Insults bieži vien sākas sirdī. Kā atpazīt sirds ritma traucējumus un sevi pasargāt? 0
Insults ir pēkšņi galvas smadzeņu asinsapgādes traucējumi, kas izraisa smadzeņu bojājumu. Viens no biežākajiem išēmiskā insulta iemesliem ir priekškambaru fibrilācija jeb mirdzaritmija – sirds ritma traucējumi, kuru dēļ sirds priekškambari nevis ritmiski saraujas, bet trīc jeb mirgo.
Sirds pukst neritmiski
“Mirdzaritmijas laikā sirds priekškambaru kustība ir krietni samazināta un asinis īsti labi necirkulē. Blakus priekškambariem ir tādas kā austiņas, kurās sastājas asinis, un šajās stāvošajās asinīs var sākt veidoties trombi. Kādā brīdī šie trombi var atrauties un aizceļot uz galvas asinsvadiem, nobloķēt kādu no galvas artērijām un izraisīt insultu,” stāsta Latvijas Universitātes profesors, kardiologs Andrejs Ērglis.
Galvenie simptomi, kas liecina par saslimšanu, ir paātrināta, neritmiska sirdsdarbība, dažiem pacientiem tā var izpausties kā elpas trūkums slodzes gadījumā, samazināta slodzes tolerance, bet daļa cilvēku nejūt nekādas mirdzaritmijas pazīmes, to atklāj nejauši ārsta vizītes laikā vai veicot kādu izmeklējumu.
Kam jāpievērš uzmanība, kādi izmeklējumi jāveic, lai bīstamos sirds ritma traucējumus atklātu agrīni?
“Pirmkārt, ir ļoti svarīgi atpazīt mirdzaritmiju. Ieteicams katram pašam pārbaudīt pulsu, novietojot divus pirkstus uz rokas artērijas, un pavērot, vai tas ir ritmisks.
Ja tas ir neritmisks vai arī brīžiem ir ātrāks un brīžiem lēnāks, jāveic elektrokardiogrāfija (EKG). Ja mirdzaritmija ir fragmentāra, ārsts var ieteikt veikt Holtera monitorēšanu – 24–72 stundu nepārtrauktas sirds aktivitātes elektronisko pierakstu, kas palīdz noķert ātriju fibrilācijas lēkmes. Veicot ehokardiogrāfiju, iespējams izvērtēt, vai pacientam nav kāda vārstuļu saslimšana, sirds mazspēja vai citi, piemēram, iedzimti defekti. Iespējams, ir jāveic veloergometrija vai pat koronarogrāfija, lai izslēgtu sirds asinsvadu saslimšanas, aterosklerotiskus sašaurinājumus,” skaidro kardiologs. “Pacientiem, kuriem ir augsts insulta risks, to pēc īpašiem algoritmiem nosaka ārsts, tiek nozīmēta antikoagulantu terapija. Latvijā ir pieejami dažādi antikoagulanti, bet pacientam piemērotāko medikamentu un tā devas var piemeklēt tikai ārstējošais ārsts. Augsta insulta riska gadījumā medikamenti var būt jālieto visu mūžu, kas nav ne labi, ne slikti – tas tā vienkārši ir, ja cilvēks nevēlas riskēt ar savu dzīvību vai arī savas dzīves un tuvinieku dzīves kvalitāti, jo viena cilvēka insulta gadījumā cieš visa ģimene.”
Vislabāk būtu nemaz nepieļaut mirdzaritmijas attīstību. Riska faktoru vidū viena daļa ir novēršama ar paša spēkiem, piemēram, smēķēšanas atmešana, aptaukošanās ārstēšana, ikdienas fizisko aktivitāšu palielināšana. “Mirdzaritmijas risku palielina virkne sirds strukturālo saslimšanu, piemēram, sirds vārstuļu kaites, sirds asinsvadu saslimšanas. Jāpievērš uzmanība miega apnojai, kas var izpausties kā krākšana miega laikā. Arī vecums ir viens no riska faktoriem, jo, palielinoties vecumam, paaugstinās arī mirdzaritmijas risks,” norāda kardiologs.
Ieklausies sirds ritmā!
“Mirdzaritmija ir ļoti bīstama nevis pašai sirds asinsvadu sistēmai, bet smadzeņu asinsvadiem.
