Iespējamie riski, aizturot urinēšanu 0
Urīna aizturēšana palielina urīnceļu infekciju risku, jo urīns netiek izvadīts, un urīnceļos var vairoties baktērijas.
“Urinēšana ideālā gadījumā izskalo visus potenciālos kaitīgos mikroorganismus, bet urīna aizturēšana rada labvēlīgu vidi baktērijām,” norāda urologs Dr. Džamins Brambats (Jamin Brahmbhatt). Tāpēc īpaši sievietēm bieži iesaka urinēt pēc dzimumakta, jo tā laikā baktērijas var iekļūt urīnizvadkanālā.
Ja urīnceļu infekcija netiek ārstēta, tā var pāriet nierēs un izraisīt pielonefrītu – nieru infekciju. Ja arī to ignorē, var attīstīties sepsi izraisoša infekcija – urosepse.
Pārāk bieža urīna aizturēšana var novājināt urīnpūšļa muskuļus, padarot urīna izvadīšanu nepilnīgu. “Kad beidzot ej uz tualeti, kļūst grūti iztukšoties līdz galam,” saka Brambats. “Tas var veidot apburto loku – jo vairāk urīna paliek, jo lielāks infekciju risks.” Turklāt ilgstoša signālu ignorēšana var pavājināt pašu vēlmi urinēt.
“Šāda situācija bieži novērojama medmāsām un skolotājiem,” saka Kims. “Viņi darba laikā vispār netiek uz tualeti.”
Ja urinēt vispār neizdodas, jāmeklē medicīniska palīdzība. Pieejamās ārstēšanas metodes ietver paša ievietotu katetru, ilgtermiņa kateterizāciju vai sakrālo neiromodulāciju – sava veida urīnpūšļa elektrostimulatoru, kas dažkārt var atjaunot urīnpūšļa spēju sarauties normāli.
Īpaši smagos gadījumos urīns var sākt plūst atpakaļ uz nierēm, radot infekcijas, nieru bojājumus vai hidronefrozi – stāvokli, kurā nieres pietūkst urīna uzkrāšanās dēļ. Nepilnīga urīnpūšļa iztukšošana var radīt arī sāpes vēderā, krampjus vai urīnpūšļa akmeņus.
