Nepiesienieties un nekritizējiet! Kā atbalstīt atvasi eksāmenu laikā 0
Ar skubu tuvojas eksāmenu laiks. Lai cik cēla būtu apņemšanās neatstāt mācīšanos uz pēdējo brīdi, to ievērot izdodas tikai retajam. Tad ir tā, ka viss iekavētais jāsarauj pāris naktīs pirms eksāmena vai ieskaites, reizēm pat līdz pārgurumam sēžot pie datora, kladēm un grāmatām. Dažas miegam atvēlētās stundas neko daudz nepalīdz, jo pārpūles dēļ droši vien nav iespējams aizmigt un uz pārbaudījumu nākas doties, kā caur gaļas mašīnu izlaistam.
Saspringtā zināšanu apguve tieši eksāmena priekšvakarā ir mūžsena kā pasaule. Tikai retais ir tik apzinīgs, ka visu izdara laikus un līdz ar to nav pirmseksāmenu un pirmsieskaišu stresa. Bet vai labāk nav sevi pasaudzēt, pārbaudījumiem gatavojoties ilgāku laiku?
Ar pusaudžiem – īpaši uzmanīgi
Eksāmeni var būt dažādos dzīves posmos, taču tiem īpaši jāgatavojas, beidzot 9. un 12. klasi. Saskaņā ar klasifikāciju pusaudžu vecuma grupa ir no 11 līdz 18 gadiem. Psihoterapeite Gunta Andžāne stāsta, ka devītklasnieki ir tā dēvētie vidējie, savukārt divpadsmitklasnieki – vēlīnie pusaudži. Ārste uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš pusaudžiem, kuri beigs pamatskolu, jo šajā laikā viņi joprojām ir pietiekami spuraini.
“Devītklasnieki saprot, ka viņi vairs nav mazi bērni, un vēlas līdzināties pieaugušajiem ne tikai mentālajā un garīgajā – domāšanas, uztveres, emociju –, bet arī fiziskajā plāksnē,” atzīst ārste. “Šajā vecumā viņu organismā notiek nopietnas fiziskas, arī hormonālas pārmaiņas, kas var ļoti satraukt un mulsināt. Papildus pieaug emocionālā slodze, kam raksturīga lielāka agresija un konfrontācija attiecībās gan ar vecākiem, gan vienaudžiem, gan skolotājiem. Aktuālāka kļūst vajadzība būt līdzīgam saviem vienaudžiem, savukārt vecāki un skolotāji tīņu acīs devalvējas. Līdz ar to striktas, rigīdas, paģērošas vecāku prasības devītās klases posmā var būt strīda ābols, kas rada spēcīgas konfliktsituācijas – tādas, kas mēdz iestrēgt un ir grūti atrisināmas.
Pusaudžu vecumā viens no galvenajiem uzdevumiem ir identificēties gan dzimuma, gan personības ziņā. Jaunā paaudze vēlas saprast – kas es esmu, kāds es esmu, kāds es gribu būt? Devītajā klasē bērni vēl maldās, meklē atbildes uz vairākiem sarežģītiem jautājumiem, kas tieši skar viņu dzīvi. Līdz ar to eksāmenu laikā vecākiem vajadzētu būt pacietīgiem, tolerantiem, empātiskiem un ieklausīties pieaugošajā bērnā, kā arī atskārst, kāda tieši palīdzība un atbalsts nepieciešams.”
Daktere Gunta Andžāne sniedz ieteikumus, kas varētu palīdzēt saskarsmē ar pusaudzi, kurš kļūs par 9. klases abiturientu.
Nepiesienieties!
Tuvojoties pārbaužu laikam, vecāki nereti saasina savu uzmanību uz to, ka bērns reprezentēs ģimeni ar konkrētu atzīmi konkrētā priekšmetā. Bažījoties par to, viņi sāk piesieties pie tobrīd vispār nesvarīgām lietām. Derētu atcerēties: bērns izveido sev apkārt tādu vidi, kurā viņš jūtas vislabāk, piemēram, apkārt esošās grāmatas sakrāmētas kaudzēs, pa tvērienam ir tēja, kāds auglis vai cits nepieciešamais. Viņš rada savu komforta zonu un izvēlas konkrētu veidu, kā mācīties. Tāpēc laikā pirms eksāmeniem vecākiem nevajadzētu uzstāt, ka bērnam pie galda obligāti jāsēž pareizā leņķī, jābūt saklātai gultai, perfekti sakārtotai istabai utt. Ja kārtība ir ļoti svarīga, par to varēs parunāt vēlāk, kad eksāmeni būs aiz muguras.
Necentieties pārveidot bērnu tieši tagad!
Eksāmenu laikā nevajag bērnu pārlieku uzmanīt, piemēram, aizrādīt, ka mugurā jābūt tīram kreklam vai matiem glīti saķemmētiem. Pārmērīgā uzmanīšana atkal izskaidrojama ar vecāku satraukumu – viņiem ir svarīgi, kā bērns izskatās no malas. Ja tēti un mammas vēlas mēģināt mainīt pusaudža paradumus, tas jādara jebkurā citā laikā, nevis pirms eksāmeniem!
Nekritizējiet!
Nevajag arī kritizēt, kā bērns sēž, kā iet, kur un kā nolicis savas grāmatas vai mantas, kāda izskatās viņa istaba. Kritizēšana, kaunināšana, vainošana – šāda prakse vispār nav ieteicama saskarsmē ar bērnu, turklāt eksāmenu laikā var radīt nopietnus traucējumus un apgrūtinājumus savstarpējās attiecībās. Tieši šajā laikā vecākiem jāiekož mēlē un jāpaklusē.
