Ko jūs dodat ēst savam bērnam? Šie produkti var būtiski ietekmēt viņa IQ 0
Bērna uzturs jau divu gadu vecumā var atstāt ilgstošu ietekmi uz viņa domāšanu un mācīšanās spējām vēlākā vecumā.
Zinātnieki atklāja, ka bērni, kuri divu gadu vecumā biežāk patērēja īpaši pārstrādātus pārtikas produktus, sešu un septiņu gadu vecumā uzrādīja zemākus rezultātus intelekta testos. Šī saistība saglabājās arī pēc tam, kad tika ņemti vērā dažādi sociālie, ekonomiskie un ģimenes faktori.
Analīze balstīta uz datiem no Pelotas dzimšanas kohortas – ilgtermiņa pētījuma, kurā tiek sekots līdzi tūkstošiem bērnu, kas dzimuši Brazīlijas dienvidos, no dzimšanas līdz vēlākam – pieaugušākam laikam.
Šajā konkrētajā izpētē Ilinoisas Universitātes un Pelotas Federālās universitātes zinātnieki apkopoja detalizētus datus par bērnu uzturu divu gadu vecumā, bet vēlāk novērtēja viņu kognitīvās spējas agrīnā skolas vecumā.
Tā vietā, lai analizētu atsevišķus produktus vai uzturvielas, pētnieki vērtēja kopējos uztura modeļus. Izmantojot galveno komponentu analīzi, tika identificēti divi dominējošie ēšanas paradumu tipi.
“Veselīgs” un “neveselīgs” uztura modelis
Pirmais modelis, ko raksturoja kā veselīgu, ietvēra pupiņas, augļus, dārzeņus, bērnu pārtiku un dabīgas augļu sulas.
Savukārt otrs – neveselīgais modelis – ietvēra uzkodas, ātri pagatavojamās nūdeles, saldos cepumus, konfektes, bezalkoholiskos dzērienus, desiņas un pārstrādātu gaļu. Daudzi no šiem produktiem tiek klasificēti kā īpaši pārstrādāti pārtikas produkti.
Bērniem, kuru uzturs divu gadu vecumā vairāk atbilda šim neveselīgajam modelim, vēlāk – sešu līdz septiņu gadu vecumā – tika konstatēti zemāki IQ rādītāji.
Saistība saglabājas arī pēc citu faktoru izvērtēšanas
Svarīgi, ka saistība starp neveselīgu uzturu un zemākiem intelekta rādītājiem saglabājās pat pēc korekcijām, ņemot vērā virkni būtisku faktoru: mātes izglītību, sociālekonomisko statusu, ģimenes struktūru, zīdīšanas ilgumu, pirmsskolas apmeklējumu.
Vecāku IQ šajā pētījumā netika iekļauts, jo šādi dati kohortā netika vākti. Tomēr pētnieki izmantoja mājas mācību vides rādītājus, tostarp informāciju par bērna attīstību un pirmsskolas izglītību.
Interesanti, ka veselīgais uztura modelis nebija saistīts ar augstākiem IQ rādītājiem. Pētnieki to skaidro ar faktu, ka veselīgi produkti izlasē jau bija ļoti plaši pārstāvēti – aptuveni 92% bērnu regulāri patērēja četrus vai vairāk veselīgajam modelim raksturīgus produktus. Tas apgrūtināja statistiski nozīmīgu atšķirību konstatēšanu.
Lielākais risks – bioloģiski neaizsargātiem bērniem
Visspēcīgākā ietekme tika novērota bērniem, kuri jau bija bioloģiski neaizsargāti. Saikne starp neveselīgu uzturu un zemāku IQ bija izteiktāka bērniem, kuriem bija agrīns svara, auguma vai galvas apkārtmēra deficīts, kas liecina par kumulatīvu trūkumu, kad nepietiekams uzturs saasina agrīnas augšanas problēmas.
Lai gan pētījumā netika tieši analizēti bioloģiskie mehānismi, iepriekšējie pētījumi liecina par vairākiem ticamiem skaidrojumiem. Uzturs ar augstu īpaši pārstrādātu produktu īpatsvaru var ietekmēt smadzeņu attīstību caur iekaisuma procesiem, oksidatīvo stresu un izmaiņām zarnu–smadzeņu asī.
Lai gan pētījums veikts Brazīlijā, tā autori uzsver, ka secinājumiem var būt globāla nozīme. Īpaši pārstrādāti pārtikas produkti ir plaši pieejami visā pasaulē, un to patēriņš agrā bērnībā kļūst arvien izplatītāks.
Pētnieki norāda, ka īpaši pārstrādātu produktu pieaugums bērnu uzturā ir jāuztver nopietni. Stingrāki pasākumi un lielāka uzmanība agrīnajai bērnībai var palīdzēt samazināt šo produktu patēriņu un atbalstīt veselīgāku attīstību ilgtermiņā.
Raksts sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
