitē vērojama pilnīga nekontrolētība”. Tiek piebilsts, ka Finanšu departamenta darbinieki māk strādāt tikai savā nodaļā, darīt rutīnas darbus, taču nav izstrādāta nekāda iekšējo atskaišu iesniegšanas kārtība.

Kā liecina “Firmas.lv” informācija, SIA “CBB konsultāciju birojs” reģistrēta 1997.gadā. Uzņēmuma īpašnieki ir Krists Dinters, Lienīte Caune, Ilze Kosa-Bāra un Ausma Marta Bāne. Tajā strādā kopumā 23 cilvēki. Dati par uzņēmuma darbu 2014.gadā nav pieejami. 2013.gadā tas strādājis ar 534 111 eiro apgrozījumu un 162 871 eiro peļņu. Peļņa 2013.gadā augusi par 30%.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.