Foto – Shutterstock

Mediķu neapmierinātība ar algām pieaug ne tikai dzemdniecībā 0

Veselības aprūpi Latvijā valdība jau ilgstoši sauc par vienu no prioritātēm, taču tiem medicīnas personāla darbiniekiem, kuri saņem niecīgu algu, tā vis nešķiet. Kā zināms, vairāku lielo slimnīcu dzemdību nodaļu darbinieki prasa algas pielikumu, taču nebūt ne labākā situācijā ir, piemēram, onkologi – ķirurgi, bērnu ķirurgi, anesteziologi vai medicīnas māsas. Viņi jau ir nākamie rindā ar prasību – paaugstināt algas. Tomēr kā veselības ministre, tā premjers Māris Kučinskis norāda, ka medicīnas darbinieki uz atalgojumu palielināšanu cerēt var vien nākamgad.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Pašlaik visskaļāk neapmierinātību par zemajām algām pauduši dzemdniecības speciālisti. Taču pamats sūdzēties par atalgojumu ir arī daudziem citu nozaru mediķiem. Tiesa, lai celtu algas visiem reizē, valstij naudas nepietiek.

Tieši zemo algu dēļ daudzviet sāk trūkt mediķu. No tā cieš pacienti, jo pasliktinās veselības aprūpes pieejamība. Veselības ministre Anda Čakša norāda, ka nozare netiek pietiekami finansēta no valsts puses, un neapskaužamā situācijā ir vairākas mediķu grupas.

CITI ŠOBRĪD LASA

”Šobrīd sarežģītākā situācija ir dzemdību speciālisti, tad uzreiz nāk onkologi jeb onkologi ķirurgi, kas ir uz sarežģītajām, smagajām operācijām. Tad ir bērnu ķirurģijā problēmas, ar anesteziologiem mums ir ļoti būtiskas problēmas. Un es teiktu, ka ar aprūpi, ar māsām, jo šobrīd, ja mēs apskatāmies, mums vairāk nekā 1000 māsu trūkst, līdz ar to var ciest arī pacientu aprūpe slimnīcā, jo uz tām algām māsas slimnīcās vienkārši vairs neiet,” saka ministre.

A. Čakša gan norāda, ka algu celšana medicīnas nozarē ir iespējama tikai kompleksi – palielinot atlīdzību visiem nozarē strādājošajiem, nevis atsevišķām mediķu grupām, kas ir skaļākas. Viņa par savu kā ministres uzdevumu izvirzījusi – nākamā gada budžetā papildus iegūt 150 miljonus eiro, ko novirzīt tikai mediķu algām.

“Ja mēs sāksim celt vienā galā, tad mēs tik segu uzrausim visu augšā, līdz ar to tas man plāns ir, ka tad, kad jau ir tas viss naudas apjoms, tad mēs varam visā nozarē, visā veselības aprūpē atbilstoši katram koeficientam celt algas kopumā. Jo, ja mēs sāksim kaut ko darīt pa vienam, tad tas vedīs pie lielākas nesapratnes, manā skatījumā,” norāda A. Čakša.

Premjers Māris Kučinskis apstiprina, ka no šā gada budžeta papildu nauda mediķu algām vairs nepiešķirs: ”Attiecībā uz citiem līdzekļiem, ko budžets varētu dot, tad šajā gadā šis sadalījums ir beidzies. Mums nav šādu iespēju. Komplekss risinājums ir reformas piedāvājums, tostarp finanšu piedāvājums, kas ar katru gadu tiks palielināts.”

Runājot par Rīgas Dzemdību nama un Stradiņa slimnīcas dzemdību nodaļas darbinieku prasību dubultot stundas likmi, premjers norāda, ka situācija stingrāk būtu jāizrauga A. Čakšai. Jo, lai arī šogad par katrām dzemdībām tika papildus piešķirti 50 eiro atalgojumam, slimnīcu valdes pēc būtības šo naudu nav novirzījušas algu celšanai.