Ja ir traucēta normāla asiņu plūsma caur sirdi, tajā veidojas trombi, kas var nokļūt galvas smadzenēs, tādēļ mirdzaritmiju vajag laikus diagnosticēt un ārstēt, lai novērstu vai vismaz mazinātu išēmiskā insulta risku.
Diemžēl Latvijā insulti, kas saistīti ar mirdzaritmiju, notiek pārāk bieži,” atzīst Veselības centru apvienības Neiroloģijas dienesta vadītājs Jānis Mednieks, piebilstot, ka Latvijā insulta galvenais riska faktors ir sirds ritma traucējumi – aritmijas, kuras netiek laikus diagnosticētas un atbilstoši ārstētas. Viņš norāda, ka insulta un sirds un asinsvadu slimību riska faktori bieži vien ir līdzīgi. Piemēram, ja sirds asinsvados ir sašaurinājumi, liels risks, ka tādi var būt arī galvas asinsvados un kādā brīdī izraisīt insultu.
Vai arī nervu sistēma var izraisīt sirds ritma traucējumus? “Nē. Lai gan tai ir būtiska loma normāla sirds ritma nodrošināšanai, nervu sistēmas saslimšanas nevar izraisīt aritmiju, taču var būt paātrinātas vai palēninātas sirdsdarbības iemesls, piemēram, paātrināta sirdsdarbība var būt veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcijas rezultāts, organisma reakcija uz stresu, trauksmi,” skaidro neirologs, piebilstot, ka, saskaroties ar šādām pacientu sūdzībām, pirmām kārtām vienmēr tiek veikti sirds izmeklējumi, lai izslēgtu kardiovaskulārās saslimšanas. “Ja tiek palaistas garām akūtas sirds veselības problēmas, tam var būt ļoti nopietnas sekas.”
Līdz 30. aprīlim Latvijā norisinās sociālā kampaņa “Dzirdi savu sirdi!”, ko īsteno zāļu ražotājs “Olpha Latvia” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Veselības centru apvienību, “Mēness aptieku” un Centrālo laboratoriju un kuras mērķis ir informēt sabiedrību par sirds veselības nozīmi cilvēku ikdienā (vairāk par to tīmekļa vietnē “dzirdisavusirdi.lv”).
Ko ikviens Latvijas iedzīvotājs varētu darīt savas sirds veselības labā, lai tā pukstētu vienmērīgi arī sirmā vecumā?
“Pirmkārt, un tas ir kategoriski – nesmēķēt! Tālāk – nomest lieko svaru, regulāri vingrot, kvalitatīvi ēst, taču nepārēsties, jo mūsdienās cilvēki ēd pārāk daudz.
Regulāri mērīt asinsspiedienu, veikt paškontroli ar pulsa palpāciju, regulāri vērsties pie ģimenes ārsta, pārbaudīt holesterīna un glikozes līmeni asinīs. Arī tad, ja cilvēkam ir iedzimti sirds slimību riska faktori, dzīvesveids ir pamatu pamats, lai visu vērstu par labu,” uzsver profesors Andrejs Ērglis. Savukārt Jānis Mednieks mudina veikt regulāras sirds veselības pārbaudes, atgādinot, ka sirds strukturālās izmaiņas un ritma traucējumi, kurus dažkārt provocē liela fiziska slodze, var skart arī gados jaunus cilvēkus, sportistus.
Kas vēl jāzina par mirdzaritmiju
Mirdzaritmija ir bīstama galvenokārt komplikāciju dēļ – tā veicina ne tikai sirds mazspējas attīstību, bet arī var izraisīt trombu veidošanos sirds kreisajā priekškambarī. Atraujoties trombi var nonākt ne tikai galvā, bet arī plaušās, nierēs, sirdī, kā arī rokās un kājās.
Biežākais riska faktors ir ilgstoši paaugstināts, nekontrolēts asinsspiediens, sirds mazspēja, koronārā sirds slimība, sirds vārstuļu slimības, aptaukošanās, pastiprināta vai pazemināta vairogdziedzera funkcija, hroniskas plaušu slimības.
Tās attīstību veicina arī vecums (virs 65 gadiem), 2. tipa cukura diabēts, smēķēšana, izteikta fiziskā slodze.
Pasaulē mirdzaritmija izraisa 25–30% no visiem išēmiskajiem insultiem, Latvijā – vēl vairāk.
