Tas, ko karstums var nodarīt cilvēka ķermenim, pārsteidzis pat pašus zinātniekus 0
Jau ilgu laiku tiek aktualizēts globālās sasilšanas jautājums. Līdz šim zināms, kādas sekas tas atstāj uz augiem un dzīvniekiem, bet kā ar cilvēkiem?
Pārmērīgs karstums ne tikai nogurdina – tas var pat paātrināt cilvēka novecošanos. Dienvidkalifornijas Universitātes pētnieki, analizējot vairāk nekā 3600 cilvēku asins paraugus, secinājuši, ka ilgstoša saskare ar ekstremālu karstumu bojā šūnas un paātrina organisma novecošanos, īpaši cilvēkiem vecumā no 56 gadiem.
Pētījuma autori izmērīja epigenetisko vecumu – šūnu nodiluma rādītāju, kas atklāj, cik ātri organisms noveco. Cilvēkiem, kuri dzīvo reģionos ar daudz karstām un saulainām dienām, epigenetiskais vecums dažkārt bija pat 14 mēnešus lielāks.
Epigenetisko vecumu nosaka ķīmiskie marķieri DNS, kuri mainās stresa, piesārņojuma vai karstuma ietekmē. Ja izmaiņas uzkrājas, pastāv lielāks hronisku slimību risks.
Zinātnieki skaidro, ka ar vecumu organisms vairs tik efektīvi neatdzesējas, sirds un nieres strādā intensīvāk, un termoregulācija kļūst vājāka. Tas nozīmē, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem pieaug karstuma dūriena un izsīkuma risks.
Analizējot dienu skaitu, kad karstuma indekss pārsniedza bīstamo līmeni, pētnieki secināja, ka pat ņemot vērā ienākumus, izglītību un dzīvesveidu, augstā temperatūra joprojām saistīta ar ātrāku novecošanos.
Pētījuma vadītāja, norāda, ka atkārtota ķermeņa pakļaušana karstumam “pārslēdz” šūnas stresa režīmā, un izmaiņas DNS metilēšanā saglabājas pat pēc atdzišanas.
Eksperti īpaši brīdina par pilsētām, kurās valda intensīvs karstums – tā dēvētajām “siltuma salām”. Vecāka gadagājuma cilvēkiem pieejama ēna, gaisa kondicionētas vai vēsas telpas var kļūt par īstu dzīvības glābēju.
Pētījuma autori cer, ka turpmākie pētījumi palīdzēs noskaidrot, vai ieguldījumi karstuma pielāgošanās risinājumos var patiešām palēnināt bioloģisko novecošanos vai tikai mazināt tās sekas.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
