Uz slimnīcu ar naudas jostām un slepenām kabatām!? Kā nosargāt savu mantu slimnīcā 0
Rūgtums un aizdomas
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) 28. jūlijā mūžībā aizgāja Vācijā dzīvojošās latvietes Irēnas Kaulas māte Zenta Elberte. Pēc tam kad kundzi bija piemeklējis insults, viņa hospitalizēta. Uzzinājusi, ka mamma ir slimnīcā, Irēna nekavējoties lidoja uz Rīgu. Stradiņa slimnīcā mamma pavadīja mūža pēdējās desmit dienas. Lai gan, ierodoties slimnīcā, Zenta vēl bijusi pie apziņas, divas dienas pirms nāves, kad ieradusies meita, viņa bijusi daļēji paralizēta un vairs nespējusi runāt. “Dienu, pirms mamma aizgāja, man slimnīcas personāls iedeva divus mammas gredzentiņus un zobu protēzes,” saka Irēna. Kad prasījusi, kur ir citas mantas, saņēmusi atbildi, ka nekā cita neesot. Pēc ilgas meklēšanas Irēnai gan atnests maisiņš ar it kā mammas drēbēm. To, ka tās nav vis viņas, bet gan vairākus izmērus lielākas sveša cilvēka drēbes, Irēna atskārtusi tikai jau pēc došanās prom no slimnīcas. Arī nākamajā dienā viņa slimnīcas personālam atkārtoti vaicājusi pēc mantām, taču nesekmīgi. Uz slimnīcu Zentai līdzi bijusi soma, kurā bijis mobilais telefons, maks ar bankas karti un dokumentiem, nauda, dzīvokļa atslēgas, drēbes, kurpes un arī zelta pulkstenis. Pēc mammas bērēm, kad Irēna vēlreiz vērsusies slimnīcā, viņai pateikts, ka mirušās pacientes mantas izmestas atkritumos. Tas noticis jau sešas dienas pēc mammas nāves, kaut tās būtu jāuzglabā trīs mēnešus. Slimnīcas darbinieku skaidrojums pēcāk bijis vēl dīvaināks – mirušās pacientes mantas kļūdas pēc esot iedotas citam cilvēkam, kurš vēlāk tās atgādājis atpakaļ, bet pēc tam tās izmestas.
Vienā no sarunām ar slimnīcas personālu Irēnai pat sacīts, lai paskatoties, vai mantas tomēr nav mājās. Taču tam, ka mammai šīs mantas bijušas līdzi slimnīcā, ir divas liecinieces – Mateja draudzes pārstāves, kas viesojušās pie pacientes slimnīcā. Sievietes bijušas pārsteigtas, jo sākotnēji Zentas divi gredzentiņi un zobu protēzes piedāvāts paņemt viņām, no kā gan atteikušās.
Irēna skaidro, ka nekur tā arī nav atradies saraksts ar mantām, kas mammai bijušas līdzi slimnīcā. Irēna rakstījusi arī sūdzību slimnīcas vadībai. “Man ir milzīgas sāpes sirdī par šādu attieksmi. Cilvēkam atņem visu, kas viņam ir, un, vēl dzīvam esot, atdod to svešam cilvēkam. Tas tā nedrīkst notikt,” sašutumu pauž Irēna. Kad viņa solījusi iesaistīt medijus un policiju, drīz sekojis zvans no slimnīcas ar uzaicinājumu uz pārrunām, kurās iestādes pārstāvji, tostarp par notikušo atbildīgā darbiniece, atzina slimnīcas vainu un atvainojās. Pēc dažām dienām Irēna saņēmusi arī rakstisku atvainošanos, tomēr tas nav mazinājis Irēnas rūgtumu. Meita bloķējusi izmesto bankas karti un bankā konstatējusi, ka tā pēc mammas došanās uz slimnīcu gan nav izmantota. Un tomēr Irēnu nepamet doma, ka vērtīgās lietas kāds no slimnīcas personāla vienkārši piesavinājies.
“Mana mammīte bija īsta latviete. Sibīrijas bērns. Viņa ļoti daudz dzejoja. Bija aizsākusi rakstīt arī grāmatu par pieredzēto Sibīrijā. Man līdz pēdējam brīdim gribējās ticēt, ka viņa man savā maciņā atstājusi kādu dzejolīti vai kādu vārdu, ko vēlējās man pateikt. Lietu mantiskajai vērtībai vairs nav nozīmes. Tām ir daudz lielāka vērtība, jo tās bija mammītes lietas. Tās viņai bija mīļas,” emocijās dalās kundze.
