Baseins bērnudārzā 0
Ja kopš pirmajiem dzīves gadiem nav bijusi iespēja iedraudzēties ar ūdeni, to var izdarīt bērnudārzā, jo daudzās jaunuzceltās pirmsskolas iestādēs iebūvēti arī moderni peldbaseini. Piemēram, Jelgavā šogad durvis vēra bērnudārzs Kāpēcīši ar 280 vietām un diviem baseiniem (lielais 10 x 15 m, mazais 4 x 5 m). Audzinātājas vadībā bērni, sākot no pašiem mazākajiem – pusotrgadīgajiem, reizi nedēļā veic dažādas kustību aktivitātes mazajā baseinā, lai pakāpeniski apgūtu peldētprasmes galvenos elementus, bet lielajā baseinā šajā mācību gadā peldētapmācību apgūs Jelgavas vispārizglītojošo skolu pirmklasnieki.
Pērn atvērtajā Madonas bērnudārza Saulīte peldbaseinā nodarbības notiek arī pārējo novada bērnudārzu audzēkņiem, kurus turp nogādā skolēnu autobusi. Pašvaldība izvirzījusi mērķi, lai visi bērnudārza beidzēji iegūtu stabilas peldētprasmes, kas veicina ne vien viņu veselību, bet arī drošību uz ūdeņiem. Bet Valmieras pagasta bērnudārza Burtiņš peldbaseinā pirmsskolas iestādes divgadīgie un trīsgadīgie bērni var plunčāties kopā ar mammu vai tēti. “Bērnībā apgūtas prasmes, kā braukt ar divriteni, kā peldēt, saglabājas līdz sirmam vecumam. Tās nevar zaudēt, tikai uzlabot un paaugstināt,” uzsver Imants Upītis.
Skolās nav peldētapmācības
Lai gan Latvijā noslīkšana ir otrs biežākais bērnu un jauniešu vecumā līdz 19 gadiem ārējais nāves cēlonis, no valsts puses nav finansiāla atbalsta bērnu peldēšanas un drošības uz ūdens apmācībai, kā arī negadījumu profilaksei – bērnu izglītošanai un informēšanai. Tas atstāts pašvaldību un dažādu nevalstisko organizāciju ziņā. Piemēram, Latvijas Olimpiskā komiteja jau trešo gadu īsteno projektu Sporto visa klase: papildus sporta stundām notiek vēl trīs fakultatīvās nodarbības nedēļā, no kurām viena ir peldēšana. Pagājušajā mācību gadā tajā piedalījās 162 skolēni no Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rīgas, Valmieras un Ventspils.
Jeļena Solovjova stāsta, ka Latvijas Peldēšanas federācija sadarbībā ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju izveidojusi peldētprasmes un drošības uz ūdens apmācības programmu 1.– 4. klases skolēniem – līdzīgu tām, ko obligāti apgūst daudzu Eiropas valstu skolēni. Viena šīs programmas sadaļa atvēlēta drošībai, lai bērni pazītu potenciāli bīstamas situācijas, bet, nonākot tajās, mācētu rīkoties, piemēram, apvilkt glābšanas vesti, netuvoties slīkstošam cilvēkam, bet pasviest peldošu palīglīdzekli.
Programmas sākšanai un viena bērna apmācībai nepieciešamā līdzfinansējuma summa ir 1,42 eiro par vienu nodarbību. Gadā 32 nodarbību ciklam no valsts budžeta vajadzētu atvēlēt 45,44 eiro par bērnu. Pārējos izdevumus segtu pašvaldības, no kurām daudzas jau tagad nodrošina bērnu apmācību par saviem līdzekļiem. Federācija arī rosina ieviest sporta skolotāju apmācības jeb pilnveides programmu, lai viņi savukārt varētu mācīt bērnus, jo daudzviet, it īpaši reģionos, trūkst peldēšanas treneru. Tomēr arī šajā mācību gadā līdzekļi programmas ieviešanai valsts budžetā nav atrasti.
