Kāpēc nedrīkst par vīru ne tikai slikti runāt, bet arī domāt 0
Vīrietis kļūst par to, par ko domā sieviete?
Pārlūkojot internetu, izlasīju šādus psihologa un vēdu zinātāja Oļega Torsunova vārdus: “Kā sieviete domā par vīrieti, tāds viņš arī kļūst. Pārsteidzoši, bet tā arī notiek un neko tur nevar padarīt. Tā ir īsta mistika un noslēpums, kuru vajadzētu paturēt prātā visām sievietēm.
Sievietes spēks ir tik liels, viņas izjūta tik smalka un rīcība tik precīza, ka vīrietim praktiski nav izvēles. Ja sieviete tevi uzskata par niecību, tu arī kļūsti melns un maziņš. Briesmīgs, iznīcinošs spēks. Vai tieši pretēji – ja sieviete padomā: “Ļoti labi. Man tāds vīrietis vajadzīgs. Tas ir mans cilvēks, viņš uzreiz mainās, sāk uzplaukt.”
Ko tad, ja sievietei bieži ienāk prātā (atzīsimies, katrai tā gadījies!) aptuveni šādas domas:
– viņš ir neveiksminieks;
– viņam nevar uzticēties;
– viņš ne uz ko nav spējīgs;
– viņam nekas neiznāks;
– esmu pelnījusi ko labāku;
– viņam noteikti jāmainās;
– viņam ir tik daudz trūkumu.
Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi, ja vien laikus neapstātos. Mēs pastāvīgi dalāmies šajos apgalvojumos ar draudzenēm, māti, bet, ja arī nedalāmies, tad pastāvīgi virpinām šo domu galvā.
Kāpēc sievietes tā dara?
— Sievietēm šķiet, ka viņas spēs vīrieti izmainīt un tad uzreiz mainīsies arī viņu dzīve, viņas kļūs labsirdīgas, mīlošas un maigas. Tikai lai viņš vispirms beidz spēlēt datorspēles, sāk pelnīt tik daudz, cik sieva grib, uzaicina kaut kur, kaut ko uzdāvina. Lai mainās.
Sievietes grib, vai vīrieši mainās, tikai tāpēc, ka pašas iesprūdušas bērnībā un nevēlas skaidri skatīties un sevi un savu dzīvi. Tas ir ļoti naivs sapnis – domāt: ja vīrietis izlabos savus trūkumus, es kļūšu laimīga. Ieciklēšanās uz cita cilvēka trūkumiem it kā ļauj sēdēt un nerisināt pašai savas problēmas.
Apspriežot citu, mēs neskatāmies uz sevi. Uz saviem trūkumiem un problēmām skatīties ir grūtāk un sāpīgāk. Ja gribēsi būt godīga pati pret sevi, nāksies tās risināt. Daudz vieglāk nodoties vīra trūkumu labošanai. Un cik patīkami pažēloties par viņu citiem un saņemt līdzjūtību! Es – laba, viņš – slikts.
— Nosodot vīru, sieviete it kā paceļas augstāk par viņu, jūtas labāka un gudrāka. Viņa nezina, kā citādi nopelnīt ievērību. Sievietei trūkst atzinības viņas pašas sasniegumiem.
— Visas sievietes zina, ka kritizēt un teikt sliktus vārdus par vīru nevajag, to māca visi žurnāli, blogi un vietnes pēc kārtas: viņš aiziešot, atradīšot mīļāko… Bet, kad ir slikti un dvēselē kaķi skrāpējas, par to domājām beidzamajā vietā. Negatīvajām domām jāatrod izeja. Grūti to visu glabāt sevī, tāpēc sieviete meklē kādu, pār kura galvu to izliet.
— Sievietes žēlojas un apspriež savu vīru, jo grib, lai viņas pažēlo, atbalsta, viņas bieži nejūt sevī pieauguša cilvēka spēku, trūkst iekšējas stingrības. Daudzas sievietes nezina, ko darīt ar bezspēcības sajūtu, kā pašām saviem spēkiem izmainīt savu dzīvi. Tāpēc vajadzīgs citu atbalsts cerībā, ka viņi to izdarīs labāk. Izklausās naivi un bērnišķīgi, vai ne?
— Ja žēlojamies par vīru draudzenēm vai mātei, it kā cenšamies parādīt sevi labākā gaismā un nodrošināties ar atbalstu. Atkal bērnišķīgs pašapmāns!
— Sakot vīram tieši vai aiz muguras, cik gan viņš slikts, sieviete zemapziņā grib atriebties par to, ka viņš nedara viņu laimīgu. Ar to pašu sieviete iekšēji bloķē enerģijas nodošanu vīram un neatbalsta viņu. “Tu esi slikts – nu, tad lai tev arī nekas neizdodas!” Un tad viņam patiešām nekas neizdosies, un sieva vēl vairāk ļaunosies un apvainosies uz viņu. Nonākam apburtā aplī.
