Kādas ir pamatprasmes 0
Ko skolēniem vajadzētu apgūt peldētapmācības laikā? “Prasmi ieņemt ūdenī līdzsvarotu stāvokli, noturēt to un pārvietoties vēlamajā virzienā, pakāpeniski un atvieglotā veidā apgūt sporta peldēšanas stilus, bet pats galvenais – droši peldēt un spēt izdzīvot kritiskās situācijās uz ūdens. Ļoti svarīgi ir iemācīties pareizi elpot – izelpojot ūdenī, nebaidīties, ka tas iekļūs acīs vai ausīs,” uzsver Jeļena Solovjova. Viņa sapņo par to, ka, ieviešot skolās obligāto peldētapmācību, varētu notikt daudz pilnvērtīgāka jauno sportistu peldētāju atlase.
Peldot ķermenim jāpārvar liels ūdens pretestības spēks, kas atkarīgs no ķermeņa stāvokļa ūdens plūsmā. Tāpēc sākuma vingrojumi ir tā sauktās zvaigznītes (bērniem iemāca noturēties virs ūdens horizontāli ar atbalstu pret baseina malu un bez tā), kā arī slīdējumi (ar kājām no visa spēka atgrūžoties no baseina malas). Būtiski ir elpošanu saskaņot ar kāju un roku kustībām, tikai pēc tam var mācīties sporta peldēšanas stilu pamatus.
Visvieglāk ir iemācīties peldēt uz muguras, jo tad var brīvi elpot, taču nevar redzēt priekšā notiekošo, turklāt peldētājs, kas nav apguvis citus peldēšanas veidus, pagriežoties uz krūtīm, var noslīkt. Tāpēc peldēšana uz muguras nav tik droša kā peldēšana brasā, kuru Imants Upītis uzskata par vispraktiskāko peldēšanas veidu. Ne velti to apgūst arī armijā: brasā var peldēt ar visu apģērbu, pārvietojot ūdenī šauteni, mugursomu vai citu smagumu, orientējoties apkārtnē, pat ja ir lieli viļņi.
Visgrūtākais, tomēr visātrākais peldēšanas veids ir krauls, jo gurniem jābūt līdzsvarotiem, bet galvai iegremdētai ūdenī.
“Lai paaugstinātu drošību uz ūdens, vajadzētu panākt, lai visi bērni, kas skolā apmeklē baseinu, prastu peldēt brasā,” spriež profesors. Tomēr, ja bērnībā neiemācās peldēt, nekas vēl nav zaudēts, jo šīm iemaņām nav vecuma ierobežojuma.
Kā māku, tā maunu
“Ļoti maz cilvēku spēj izmantot sporta peldēšanas veidus, vairākums tikai prot turēties uz ūdens, pārvietojoties ar ļoti lielu enerģijas patēriņu,” atzīst Jeļena Solovjova. Kā liecina novērojumi, cilvēki, kas nav mācījušies peldēt trenera vadībā, brasā vai kraulā bieži vien paceļ galvu uz augšu, izvairoties iegremdēt seju ūdenī, tādējādi lieki sasprindzinot kakla un plecu daļas muskuļus. Tiek veiktas arī neracionālas kustības, kuļot ūdeni ar kājām, rokām. Ja nav labi apgūti peldēšanas pamati, paceļot galvu, lai ieelpotu, un atkal to nolaižot ūdeni, tiek izjaukts līdzsvarotais stāvoklis un kājas nemitīgi laižas uz leju.
Latvijas iedzīvotāju peldētprasmi raksturo arī pirms dažiem gadiem veiktais Rīgas Tehniskās universitātes Sporta katedras pasniedzējas un peldēšanas treneres Eleonoras Šišlovas pētījums. Viņa izvērtēja peldētprasmes līmeni 540 studentiem vecumā no 18 līdz 20 gadiem, kuriiem ārsts bija norīkojis koriģējošo peldēšanu, liekot jauniešiem veikt 50 metru distanci ar laika kontroli (profesors Imants Upītis uzskata, ka labas peldētprasmes rādītājs ir spēja bez apstājas nopeldēt 200 metru brasā vai kraulā, turklāt katrā ciklā galvu iegremdējot ūdenī). No pētījuma dalībniekiem 20% tas bija labs, jo jaunieši peldēja ar saskaņotām kustībām, uzrādot 30–45 sekundes, 40% – vidējs (peldēja labi, bet kustības nebija saskaņotas ar elpošanu), bet 30% tas bija zems – peldēja ar pūlēm, nespēja veikt visu distanci vai vispār neprata peldēt. Secinājums: 70% studentu ar grūtībām pārvietojas ūdenī, jo nav apguvuši racionālas kustības.
Kā jau katrā sporta veidā, daži cilvēki ir vairāk, citi – mazāk piemēroti peldēšanai. Viens bez redzamas piepūles un kustībām var gulēt virs ūdens stundām ilgi, turpretī cits nespēj noturēties, pat spēcīgi kustinot kājas un rokas. Kā stāsta Jeļena Solovjova, tas saistīts gan ar ķermeņa īpatnējo svaru, gan uzbūvi, gan ūdens izjūtu. Izrādās, neliels tauku mētelītis palīdz noturēties virs ūdens, bet liela muskuļu un kaulu masa velk dibenā.
Pat ja peldēšanas sports nav domāts visiem, peldes ir lielisks veselības veicināšanas veids ikvienam, jo, tāpat kā skriešana un nūjošana, nodrošina aerobo slodzi (trenē sirds un asinsvadu sistēmu). Gan jāatceras, ka labāk peldēt lēnāk, bet ilgāku laiku, nevis ļoti ātri un mazu attālumu.
