Operācijas veidu izvēlas ārsts 0
“Latvijā un arī pasaulē konvencionālā ķirurģija nav pazudusi un tuvākajā laikā, es domāju, arī nepazudīs,” uzskata pieredzējušais ārsts. “To izmanto situācijās, kurās endoskopiski nav iespējams vai nedrīkst operēt.”
Lēmumu par endoskopisko vai tradicionālo operāciju konkrētajā gadījumā pieņem ķirurgs. Endoskopiju ierobežo vairāki iemesli, piemēram, pacientam iepriekš jau bijušas daudzas vaļējas vēdera dobuma operācijas. Tas nozīmē, ka viņam var būt stipri saaugumi, līdz ar to, visticamāk, endoskopiski operēt būtu grūti. Anesteziologs savukārt var aizliegt šo metodi, ja pacientam ir nopietnas blakussaslimšanas.
“Jebkurā gadījumā endoskopija rūpīgi jāizvērtē. To nedrīkst noteikt pacienta vēlmes vai ķirurga iegribas un prasmes. Pirms operācijas jānotiek izsvērtai pacienta diskusijai ar ķirurgu un anesteziologu, jo jāņem vērā daudzi faktori, lai izšķirtos par labu endoskopijai vai konvencionālajai ķirurģijai.”
Endoskopiskās operācijas ilgums atkarīgs no ķirurga prasmes. Piemēram, laparoskopijas pirmsākumos žultspūšļa izņemšana ilga vidēji četras stundas, savukārt tagad tai nepieciešams vien 30–40 minūšu. Gadu gaitā ir uzkrāta pieredze, uzlabojušās prasmes, pieejama moderna aparatūra, turklāt operācijas kļuvušas standartizētas. “Ja ārsts ir pieredzējis, laparoskopiskā operācija tiek izpildīta īsākā laika posmā nekā tradicionālā,” atzīst Haralds Plaudis.
Jāņem vērā arī tas, ka operācijā izmantojamā modernā aparatūra sniedz lielas iespējas – ekrānā redzamo iespējams pietuvināt, mainīt attēla kontrastu, lietot dažādus krāsu spektrus, kas ir svarīgi, piemēram, ārstējot onkoloģiskos pacientus. Mainot krāsu spektrus, precīzi iespējams novērtēt, kā izplatījies audzējs un kādi audi jāizoperē, – konvenciālā ķirurģija šādas iespējas nesniedz.
36,6 °C konsultants HARALDS PLAUDIS, ķirurģijas galvenais speciālists Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā
