Vai mūs, cilvēkus, apdraud tārpu invāzija? 0
Lasītāja raksta: “Internetā atradu informāciju, ka līdz pat 90% slimību, tostarp ausu, kakla un deguna, kā arī plaušu un bronhu kaišu, patiesais cēlonis esot parazīti – helminti. Kas tie ir? Cik patiess ir šāds apgalvojums?”
Izpētot norādīto avotu, speciālisti vērtē: tas ir pamatīgs pārspīlējums, kas radīts nolūkā iebiedēt, lai panāktu, ka cilvēki iegādājas noteiktus preparātus, kas it kā palīdzēs atbrīvoties no parazīttārpiem (helminti ir dažādu veidu tārpi, kas ierosina invāzijas slimības).
“Latvijā ar tārpu izraisītām slimībām daudz neslimo, jo nedzīvojam tropu zemēs,” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas infektoloģijas centrs Zarnu infekciju un parazitāro slimību nodaļas vadītāja infektoloģe Ilze Bērziņa.
Nelūgtie viesi
Cērmju oliņas mitrā augsnē var glabāties aptuveni gadu un labi attīstīties. Kā tās tur nokļūst? Daudzi joprojām ar atejas mēsliem mēslo, piemēram, zemenes. Ēdot nemazgātas ogas, ar cērmēm inficēties ir gaužām vienkārši. Par to esamību organismā liecina fēces.
Spalīši visbiežāk novērojami maziem bērniem. Ar tiem var inficēties, neievērojot personisko higiēnu: spalīšu mātīte anālās aptveres apvidū izdēj oliņas, tās rada kairinājumu, bērns pakasās, tad ar nemazgātām rokām kaut ko paķer un iebāž mutē, un sīko tārpiņu vairošanās cikls ir nodrošināts.
Difilobotrioze ir zivju lentenis, ar ko cilvēki inficējas, lietojot pārtikā termiski nepietiekami apstrādātas saldūdens zivis. Ēdot svaigus līdaku ikrus, nereti saslimst makšķernieki, Savukārt, galdā ceļot par maz izceptu vai izvārītu cūkgaļu, pastāv risks saslimt ar cūku lenteni (arī ar to var inficēties, ja nepietiekami bieži mazgā rokas).
Pēdējos gados strauji pieaugusi saslimstība ar toksokarozi, kad cilvēks ar invāzijas slimību inficējas saskarē ar suni. Slimības izpausmes ir dažādas alerģijas, arī plaušu patoloģijas un bronhiālā astma, acu bojājumi un citi smagi veselības traucējumi. Vienā gramā slima suņa fekāliju ir līdz 40 000 toksokāru oliņu. Tās uzejamas visur, kur staidzina mājas mīluļus, – bērnu smilšu laukumos, skvēros, parkos, teritorijās ap daudzstāvu mājām. Riskam pakļauti bērni, kuri šādā vidē rotaļājas.
Žiardiāze jeb lamblioze ir invāzijas slimība, ko ierosina lamblijas, parazitēdamas cilvēka tievajā zarnā. Biežāk sastopama bezsimptomu jeb latentā lamblioze, kura labvēlīgos apstākļos var pāriet izteiktā slimības formā, kas pēc izpausmēm atgādina divpadsmitpirkstu zarnas čūlu vai zarnu gļotādas iekaisumu. Lambliozei ir zarnu un nervu forma. Pirmajai raksturīga neregulāra zarnu darbība, asas sāpes vēderā, caureja, dažreiz slikta dūša, vemšana, kā arī kuņģa gļotādas dziedzeru sekrēcijas traucējumi; smagākos gadījumos – organisma novājēšana, nespēks, mazasinība, olbaltumvielu daudzuma samazināšanās asinīs un avitaminozes. Nervu formai raksturīgs nespēks, viegla uzbudināmība, nogurums, galvassāpes, sāpes sirds apvidū, reibonis. Pie lambliozes nervu formas var pieskaitīt arī neiroalerģiskās izpausmes, piemēram, mokošu ādas niezi, nātreni, bronhiālo astmu, blefarītu. Lambliozi diagnosticē, izmeklējot izkārnījumus.
