“Var nākties vērsties tiesā!” Valsts darba inspekcija dod padomus par bosingu un mobingu 0
Jautājums par mobingu darbavietās patiešām ir sarežģīts, jo to ir grūti pierādīt, taču Valsts darba inspekcija (VDI) to izskata ar augstu sensitivitāti. Renārs Lūsis, VDI direktors, raidījumā “Uz līnijas” uzsver, ka sabiedrība kļūst arvien izglītotāka un atklātāka par mobingu un bosingu.
VDI veic saudzīgas pārbaudes, piemēram, kolektīva aptaujas, lai noskaidrotu, vai mobings vērsts pret vienu personu vai plašāku grupu, neatklājot sūdzētāja identitāti.
Ja pārkāpumi tiek konstatēti, VDI sarunājas ar vadību un mēģina situāciju uzlabot. Ja tas neizdodas, var tikt piemērots sods līdz vairākiem tūkstošiem eiro saskaņā ar Darba likumu. Tomēr galvenais mērķis nav sodīšana, bet gan pārkāpuma novēršana, lai nodrošinātu, ka darbinieks netiek diskriminēts vai izolēts no kolektīva.
Kā visbiežāk izpaužas mobings un bosings?
Saskaņā ar Renāra Lūša, Valsts darba inspekcijas direktora, pieredzi, darbinieki visbiežāk sūdzas par tiešā jeb vidējā līmeņa vadītāja uzvedību, kurš izrāda nepatiku pret konkrētu darbinieku.
Mobings un bosings var izpausties dažādi:
– Emocionāla vardarbība: Vadītājs, jūtoties apdraudēts, piemēram, no talantīga darbinieka, kurš potenciāli var apdraudēt viņa pozīciju, cenšas noniecināt darbinieka darbu, radīt nepatīkamu darba vidi vai apzināti izraisīt diskomfortu.
– Ietekmes izmantošana un diskriminācija: Nopietnākos gadījumos vadītājs var atņemt darbiniekam privilēģijas, piešķirt sliktākas darba maiņas vai piespiest strādāt brīvdienās. Tāpat iespējama necieņīga izturēšanās citu klātbūtnē, tostarp pazemošana vai ignorēšana.
Vai izdodas atrisināt šādas situācijas?
Situāciju atrisināšana ir atkarīga no darba devēja attieksmes.
Pozitīvie gadījumi: Ja uzņēmuma augstākā vadība uztver problēmu nopietni, ir ieinteresēta reaģēt un uzturēt ētisku darba vidi, mobingu vai bosingu bieži izdodas novērst, veicot pārrunas vai īstenojot citus pasākumus.
Problēmiski gadījumi: Ja uzņēmums neuzskata mobingu par prioritāti vai ignorē problēmu, taisnīgumu panākt ir grūti. Darbiniekam var nākties vērsties tiesā, lai pierādītu kaitējumu un pieprasītu morālo kompensāciju. Tomēr, kā norāda Lūsis, pat tiesas ceļš reti garantē darba saglabāšanu vai situācijas uzlabošanos darba vietā, jo attiecības ar vadību un kolektīvu jau ir sabojātas.
Lūsis uzsver, ka darbiniekiem ir tiesības cīnīties par savām tiesībām, taču risinājums bieži vien ir atkarīgs no darba devēja vēlmes sadarboties un mainīt situāciju.
