Kā veiksmīgi izplānot velomaršrutu 0
Kā sagatavoties labam velobraucienam un vispār – kur braukt?
Velosipēdistiem – sava karte
Lai pēc brauciena nebūtu vilšanās, velomaršruts rūpīgi jāizplāno, zina teikt aizrautīgs pedāļu minējs un portāla divritenis.lv dibinātājs Romāns Meļņiks. Viņam vienmēr autobagāžniekā noguldīts saliekamais divritenis, lai jebkurā brīdī dotos izbraucienā. Pērn viņš kopā ar domubiedriem un Ceļu satiksmes drošības direkciju radīja projektu Velokarte, kur sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām interaktīvā kartē iezīmēja velosipēdistu celiņus un maršrutus. Tie atrodami interneta lapā velokarte.divritenis.lv, par katru sniedzot sīkāku informāciju – garums, apraksts un pat augstums virs jūras līmeņa. Sākoties aktīvākai velosezonai, karti plānots papildināt.
Maršrutus iespējams lejupielādēt un pēc tam izdrukāt. Lai redzētu visus ceļus, jāuzklikšķina uz trim velosipēdiem – zilā, sarkanā un zaļā. Zilā krāsā atzīmēti veloceliņi, sarkanā – sacensības, bet zaļā – tūrisma maršruti, kas ir visgarākie.
“Ir cilvēki, kuriem patīk ekstremāli braucieni, tajos dodas, nedomājot par ceļu kvalitāti. Taču citi izvēlas maršrutu ar labu segumu, lai bez lielām grūtībām varētu pārvietoties uz atpūtas un apskašu vietām. Veloceliņi lielākoties ir pilsētās un ļauj ātrāk no tām izkļūt. Savukārt velomaršruti ved uz kādu konkrētu apskates mērķi, ļauj braukt un baudīt dabu nesteidzīgi. Pašvaldībās izveidotie maršruti ir gar mazāk noslogotiem ceļiem, lai varētu apskatīt skaistas vietas. Katrs izbrauciens ir interesants, jo ļauj izbaudīt braukšanu un priecē par redzēto,” uzskata Romāns.
Lai brauciens izdotos, pirms tā datorā jāizpēta iecerētais maršruts. Plānošana ir ļoti svarīga, lai zinātu, kad tiks mājās, cik daudz ēdamā un dzeramā vajadzētu ņemt līdzi un vai kur būs iespējams piestāt, lai iestiprinātos. Ūdens jāņem noteikti, jo pedāļu mīšanas laikā organisms patērē daudz šķidruma – tātad, jo tālāks ceļš, jo vairāk dzeramā nepieciešams.
20 ieteikumi, kā plānot velobraucienu
✔ Vispirms jāsaprot, cik garu distanci vēlaties veikt, skaidro Romāns Meļņiks. Ja neesat braucis kopš pērnās sezonas vai pat vēl ilgāk, jāizvēlas tuvākās apkaimes ceļi un atkal jāpierod pie velosipēda. Cenšoties pievārēt pārāk lielu distanci, turklāt darot to ātri, var sevi satraumēt. Ja neesat vienīgais braucējs, jārēķinās arī ar citu spējām pieveikt iecerēto maršrutu, jo ne katrs var izbraukt, piemēram, Siguldas paugurus.
✔ Bērniem, kuri vēl paši nebrauc ar velosipēdu, jāatrodas velosēdeklī, kas piestiprināms pie bagāžnieka, vai noslēgtā piekabītē, kas velkama aiz divriteņa. Mazais tur ir drošībā, jo ir piesprādzēts, un tās korpuss veidots no izturīgiem stieņiem. Tiesa, piekabītes nav piemērotas meža ceļiem, kur no zemes izlīdušas koku saknes. Šāds rīks nav lēts prieks, taču iespējams pagādāt lietotu, jo bērni izaug un ģimenē tam vairs pielietojuma nav.
