Veselam
Netradicionāli

Pediatres personiskā pieredze, Laimas slimību ārstējot dabiskiem līdzekļiem. 9 dabiskie līdzekļi laimboreliozes slimniekiem11

Foto – Shutterstock.com

Vai tiešām vainojama ērce?

Foto – Shutterstock

Aptuveni puse cilvēku savu liktenīgo ērci nepamana, jo tā ir sīka kā magones sēkliņa un mēdz piesūkties ne tik redzamā vietā. Modrību nedrīkst zaudēt arī tie, kuri vakcinējušies pret ērču encefalītu, jo nav pasargāti no inficēšanās ar laimboreliozi jeb Laimas slimību. Daudziem sastapšanās ar sīko kukaini beidzas bez sekām vai ar veiksmīgu izārstēšanos. Taču bieži vien inficēšanās notiek nemanāmi, un slimība negaidīti uzliesmo pēc ilgāka laika, pat vairākiem gadiem. Ielaistas vēlīnas formas ārstēt ir visgrūtāk. Tomēr arī tad viltīgo kaiti iespējams uzveikt, tikai tas prasa vairāk laika, pacietības un līdzekļu.

“Man ir 75 gadi. Pirms pāris gadiem piesūcās ērce. Kopš tā laika mokos ar sirds vājumu, dzeru zāles it kā uz nervu pamata, ceļas asinsspiediens. Ārsti uzskata, ka tā ir vecuma vaina,” raksta žurnāla “Praktiskais Latvietis” lasītāja. “Lūdzu pastāstiet par Laimas slimības vēlīno formu, kad infekcija it kā nav pārslimota, taču parādās sekas! Šķiet, pie mums tās ārstēšana vēl ir bērna autiņos. Kādas ir alternatīvas ārstēšanas metodes? Vai varat iztaujāt pediatri Inesi Sproģi, kura studējusi ASV?”

Laimboreliozes gadījumā pēc ērces piesūkšanās uz ādas var parādīties sarkans plankums un izpausties gripai līdzīgi simptomi, taču cilvēki ne vienmēr šīm pazīmēm pievērš uzmanību. Var arī nebūt nekādu izpausmju, bet reizēm pēc ilgāka laika, pat daudziem gadiem, rodas sāpes locītavās – sāp viens celis vai elkonis, plecs, plaukstas vai potītes, tās var būt pietūkušas un stīvas. Mēdz uznākt sirds vājums, nespēks, izteikts pēcpusdienas nogurums, nomākts garastāvoklis, trauksme, viegla aizkaitināmība, miega traucējumi – miegainība vai bezmiegs.

! Nereti Laimas slimību ir grūti diagnosticēt, jo tikai aptuveni 50% gadījumu parādās pārmaiņas asinsanalīzēs.

Tomēr Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra virsārste Velga Ķūse uzsver, ka gan agrīnu, gan vēlīnu Laimas slimību parasti var noteikt, ja pacients laikus konsultējas ar ārstu, un tad ārstē ar antibakteriāliem medikamentiem. Viņasprāt, stāsti par laimboreliozes sekām bieži vien ir spekulācija, jo pie vainas mēdz būt pilnīgi citas ar to nesaistītas saslimšanas.

Sabiedrībā joprojām diskutē, kā būtu pareizi sacīt – “Laimas slimība”,”Laima slimība” vai vēl kā citādāk. Kā jau “LA.lv” rakstījām 2015.gada 11.septembrī, šo infekcijas slimību pirmo reizi  aprakstīja ASV Laimas pilsētā (Lyme, ASV, Konektikutas štatā), tādēļ pēc šīs pilsētas nosaukuma latviski to pieņemts saukt par Laimas, nevis Laima slimību, vai arī Laimas boreliozi.

Uzveic slimību pašas spēkiem

Pediatres Ineses Sproģes pieredze gan liecina pavisam ko citu. Viņai dzīves laikā piesūkušās daudzas ērces. Aptuveni pirms pieciem gadiem sākušās veselības problēmas – izsitumi, nogurums, bezmiegs, sāpes plecā, un roka pamazām kļuvusi pavisam nekustīga.