Izsakiet bērnam atzinību!
Atrodiet iemeslu, lai bērnu uzslavētu, izteiktu atzinību vai kādu labu vārdu. Turklāt dariet to, skatoties acīs, lai būtu patiesi, godīgi, emocionāli silti. Atturieties no nemitīgas atkārtošanas – mācies, mācies, mācies, kā arī no tieksmes pastāvīgi kontrolēt, cik daudz viņš jau izmācījies. Mēģiniet ieraudzīt bērna centību izvēles rīcībā, sakot: man prieks, ka tu šobrīd dod priekšroku mācībām, nevis izklaidēm, jo spēj saprast, kas tagad ir svarīgāks. Emocionāli noglāstiet savu tīni!
Izrādiet uzmanību!
Vecāku attieksmei jābūt tādai, lai pusaudzis saprot: viņi ir blakus un gatavi atbalstīt jebkurā laikā. Mātei un tēvam svarīgi ir izrādīt sapratni un uzmanību, piemēram, pagatavojot bērnam brokastis, viņa mīļāko dzērienu, našķi vai vēl ko īpašu, lai no šādas nelielas uzmanības atvase varētu secināt, ka vecākiem var palūgt, pajautāt, viņi ir sazvanāmi un jebkurā brīdī pie viņiem var vērsties pēc padoma vai palīdzības.“
Mazliet citādi ir ar 12. klases absolventiem. Šajā vecumā lielākā daļa pusaudžu jau ir izlēmuši un saprot, ko grib sasniegt un kas viņiem nepieciešams,” turpina ārste Gunta Andžāne. “Arī vecākus viņi sāk uztvert kā cilvēkus, kuri kaut ko tiešām zina un uz kuriem var paļauties.
Neatkarīgi no tā, vai pusaudzis beidz 9. vai 12. klasi, der viņam pajautāt, kā varētu palīdzēt, ko viņš gribētu, lai vecāki izdara. Pat ja sākumā būs noliegums – nē, paldies, man viss ir labi –, vecākiem jāmēģina pārliecināties vēlreiz. Varbūt vajag izvārīt buljonu, atbildēt uz viņa telefona zvaniem, nopirkt vitamīnus, šokolādi, pieskatīt mazo brāli, lai netrokšņo. Iespējams, pārējiem ģimenes locekļiem brīvdienās der kaut kur aizbraukt, lai pusaudzis mājās paliktu viens un varētu labāk koncentrēties. Vecāki nevar bērna vietā mācīties matemātiku un nolikt eksāmenu, bet var radīt vidi un apstākļus, lai pamatskolas vai vidusskolas beidzējs pēc iespējas labāk un kvalitatīvāk sagatavotos eksāmeniem.”
Veselīga dzīvesveida stūrakmeņi
Veselības centra 4 neiroloģe Inese Blumberga atgādina, ka ikvienam neatkarīgi no vecuma eksāmenu laikā jāievēro jau labi zināmie veselīga dzīvesveida pamatprincipi: sabalansēts uzturs, dienas un nakts režīms, nepieciešamās stundas atpūtai, atraušanās no datora ekrāna ik pēc noteikta laika, pastaigas svaigā gaisā.
Lūk, dakteres ieteikumi!
* Samazināt stundas, kas nepārtraukti tiek pavadītas pie datora. Pamīšus noteikti vajadzētu izbrīvēt laiku fiziskām aktivitātēm. Nebūt nav nepieciešams tērēt naudu, teiksim, sporta zāles apmeklējumam – var paskriet, izbraukt ar skrituļslidām vai longbordu, izmest līkumu ar velosipēdu.
* Ja no ilgstošas sēdēšanas pie datora vai grāmatām rodas saspringums kakla un plecu zonā, var sākties galvassāpes, reiboņi, kā arī parādīties uzbudināmība, bezmiegs, ātrāk iestāties nogurums. Tāpēc, iespējams, vērts aiziet pie fizioterapeita. Viņš ne tikai ieteiks pareizos vingrojumus, bet, ja būs nepieciešams, uz kakla daļas, spranda, pleciem vai citur uzlīmēs teipus.
* Eksāmenu laikā ir vērts pabarot smadzenes. Ieteicami ir ginka preparāti, kas nodrošinās labāku skābekļa uzņemšanu un izmantošanu visā organismā, uzlabos asinsriti smadzenēs.
* Preparāti, kuru sastāvā ir meldonijs, sniegs enerģiju, paaugstinās darbaspējas, veicinās atmiņu.
* Pavasarī ikvienam nepieciešams papildus uzņemt vitamīnus, bet jo īpaši par tiem nevajadzētu aizmirst eksāmenu laikā.
* Ja no pārslodzes vai uztraukuma ir miega problēmas, aptiekās vēlams iegādāties nomierinošus augu valsts līdzekļus. Vienīgi jāpievērš uzmanība, ka tie mēdz būt divējādi: ar miega efektu vai bez tā. Ja nopirkts preparāts ar miega efektu, par tā iedarbību vēlams pārliecināties iepriekš, nevis pēdējā naktī pirms eksāmena.
Konsultantes GUNTA ANDŽĀNE, ārste psihoterapeite
INESE BLUMBERGA, neiroloģe
