Brūces, tulznas, muguras sāpes…Ko iesākt, ja dārza darbos gadījies iegūt traumu? 4
Sakoptāks pagalms, krāšņāki ziedi un vēl gardāki tomāti vasarā ir vien dažas no idejām, kādēļ līdz ar sniega atkāpšanos zaļie pirkstiņi tā vien niez ķerties pie āra darbiem. Kā parūpēties par sevi un neiedzīvoties tulznainās rokās, muguras sāpēs un citās ķibelēs, bet ko darīt, ja, rosoties dārzā, tomēr gadījies iegūt traumu? Par to portālam LA.LV stāsta “Apotheka” sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Dārza un āra darbus nereti mēdz dēvēt par brīvdabas sporta zāli, un ne velti – arī šeit, līdzīgi kā atsākot sportot, sezonas sākuma galvenais princips ir mērenība. Ieteicams sākt pamazām, iesildoties un palēnām kāpinot slodzi un darbošanās ilgumu, vienlaikus saudzējot sevi un nepārsniedzot sava ķermeņa iespējas.
“Citādi pārāk liela slodze un smagumu celšana var novest ne vien pie traumām un sastiepumiem, bet arī kādu hronisku saslimšanu saasināšanās, asinsspiediena kāpuma un galvas reiboņiem. Tāpēc, lai neiedzīvotos pārslodzē, vēlams ik pēc 30 minūtēm pamainīt darbības veidu un paņemt nelielas atpūtas pauzes. Ja ceļas no pozas, kurā galva bija uz leju, tas jādara ļoti lēnām, jo strauja kustība var nodarīt kaitējumu mugurai un likt noreibt galvai,” stāsta “Apotheka” sertificētā farmaceite Fleišmane.
Tāpat farmaceite atgādina par droša darba pamatprincipiem – izmantot darba cimdus, aizsargbrilles, piemērotus apavus un citu aprīkojumu, veicot dārza darbus un strādājot ar tehniku, kā arī ievērot droša darba priekšnoteikumus un piesardzību, strādājot ar jebkuru citu inventāru.
Jābūt uzmanīgam, vācot lapas un citus atkritumus – pat negaidītās vietās var atrasties stiklu lauskas, atlūzas vai citi asumi. Ja sakopjamajā teritorijā gadās atrast šļirces, tās tāpat kā citus medicīniskos jeb bīstamos atkritumus jāutilizē drošā veidā – uzmanīgi ar cimdiem jāievieto necaurduramā konteinerā, piemēram, aizskrūvējamā plastmasas pudelē, un jānodod vietās, kur utilizē medicīnas atkritumus.