– Ilgstoši apmeklēju dažādus ārstus, izsakot aizdomas par Laimas slimību, taču tās neviens neapstiprināja. Man bija četras negatīvas asinsanalīzes, – atceras Inese Sproģe. – Kad vairs nebija, kur meklēt palīdzību, sazinājos ar ASV privātajiem institūtiem un klīnikām, kur specializējas laimboreliozes ārstēšanā un veic pētījumus. Saņēmu kaudzi ar grāmatām internetā un pa pastu, telefoniski konsultējos gan ar speciālistiem, gan cilvēkiem, kuri izārstējušies no smagas Laimas slimības, studēju laimboreliozei veltītos ikgadējo konferenču materiālus. Palīdzēja arī ājurvēdas un Ķīnas medicīnas zināšanas. Lai izveseļotos, labāk eksperimentēt, nekā nedarīt neko. Sāku lietot dabiskās antibiotikas. Acīmredzot tās iztīrīja organismu no blakusinfekcijām un stiprināja imunitāti. Pēc tam bija sprādziens! Pēkšņi sajutu sāpes visās locītavās, kādu agrāk nebija. Piekto reizi veicot analīzes, tās bija pozitīvas, kas apstiprināja manas aizdomas par laimboreliozi.

Kā stāsta daktere, visbiežāk Laimas slimība izpaužas tiem, kuru organismā ir arī citi nevēlami mikrobi, piemēram, Epšteina-Barra vīruss un tamlīdzīgi. Ja imunitāte ir pietiekami spēcīga un nav noslogota cīņā ar citām infekcijām, laimborelioze var nelikt par sevi manīt.

Dažkārt analīzes mēdzot būt arī viltus pozitīvas, piemēram, ja organismā snauž sifilisa vai citu infekciju izraisītāji.

Pediatre uzsver, ka pētījumos par Laimas slimību atklātais, praksē novērotais un viņas pašas pārbaudītais lielākoties nav zinātniski pierādīts, jo tam vajadzīgs ilgs laiks un lieli līdzekļi, bet borēlijas sāktas izzināt tikai pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.

Gudrinieces viegli nepadodas

Pastāv divas laimboreliozes ārstēšanas iespējas – ar antibiotikām vai dabiskiem līdzekļiem.

! Antibiotikas iedarbojas spēcīgāk, taču no tām cieš aknas, nieres un dabiskā mikroflora, kas mūs sargā, proti, tiek iznīcināta ne tikai ienaidnieka armija, bet arī savējā. Dabiskie preparāti nekaitē, toties cīņa ir ilgāka.

– Lai uzveiktu borēlijas, svarīgi antibiotikas lietot atbilstīgu laiku, – uzsver pediatre. – Šīs baktērijas dzīvo 28 dienas, taču antibiotikas Latvijā parasti lieto 2–3 nedēļas. Tad pašsajūta uzlabojas, bet viltīgie mikrobi netiek iznīcināti. Glābjoties no uzbrukuma, tās iekapsulējas šūnās, kur izveido cistas, un var tur palikt gadiem ilgi. Tās jācenšas likvidēt gan ar ķīmiskiem, gan dabiskiem preparātiem. Citādi, tiklīdz vājināsies imunitāte, borēlijas sāks savu ļauno darbu. Hroniskas slimības gadījumā antibiotikas jālieto pat pusgadu, lielākoties ievadot vēnā, kā to dara citās valstīs, piemēram, Polijā un Vācijā.

Jācīnās arī pret borēliju veidotajām biofilmām – plēvēm līdzīgiem olbaltumu produktiem, lai organisma aizsargspēki tām netiktu klāt. Turklāt gudrinieces izdala vielas, kas bloķē imūnsistēmu, tāpēc arī hroniskos gadījumos analīzes ir negatīvas, taču slimība tikmēr turpina savu uzvaras gājienu.

Pētījumos ir informācija, ka pret laimboreliozi iedarbojas liela daļa preparātu, ar kuriem ārstē malāriju, tiesa, zinātniska pamatojuma tam nav.

Antibiotikas atrodamas dabā

Foto – Shutterstock

Ārstēšanās ar ASV un citās valstīs dabūjamiem preparātiem maksā dārgi, taču veselību iespējams uzlabot arī ar Latvijā pieejamajām dabiskajām antibiotikām. Katra no tām iedarbojas atšķirīgi, tāpēc jālieto kompleksā ar citām zālēm. Tikai viens preparāts nelīdzēs. Kāds orgāns ir cietis vairāk, vai arī ir blakusinfekcijas, kam vajadzīga piemērota ārstēšana. Preparātu devas atkarīgas no slimības ilguma un tā, kuri orgāni tajā iesaistīti. Atlabšanu iespējams paātrināt, iztīrot organismu no citām baktērijām un vīrusiem un tādējādi uzlabojot imunitāti. Kā uzsver Inese Sproģe, pat ja sūdzības nebūs izraisījusi Laimas slimība, dabiskie līdzekļi nekaitēs, bet tikai uzlabos pašsajūtu.

Terapijas laikā noteikti jāpārbauda aknu un nieru veselība, jo iespējama spēcīga izvad­orgānu reakcija.

Borēlijas apēd organismā svarīgām reakcijām nepieciešamo magniju, kura deficīts var izpausties kā sirds aritmija, kāju krampji un citas problēmas. Lai laimboreliozes ārstē­šanas laikā šūnas pilnvērtīgi elpotu un tām netrūktu skābekļa, svarīgi ir atjaunot magnija un koenzīma Q10 rezerves organismā, lietojot tos pietiekami lielā devā. Ieteicams pilnībā atteikties no cukura un aizstāt to ar medu vai stēvijas pulveri, kā arī uzturā neiekļaut baltos miltus.

! Ja ārstēšana ir veiksmīga, sākumā sim­ptomi saasinās, jo, iedamas bojā, baktērijas izdala stipru nervu indi.

Inese Sproģe slimības saasinājumu un ātru aizkaitināmību jutusi divus mēnešus, tad sākusi atlabt un izveseļojusies pēc aptuveni pusotra gada.

Pēc viņas teiktā, visvairāk laika prasa Laimas slimības psihisko simptomu novēršana. Visgrūtāk ir ārstējama borelioze, kas skārusi acis.

9 dabiskie līdzekļi laimboreliozes slimniekiem

1. Kadiķogas. Žāvētas ogas aplej ar 60 grādu alkoholu attiecībā 1 : 5. Trīs nedēļas notur un lieto pa 30 pilieniem trīsreiz dienā.

2. Bārbele. Uzlējumu gatavo no kaltētām mizām un saknēm un 50 grādu alkohola. Notur trīs nedēļas un lieto pa 30–50 pilieniem trīsreiz dienā.

3. Sārtā rodiola. Kaltētu sakni un mizu aplej ar 50 grādu alkoholu attiecībā 1 : 5. Lieto pa 30–40 pilie­niem 3–4 reizes dienā vienu mēnesi.

4. Klinšrozes tēja. Ēdamkarotei ziedu un lapu uzlej glāzi karsta ūdens. Tā palīdz šķīdināt borēliju veidotās biofilmas.

5. Eleuterokoka tinktūra. Jālieto saskaņā ar lietošanas pamācību, vēlams no rītiem, jo tā ir tonizējoša.

6. Japāņu dižsūrene. Šis augs sastopams arī Latvijā. Pētījumi apliecina tā saknes vērtīgumu, jo augs satur resveratrolu, kas aizsargā pret baktēriju iedarbību. Var pasūtīt kapsulās tāpat kā citus augus.

7. Kurkuma. Labāk izmantot svaigu sakni, bet var lietot arī pa tējkarotei pulvera trīsreiz dienā. Palīdz pret iekaisumu.

8. Stēvija. No lapām var vārīt tēju, pievienot tās citām tējām vai lietot stēvijas pulveri. Šim augam piemīt antibakteriāla iedarbība.

9. Magnija sulfāta vanna. Ūdenim pievieno aptuveni divas krūzes pulvera.

 

Tautas līdzekļi

* Borēlijas spēj iznīcināt bišu inde, tāpēc, izņemot piesūkušos ērci, vēlams atrast kādu medus nesēju un likt tai iedzelt tajā pašā vietā. Var arī izmantot bišu indes ziedi, taču tā, protams, nav droša garantija, ka nesaslimsiet.

* Var mēģināt pie ērces koduma vietas pielikt vardi. Novērojumi liecina, ka dzīvnieks aiziet bojā, jo uzņem infekciju sevī, bet, ja izmanto vēl otru, tā kļūst kā paralizēta.

Padomi, kā izvairīties no ērcēm dabiskā veidā

• Ērces aizbaida ģerānijas un kanēļa ēteriskā eļļa, ko uzpilina vairākās vietās uz ādas, galvenokārt padusēs, aiz ausīm un citās slēptās ķermeņa vietās.

Saistītie raksti

• Inese Sproģe pretēji infektologu ieteikumiem uzskata, ka, staigājot pa mežu, pareizāk ir tērpties atsegtā apģērbā, lai labāk ieraudzītu ērces. Viņa iesaka no šiem kukaiņiem īpaši sargāt bērnus, kuriem Laimas slimības ārstēšana ir ļoti smaga. Ja bērniņš sūdzas par sāpēm vienā celītī, nevajadzētu paļauties uz negatīvu asinsanalīzi, bet turpināt meklēt cēloni.

• Lai neinficētos ar Laimas slimību, velkot ārā piesūkušos ērci, nedrīkst saspiest kukaiņa vēderiņu. Vislabāk to satvert ar speciālu pinceti. Nevajadzētu lietot eļļu vai spirtu, jo tad ērce borēlijas var atvemt.

LA.lv